Šoreiz īsi, dažos teikumos, par tiem, kurus pats ar savām acīm esmu ievērtējis. Atceramies par subjektivitāti – tas, kas netīk man, iespējams, tīks Jums.

Accidentally On Purpose
	Pēc amerikāņu standartiem – tipisks SitCom‘s par vidējā vecuma gājiena sievietes ikdienas amizantajām problēmām. Acīmredzot, lielākas mērķauditorijas iegūšanas mēģinājumu dēļ galvenā loma tika populārajai Jenna Elfman (Dharma & Greg). Papildus, lai piesaistītu gadus jauno tirgus daļu, stāstā tika iepīts jaunietis ar saviem nedaudz aptaurētajiem, zāli pīpējošajiem, ledusskapjus lauzošajiem draugiem. Skatāms, bet pagaidām ne īpaši amizants 20 minūšu iznīcinātājseriāls.
Bored To Death
	Novelists ar “writers’ block” meklē piedzīvojumus izdzīvojot sava noveles varoņa, detektīva ikdienu. Kopējais koncepts šķiet diezgan dīvains un, pēc pirmās sērijas noskatīšanās, man vairāk tīk vārds – stulbs. Pieļauju… nē … drīzāk – ceru, ka šis koncepts, kā arī tā realizējums ir veidots ar mērķi panākt sava veida šarmu un unikalitāti, kas galu galā skatītāju piesaistīs un paliks atmiņā. Man palika – tikai ne labā nozīmē. Īpašu naglu manā skatīšanās zārkā iedzina galvenā tipāža atveidotājs Jason Schwartzman. Nezinu kādēļ, bet jau no pirmā kadra, kurā viņš parādījās, man radās smagas antipātijas pret viņa atveidoto pusvīrieti. Saules stariņš un pasākuma glābējs pašlaik ir, manuprāt, pārāk reti pie vārda laistais Zach Galifianakis. Pirmā epizode man iespaidu ir sabojājusi, taču pagaidām vēl ceru uz strauju augšupeju. Tiks ievērtēta otrā sērija.
Community
	Visi bija sajūsmā par šo šovu pat pirms tas iznāca. Es, noskatījies pirmo epizodi, šo sajūsmu vēl īsti neizprotu, taču potenciāls ir acīmredzams. Recepte jau vienkārša: recepte – glīts meitietis, pašpārliecināts overarčīveris labākajos gados un Chevy Chase. Sliktu rezultātu grūti panākt. Piesviežam vēl sauju sociāli dīvainus dīkdieņus un humora haoss gatavs. Asie un ātri personāžu mainošie dialogi šeit noteikti ir liels pluss. Seriāls iekļauts iknedēļas skatāmo sarakstā.
Cougar Town
	Domāju, ka kārtīgiem TV skatītājiem būs zināmas leģendas par slaveno Friends lāstu. Iespējams, Courteney Cox beidzot būs izdevies no šī lāsta izbēgt. 40 gadīgas sievietes mēģinājumi atgriezties “brīvās gaļas tirgū” sākotnēji var šķist neinteresanti, taču kaut kā nepamet sajūta, ka te vēl azotē ir paslēptas vairākas dūzes. Man par prieku iztrūkst tradicionālais SitCom feels, jo vismaz daļa scēnu ir filmētas on location. Humors vietām ir patiešām neveikls un aktieru tēlojums gauži pārspīlēts, taču sava veida skatītāja aizraušanas āķis tam visam ir. Arī šis šovs saņem apžēlību – tiks ievērtēta otrā epizode ar lielu iespējamību, ka skatīšos regulāri.
Eastwick
	Stāsts, ko es, pēc pirmās epizodes noskatīšanās, varētu nosaukt kā “Moderna un emancipēta Charmed versija ar neveiklu netīrā humora un diezgan banālu storīlainu”. Lai gan, protams, ir mazliet drāmas, kas, iespējams, pat nedaudz intriģē uzzināt kas būs tālāk, visu pārklāj galvenais stāsta ievirziens, kas, manuprāt, ir pilnīgi nederīgs un neapdomāts. 3 sievietes atklāj savas maģiskās spējas, vēlas pārmaiņas, kas tad arī sāk notikt misterioza bagātnieka veidolā, kas, kā izrādās, nemaz tāds nav. Viss ieturēts tādā ABC Family stilā (lai gan nemaz nav tas kanāls), kas man uzdzen nelielu riebumu. Vienai no tām raganām vajadzēja palikt Eurekā. Tad viss būtu bijis labi. Īss derīguma termiņš – tas ir viss, kas man nāk prātā domājot par šo gandrīz absolūto waste of time.
Melrose Place
	Es taču nevaru būt vienīgais, kam apriebušies bagāto bērneļu eskapāžu stāsti. Melrose Place nav nekas cits, tik vēl viena slepkavība pa vidu. Tupas intrigas, cukurvatainu siekalu saldi mīlestības apliecinājumi un karjeristiski dirsascaurumaina attieksme padara šo 40 minūšu mēslu par lielisku vemšanas festu. Daunisma atveidošana šajā šovā ir sasniegusi perfekcionismu. Netērējiet laiku, labāk paskaitiet putekļus uz galda. Nominācija un mana balva kā gada lielākajam TV atkritumam.
NCIS: Los Angeles
	Modernā ASV valdība ar saviem mega advancētajiem tech gadžetiem tup bagāto rajona savrupmājā un risina noziegumus. Izklausās lieliski, ne? NĒ! Vismaz, ja to realizē ar neveiklu kameras darbu, nekvalitatīvu back story un skaņas rediģēšanu, kas tik nekvalitatīva sen nav redzēta. Kā jau redzams pēc piedāvājuma, modernie slepkavķērājseriāli nav miruši un arī nemirs, taču bez šī varēja iztikt. Kaušanās scēna pirmās sērijas beigās vispār bija izsmiekls. Horeogrāfam kājas jānocērt. Man nav nekas pret šāda tipa šoviem, taču katram vajag kaut nelielu smilšu graudiņu, kas to padara atšķirīgu no visiem pārējiem. Šeit nekā tāda nav. Redzēju, aizmirsu…
The Forgotten
	Christian Slater ir atgriezies ar jaunu misiju. Lai gan man izteikti patika viņa iepriekšējais šovs My Own Worst Enemy, to varenie Tv mogūli izdomāja atcelt. Nu viņš, kopā ar dažiem brīvprātīgajiem, sev par pienākumu padarījis noskaidrot nezināmu noslepkavotu personu jeb “aizmirsto” identitāti un slepkavas. Kas, manuprāt, šo pamatdomu paceļ nedaudz virs pārējām poliču drāmām ir fakts, ka neviens nav policists. Protams, policija brīžiem pie visa piedalās, taču neviens no galvenajiem izmeklētājiem (ja tos tā var saukt) nav likuma sargs (ex-policists neskaitās). Protams, ir atrodams savu reizi uzpeldošais, jēlais “mums viss jānoskaidro, jo neviens cits nevar palīdzēt” visādos veidolos, taču tas ir pietiekami neuzmācīgi novietots, lai nebojātu kopējo skatīšanās prieku. Pievienots ik nedēļu skatāmo šovu sarakstam.
The Good Wife
	Sieva, kas pēc vīra publiskajām eskapādēm paliek viena ar 2 bērniem un sievasmāti (atbilstošs zvanu tonis), finansiālu apsvērumu spiesta atgriežas advokāta ikdienā pēc 13 gadu pauzes. Izklausās pēc diezgan tipiskas drāmas, taču kaut kas mani šim pasākumam piesaistīja. Ezim skaidrs, ka attiecīgajā situācijā nonākušajam cilvēkam būs sākotnēji grūti izķepuroties un tieši tas ir ļoti labi attēlots. Nepārspīlēti, bet cilvēcīgi. Pa vidu tam visam atrisinām kādu noziegumu and we’ve got ourselves a keeper. Iekļauts “atkarības” sarakstā.

Protams šie nav visi jaunumi, taču tika pieminēti tie, kas, manuprāt ir jāpiemin. Ja kaut ko esmu piemirsis – komentāri atrodami zemāk.

*Visi attēli ir attiecīgā TV kanāla īpašums.

Kādēļ tas ir svarīgi? Lielākoties nav, taču man kā šī tipa šovu cienītājam (ja ir interesanti viesi) tas liekas liels notikums, ja trešajai vecākajai izklaides pārraidei ASV mainās vadītājs, pie kam – tikai ceturto reizi 55 gadu laikā. Kā ievērojamu faktu var atzīmēt, ka šis ir vienīgais sarunu šovs (šo terminu vajadzētu lietot nosacīti), kurā kādreiz viesojies amatā esošs ASV prezidents. Protams, ka tas bija nesen, un tas bija Obama.

Pats Tonight Show skatos jau vairākus gadus tieši dēļ Leno, kas paķēra ar savu attieksmi un pasniegšanas veidu. Protams, arī O’Briens man nav svešs, taču mani līdz šim nav īsti pārliecinājis.

Pēdējais šovs, lai gan tika vadīts, kā vienmēr – profesionāli, lika manīt nelielu sentimentu Leno sejā. Lai gan beigās viņš paziņoja, ka ir priecīgs nodot šovu tālāk, brīdī kad publika tika iepazīstināta ar, viņaprāt, šo 17 gadu laikā izveidoto Tonight Show mantojumu – 68 bērni, kas pārraides darbiniekiem bija piedzimuši, Leno savaldība uz īsu brīdi gandrīz izgaisa.

Kā saka franči: “This is one for the books…”. Mazs gabals TV vēsture right there… Viss vēl nav beidzies, jo Leno atgriezīsies ar citu šovu septembrī, taču Tonight Show ēra atvadās no sava, iespējams, labākā vadītāja ever. Lai nedaudz izprastu par ko runāju, zemāk pēdējās 2 Tonight Show minūtes ar Jay Leno.

httpvh://www.youtube.com/watch?v=n0jpBZwB-aM

Nav pat īsti bijis laika sērot par aizgājēju, neapšaubāmi labāko TV šovu ever made, kad dienas gaismu jau ieraudzījis Battlestar Galactica spin-off’s / prīkvels – Caprica.

The fight for humanity has a beginning 58 gadus pirms leģendārās Caprica’s bojāejas. 2 famīlijas, kuras vieno kāds notikums (skatamies pilot epizodi), kas noved līdz visa ļaunuma saknei – Cylon’u radīšanai.

Aiz Caprica stāv daļa tās pašas komandas, kas aiz Battlestar Galactica (tai skaitā Ronald. D. Moore), līdz ar to arī bez pilot epizodes noskatīšanās ir skaidrs, ka potenciāls ir milzīgs un arī tiks attīstīts. Radītāji uzsver, ka Caprica bez problēmām iespējams skatīties arī tiem, kas nesekoja līdz Battlestar Galactica notikumiem, taču domāju, ka Ronald’s noteikti iebūvēs arī nelielus hintus, kas vairāk piesaistīs hardcore fanu uzmanību un radīs daudzus “āāāā…” apskaidrības momentus.

Pilot epizode dienasgaismu uz DVD ieraudzīs 21.  aprīlī, taču (kā jau viss) jau ir pieejama at a “friendly-all-free shop” near you. Pirmā sezona paredzama 2010. gada sākumā SciFi kanālā ASV, un sastāvēs no 18 epizodēm.

Ko es, personīgi, vēlos pilnīgi noteikti redzēt, ir notikumu virkne, kas noveda līdz pirmajam cilvēku Cylon’u karam. Lai arī Caprica vairāk pozicionējas kā vienkārša cilvēku dzīvju drāma ar Sci-Fi fonu, liekas, ka arī šeit netrūks spriedzes un ekšen momentu, kas padarīja Battlestar Galactica par tik lielisku.

It’s about the characters, stupid! Un tā arī bija.

Burtiski minūti atpakaļ noskatījos pēdējo sēriju seriālam, kas, manuprāt, neapšaubāmi ir labākais, ko televīzija tās eksistences laikā ir redzējusi – Battlestar Galactica.

Kulminācija bija, maigi sakot, lieliska. Viss nostājās savās vietās un atklājas perfekti. Patiesi seriāla fani, pie kuriem pieskaitu arī sevi, iespējams labprāt redzētu vēl vienu, vai vairākas šī meistardarba sezonas, taču uz kopējo rezultātu vajadzētu skatīties kā nedaudz pagarinātu miniseries, nevis seriālu klasiskajā nozīmē, ko varētu stiept bezgalīgi. Beigas pēc saviem noteikumiem ir daudz vērtīgākas un kvalitatīvākas, nekā spiests nobeigums.

Ir daži cilvēki, kuriem šo 5 gadu laikā esmu ieteicis skatīties Battlestar Galactica. No visiem atpakaļ saņēmu kritiskus skatienus, kam sekoja vārds “Gīks”. Šajā gadījumā derētos atcerēties teicienu “Nevērtē grāmatu pēc tās vāka”, jo Battlestar Galactica gadījumā kosmosa kuģošana un visas ar to saistītās lietas ir tikai skatuve, nevis stāsta esence. Izcilības noslēpums slēpjas stāstos un, vēl jo vairāk, to pasniegšanas veidā. Veids kā tumšie toņi (scenārija ziņā) minas ar gaišajiem, ir kaut kas, manuprāt, unikāls.

It’s about the characters, stupid! – Tāda bija galvenā autora Rona Mūra (Ron Moore) doma finālā. Visas katra varoņa dzīvesstāsta nianses savijās kopā varenajā big picture un sniedza pilnu ieskatu stāsta patiesajā kompleksumā un apmēros. Lieliskā opera, ja runāma analoģijās, beidzot tika pabeigta.

Teikšu godīgi, esmu nedaudz drūms ap domu, ka šāds ik sestdienas prieks man turpmāk būs liegts, taču šis drūmums iet kopā ar lielu gandarījumu, jo, neatceros nevienu seriāla finālu, kas būtu tik kvalitatīvi un visaptveroši savilcis galus kopā.

All this has happened before and all of this will happen again… Bieži dzirdēti vārdi sezonu gaitā. Noskatoties finālu, Jums beidzot būs nojausma, ko tas nozīmē.

Farewell, Galactica. It’s been a great ride…

Jaunā TV sezona jau sākās labi sen, taču uzmanība tajā tika pievērsta tikai mainstream policijas drāmām ala The Mentalist, inovatīvos un tiešām skatīšanas vērtos šovus atstājot novārtā. Lielākie “intelektuāļi”, iespējams, apgalvos, ka seriālu skatīšanās ir sevis degradēšana un lieki izšķiests laiks, taču, manuprāt, dažs labs ekranizējums pelēkās šūnas stimulē vairāk kā atsevišķs melns drukājums uz baltas papīra lapas.

Šajā rakstā īsi izklāstīšu, manuprāt, 2 labākos jaunos seriālus, kā arī pieminēšu vienu šovu, kas mani priecē jau 3 gadus. No psiholoģiski humoristiskas realitātes, pār īru mafijas nedienām, līdz pat inovatīviem zagļiem ar sirdsapziņu – pilns komplekts kvalitatīvai TV izklaidei, ja nu kādreiz nav nekā labāka ko darīt.

United States Of Tara

Kanāla Showtime seriāls par samērā “tipisku” štatu ģimeni. Dēls ar novirzēm, meita grib prom, vīrs strādā un sievai ir personības dalīšanās… 4 reizes. Viss šovs griežas ap ģimenes ikdienas dzīvi, piemetot klāt “asumu”, kas ir pārējo mēģinājums sadzīvot ar mātes galvā dzīvojošajiem, nelūgtajiem viesiem: Buck – tipisks alu dzerošs, pornu lūrošs, ieročus mīlošs rednecks; Alice – kristīgā 60-to gadu mājsaimniece; T – tīņu skuķis ar atbilstošu uzvedību; Tara – orģināls. Lai gan izklausās pēc tipiska sit-com setup’a, šeit nebūs iespējams dzirdēt mākslīgi ierakstītos aplausus un redzēt lētos fona uzstādījumus. Tā ir drāma ar humora elementiem. Kvalitāti garantē Diablo Cody (Juno, anyone?) un Stīvens Spīlbergs kā executive producers.

httpvh://www.youtube.com/watch?v=k6kpG0CgsrI

Brotherhood

Kad noskatītas viss Godfather daļas un redzēta pēdējā The Sopranos sērija, ceļa malā stāv Brotherhood. Showtime seriāls, kas savu uzvaras gājienu sāka pirms 3 gadiem. Šo šovu ir grūti nodefinēt kā tradicionālo mafijas drāmu, drīzāk, tas attēlo īru ģimenes problēmas, kuru risinājumi ne vienmēr ir morāli un legāli. Stāsta kodols ir 2 brāļu attiecības, kur viens ir cienījams pilsētas darbinieks, otrs – ģimenes “melnā avs”, kas atgriezusies, lai pārņemtu rajona kontroli savās rokās. Spriedze, vardarbība un daudzie twist’i padara šo šovu par lielisku seklo “solve the murder / catch the guy” seriālu alternatīvu.

httpv://www.youtube.com/watch?v=jsa6dTYBEqo

Leverage

Kas notiek kad 4 profesionāli zagļi un viens godīgs cilvēks apvienojas, lai savus talantus pielietotu… ēēm… zagšanai? Bet ar cēlākiem mērķiem? Rodas TNT seriāls Leverage. Nupat noskatījos pirmās sezonas finālu un liekas, ka nekļūdīšos, ja teikšu: Lielākais pārsteigums un mans absolūtais favorīts šajā TV sezonā. Liela deva humora apvienojumā ar neparedzamiem un interesantiem pavērsieniem sižetā izceļ šo meistradarbu pārējās, līdz šim diezgan vienmuļās, šī gada TV landes vidū. Reālisms retu reizi ieņem fona vietu, taču, neskatoties uz to, kvalitatīva izklaide garantēta. Ja ir apnikuši visi vairāku sezonu garumā izvilktie, bezjēdzīgie drāmu gabali, Leverage noteikti ievedīs svaigu vēsmu Jūsu TV/PC ekrānā. Garantēju!

httpvh://www.youtube.com/watch?v=StLfRkZlaD0

1) The Mentalist – būšu godīgs un sacīšu, ka pēc pirmajām sērijām man likās, ka šis seriāls, ja arī nepazudīs, tad vismaz manas acis vairs nemocīs, taču pēdējās sērijas jau liekas salīdzinoši ciešamas. Šova pamatā ir Kalifornijas izmeklēšanas biroja (pārbaudīju – tāds eksistē) sadarbība ar bijušo “šarlatānu”, mentalist’u Patriku Džeinu, kas pievēršot uzmanību sīkumiem risina visa veida briesmu darbus. Pirmais, kas man grozījās galvā ieraugot šo seriālu bija – Monk’s, tikai ar vairāk tipiem. Ideja ir ļoti līdzīga. Vienīgā atšķirība – Monk’am ir “problēmas”, Džeinam ir noslepkavota ģimene (klišeju klišejs). Es varētu apgalvot, ka šis šovs ir sarakstā tikai dēļ tā, ka nekas labāks ko ielikt nebija, taču pēdējās epizodes ir pārliecinājušas, ka, lai gan neliels, bet potenciāls šim eposam ir. YouTube Promo.

2) Gary Unmarried – tipisks amerikāņu SitCom’s par šķirtiem vecākiem un viņu bērniem. Priekšgalā komediānis Džejs Mōrs (Jay Mohr), kas, manuprāt, ir šova glābiņš. Nezinu īsti kāpēc, bet man humors šai ik 20 minūšu izrādē liekas baudāmāks par lielu daļu citu rēcamgabalu. Protams, izpaliek dziļas domas un sarežģīti stāsta pavērsieni, taču, ja nav nekā labāka ko darīt un ir vēlme (varbūt) nedaudz pasmieties, tad šis mūsdienu štatu humora vizualizējums varētu noderēt. YouTube Preview.

3) The Cleaner – par šo drāmu visu esmu pateicis seriālam veltītā rakstā, tādēļ pie šī punkta nekavēšos.

4) My Own Worst Enemy – ja lielā ekrāna aktieri pārnāk uz seriāliem, iemesli parasti ir darba vai naudas trūkums. Jāatzīst, ka šādi trūkumi varēja notikt biežāk, jo, iespējams, tad kvalitatīvo šovu skaits strauji palielinātos. Pagājušogad debitējušais Deivida Duhovnija “Californication”, Glenas Klouzas “Damages” vai fakts, ka arī Morpheus jeb Lorencs Fišburns ir nonācis līdz CSI, liecina, ka filmu aktieru iejaukšanās televīzijā ir vairāk svētība kā lāsts. Šogad šai virknie pievienojās “My Own Wost Enemy” ar kristianu Sleiteru priekšgalā. Kā aktiermākslas pārvaldītājs man viņš vienmēr ir licies pieņemams, tādēļ neliedzu sev šī jaunā seriāla ievērtēšanu. Jau pēc pirmās epizodes bija skaidrs, ka šis tiks iekļauts weekly-must-see repertuārā. Stāsts ir pietiekami oriģināls un piesātināts action filmu, kā arī Džeimsa Bonda elementu, lai noturētu beņķī 40 minūtes. Īsumā – Sleiters atveido  slepenas organizācijas aģentu Edvardu, kam tiek implantēta dubultā personība Henrijs, ar nolūku pasargāt viņu pašu no sev zināmās informācijas. Henrijs dzīvo standarta dzīvi ar sievu un bērniem, un Edvards tiek “aktivizēts” tikai vajadzības gadījumā. Personības pārslēgšanos, kā jau visu mūsdienās, kontrolē mikročips, kas kādā jaukā dienā sāk “gļukot” randomizēti pamodinot vienu un otru personību. Un stāsts var sākties… Šo šovu es klasificētu kā must-see, jo gan sižets, gan Sleitera sniegums ir patērētā laika vērts. Principā, laba filma, kas skatāma katru nedēļu… YouTube Promo.

5) Sons Of Anarchy – lai gan minēju, ka seriāli nav kārtoti īpašā secībā, labāko tomēr esmu pataupījis uz beigām. Sons Of Anarchy, manuprāt, ir gada pārsteigums štatu televīzijā. Vēl jo vairāk, jo tas nāk no maza, privāta kanāla FX. Tiem, kam nepatīk gari lasīt, sakompresēšu šova būtību dažos vārdos – Sopranos ar močiem. Nelielas pilsētas Charming baikeru kluba Sons Of Anarchy gaitas, kas saistītas ar ikdienišķo, kā arī, neapšaubāmi nelegālo un ēnaino dzīves pusi. Tam pa vidu ģimenes drāmas, savstarpēji slepenas attiecību kārtošanas, narkotikas, mazs bērns, cietums, poliči un ieroči. Ekplozīva recepte lieliska seriālam. Hellboy himself Rons Pērlmans atveido baikerkluba līderi un par savu sievu ņēmis Keitiju Segalu (Married…with Children). Sižets nav tipiskais gangstermūvijs, jo bieži viss notiek savādāk, kā bija cerēts, kas tad arī ir šī seriāla esence. Manuprāt, gada labākais jaunais šovs. YouTube Promo.

Februārī jau rakstīju par pirmajiem jaunās Knight Rider reinkarnācijas iespaidiem. Toreiz viss likās daudz maz rožains un radās cerība, ka tiek veidots vēl viens seriāls, kuru būs vērts skatīties un fanot līdz, jo pieņemu, ka neesmu vienīgais, kas agrāk ar prieku un izbrīnu skatījās kā Hasselhoffs ar savu Trans-Am’u ārda pamali. Viss šķita rožaini līdz šodien, kad noskatījos oficiālo pirmo sezonas sēriju.

Gari nerakstīšu, tādēļ teikšu atklāti – totāla mazbudžeta cienīgs storijs ar lielu budžetu.

Paskaidrojums: Lai gan viss izskatās ultra kruti, moderni un tehnoloģiski, un K.I.T.T.’s transformējas gandrīz uz katra ielas stūra, aktieru sniegums ir zem katras kritikas un arī pirmās sērijas storylains ir buļļu kaka. Efekti ir tik pārspīlēti, ka tie vairs neliekas iespaidīgi, bet vienkārši debīli. Visām kreizī ekšn scēnām fonā skan absolūti neatbilstošs tuc-metāls un visas mašīnā filmētās scēnas ir veidots sliktāk kā vecajā versijā. Kā var stūrēt vāģi un vienlaicīgi skatīties ekrānā, kā arī muldēt ar K.I.T.T.’u, ja priekšā iegrieztajā scēnā rāda, ka tulīt tu ielidosi kaut kādai mašīnai pakaļā? Izskatās, ka arī braucot līkumos nav stūre jāgriež. Protams, K.I.T.T.’s taču māk stūrēt pats, bet tad kāda velna pēc tas mūlāps tur rokas uz stūres un tēlo gonščiku? Vēl viens apbrīnojams fakts par kuru fani netika informēti ir K.I.T.T.’a teleportācijas spējas. Nekā savādāk es nevaru izskaidrot to, ka vienā sekundē viņš izbrauc no lidmašīnas un nākamajā jau ir uz šosejas.

Agrāk bija Bonija, Devons un vai nu vēl viena dūda, vai melnādainais apspīlēto džinsu nēsātājs, kas pirmajam K.I.T.T.’am uzstādīja kabrioleta funkciju. Tagad ir vesels bars ļaužu, kur viens ir ģeniālais procesors profesors, tad seko geek’s ar 50 augstākajām izglītībām, melnādaina FIB aģente, kas acīmredzami šovā piedalās tikai, lai uzrunātu šo demogrāfisko grupu, pats Mihails, profesora meita, kuras vienīgā jēga ir izskatīties labi, meksikānis/spānis pusļaunais sabiedrotais tips, kura jēgu es pagaidām neredzu, un džapanīz dūda, kas prot 9 valodas. Citas spējas viņai laikam pagaidām nevar piedēvēt, kas nozīmē, ka lomai tikpat atbilstoša varēja būt Vaira Vīķe. Apkārt šim visam grozās K.I.T.T’s, kas laikam ir saņēmis emociju un līdzjūtības čipu uz Ziemassvētkiem.

Pagaidām debīls stāsts, pārspīlēti nebaudāms ekšns, ļubestības ziepju opera un mistisks pagātnes noslēpums (boo-hooo) par neko labu neliecina. Manuprāt, šovam nākamajā epizodē vajadzētu attīstīties virzienā, kurā viss uzsprāgst un visi nomirst. Izdzīvo tikai K.I.T.T.’s, kas aktivizē avārijas plānu un aizbrauc pakaļ Hasselhoffam, un viņi tad kopā cenšas atrast eksplozijas vainīgos, meklējumu ceļā piedzīvojot dramatiskus un amizantus piedzīvojumus. Ja šāds stāsta pavirziens nenotiks, tad var būt tikai 2 varianti:

• Stāsts kļūs kaut nedaudz labāks un baudāmāks, jo huže vairs ņekuda;
• Viss turpināsies tāpat un es šovu skatīšos ar nolūku uzzināt ko jaunu debīlu prātvēderi ir sacerējuši.

Katrā ziņā turpināšu skatīties. Pagaidām.

Fear Itself – kaut kas ļoti attāli līdzīgs sen sen aizgājušajam šovam “Outer Limits”, tikai šoreiz, blakus fantastikai, tiek pamatīgi spēlēts arī uz šausmām (nosaukums jau saka priekšā). Katrā sērijā ir jauns stāsts ar jauniem aktieriem, piemēram, Psych tipu un mentu dāmu vai jauno Supermenu. Stāsti, lielākoties, ir neorģināli un garlaicīgi, režija zem katras kritikas. Pat pazīstami aktieri, kas atsevišķās filmās likās ok, šeit izskatās kā pēdējie idioti smadzeņamputēto storylainu un debīlās režijas dēļ. Skatos šo seriālu tikai un vienīgi aiz gara laika. Domājams, ka otru sezonu šī debesu dāvana nepiedzīvos.

How Not To Live Your Life – neveiksminieks cenšas izbraukt cauri dzīvei darot pēc iespējams mazāk. Lielbritānijas seriāls, kura galvenais scenārists un galvenais varonis ir Dens Klarks. Stāsts ir pietiekami vienkāršs, lai uzturētu interesi un joki dāvā arī kādu smieklu brīdi. Neesmu liels britu humora cienītājs, taču šis šovs ir dimants mīnu laukā.

90210 – Eeeheee…vecā Beverlīhilza atgriežas jaunās skaņās un ir vēl “stilīgāka” un modernāka kā jebkad. Es šo reinkarnāciju nosauktu par “The OC: Reloaded”. Ja The OC viss notika lēnām un pamazām, tad te katrā epizodē ir 5 jauni sarežģījumi un 6 jauni risinājumi. Viss ir spožš, bagāts un reāls (?). Nezinu cik reāls, jo neesmu dzīvē savām acīm redzējis, taču pieņemu, ka, gan jau kāds tips savu jauno sirdsdāmu tāpat vien, ar privāto lidmašīnu, aizkučierē uz citu pilsētu vakariņās. Ir pāris vecās sejas no kurām jāizceļ Šenena Dohertija, kas izskatās vienkārši “šeit atrodas tas smailijs, kas sākumā saviebjas un tad vemj”. Pārsvarā tomēr sastāvu veido jauni, kaulaini tīņi, kuriem, lielai daļai, dzīvē droši ir pāri 30. Daži no tiem vietām izceļas ar izteiktu nemāku tēlot, taču var pieciest. Visā visumā, lai arī izklausās baisi – tīri interesants skatāmais, ja neapnīk mūžam vienādie un 10x redzētie notikumi, tikai ar citām sejām.

Bones – sākās labi un interesanti. Vēl joprojām smieklīgs un aizraujošs. Must See.

Eureka – daži ļooooti neparedzēti notikumi pirmajās sērijās, jauns ienaidnieks (varbūt) un visa veida citi brīnumi sola trešo sezonu padarīt par labāko līdz šim. Noteikti turpināšu skatīties.

Generation Kill - Sēriju cikls, līdzīgi kā Band Of Brothers, tikai šoreiz centrālais tēls ir karš Irākā. Notikumi ir stiepti garumā un lielākoties notiek plika zaldātu muldēšana, taču šāda tipa drāmu cienītāji atradīs kur pieķerties.

Prison Break – Trešā sezona bija gaužām garlaicīga un arī šī sākās diezgan monotoni. Lai gan viss veidots dina/dramatiski, tomēr asums ir zudis. Skatāms gabals, bet lēnām sāku gaidīt beigas.

Stargate Atlantis – Izteicienam “The Best Season Of Stargate” es gluži nepiekristu, taču sezona vēl pat nav pusē, līdz ar to jāgaida. Tādu Geeku kā mani piesaista un piesaistīs arī turpmāk, tik žēl, ka nākamgad šovs vairs neatgriezīsies.

The Cleaner – par šo jau rakstīju. Atliek vien pieminēt, ka, manuprāt, šovs kļūst aizvien labāks un interesantāks. Ceru uz turpinājumu.

Very Small Business – Šim Austrālijas šovam esmu redzējis tikai pirmo sēriju, taču tā man likās pietiekami amizanta, lai turpinātu tam sekot līdz. Viens tips ar “it kā” globālu kompāniju mēģina notirgot reklāmas savās “it kā” populārajās avīzēs.

Raising The Bar – advokāti pret advokātiem. Pa starpu puslīdz sakarīgi stāsti un personīgās attiecības. Ja prasību latiņu neceļ pārāk augstu, tad šis seriāls ir pietiekami skatāms brīžos, kad viss labais jau nolūrēts.

Terminator: The Sarah Connor Chronicles – pēc jaunajiem treileriem šī sezona solās būt eksplozīva un aizraujoša. Es CERU, jo pirmā sērija lika man migt. Un es vēl joprojām aktierus neņemu par pilniem…kaut kā viss liekas samākslots un sviestains. Gan būs labāk… . Jauna, šķidra pretiniece, kuras lomu gan varēja iedot kādai citai, nevis tai rudmatei no Garbage. Nepatīk man viņa pēc skata. Manuprāt, vizuāli pievilcīga ļauniniece a.k.a Terminator 3 būtu piedevusi stāstam lielāku asumu. Bonusā promo klips ar Shinedown fonā:

Gaidām House, Battlestar Galactica, LOST, Heroes, Life un pārējos ilgdzīvotājus…

Underappreciated vai nenovērtēts būtu pareizie vārdi, lai raksturotu jauno A&E šovu The Cleaner. Stāsts vienkāršs un balstīts uz reāla personāža dzīvesstāsta: Viljams Benks (Bendžamins Brats) ir visa veida atkarībnieku “atpestītājs”. Kopā ar citiem bijušajiem narkomāniem viņš cenšas palīdzēt citiem atrauties no atkarības un atgriezt dzīvi pareizajās sliedēs. Viena bariņa dalībniece ir Greisa Parka (Battlestar Galactica, anyone?).

Palasot vairākas ārzemju portālu atsauksmes un aplūkojot TV.com vērtējumu (5,9) radās neliela nesaprašana. Līdz šim esmu noskatījies 3 epizodes un jāsaka, ka tik zemu vērtējumu es noteikti nedotu. Protams, ir momenti, kad dialogi liekas nedaudz jēli, kā arī notikumi šķiet, vietām, nereāli, taču tas nesadragā kopējo iespaidu līdz nevēlmei turpināt skatīties.

Šova stiprā puse, manuprāt, ir salīdzinoši “nelielais” kanāls pa kuru tas tiek translēts. Izpaliek brengi apmaksāto Fox scenāristu ultra-spriedzes brīži, taču tā vietā nāk tāda kā pastiprināta reālisma un autentiskuma sajūta. Netiek cenzēti narkotiku konsumēšanas brīži, to sekas, kā arī šad tad uzpeldošais “shit”, kas, manuprāt, ir svarīgi, ņemot vērā, ka, piemēram, Prison Break katrs cietumnieks pārvalda tīras sarunvalodas etiķeti. Protams, privātajiem kanāliem ir citi cenzūras noteikumi, taču jebkurš sīkums tuvāk dzīvei manās acīs vērtējams pozitīvi.

Pēc 3 noskatītām sērijām mans viedoklis ir diezgan skaidri formulējams – ceru, ka šovs “izvilks” vismaz vienu sezonu, jo ar savu stāstu, kā arī atsevišķiem personāžiem, mani ir ieintriģējis.

Aizvakar sāku un vakar pabeidzu skatīties pirmo, un pagaidām vienīgo sezonu šim SitCom’am. Lēmums ko šādu skatīties bija spontāns. Lai gan izlasīju storīlainu, tomēr par labu ievērtēšanai nolēmu, jo atcerējos, ka šo skatījās mans brālis un bija lielā sajūsmā. Kā izrādās, sajūsma bija pamatota.

Pēc pirmās epizodes noskatīšanās vēl īsti nevar saprast vai kaut kas no šī koncepta sanāks, bet, sākot jau ar otro sēriju slūžas ir vaļā un skaļi pasmieties sanāk itin bieži. Joki lielākoties ir ikdienišķi, taču netrūkst kārtīgas devas nerdtalk, kuru kurš katrs varētu arī nesaprast. Piemēram, ja kāds nav dzirdējis par Star Trek, Flešu Gordonu un tamlīdzīgiem Sci-Fi brīnumiem, daži humoristiskie izlecieni varētu izpalikt.

Papildus “asums”, kas nedaudz attālina humoru no citiem mainstream šoviem, ir ārkārtīgi bieži lietotā zinātniskā valoda, kas apvienojumā ar tās pielietošanu joka izklāstei veido ārkārtīgi izklaidējošu scenāriju.

Ja es Geeks, Nerds vai vienkārši vidusmēra humora šovu cienītājs / -a, pieļauju, ka šis šovs neatstās vienaldzīgu.