Situācija un iemesls
Pagājušā gada nogalē beidzot nolēmu mainīt mobilo pakalpojumu operatoru. Līdz tam izmantoju bijušās darba vietas Tele2 Bizness pieslēgumu. Iemesls šādam apsvērumam bija Tele2 rēķini, kas, manuprāt, bija pārāk lieli. Tele2 pieslēgumu, strādājot bijušajā darba vietā, izmantoju gan darba gan privātajām vajadzībām, tādējādi ik mēnesi sakrājot rēķinu aptuveni 6 Ls apmērā. Pirms nu jau nedaudz vairāk kā pusotra gada pārtraucu darba attiecības ar attiecīgo uzņēmumu un pārgāju strādāt “pats pie sevis”, taču mobilo operatoru nemainīju un paliku pie iepriekš minētā pieslēguma. Darba vajadzībām gan iegādājos atsevišķu priekšapmaksas SIM karti (arī BITE), lai nebūtu “kuram katram” jādod savs privātais numurs. Nu man bija 2 tālruņi, 2 numuri un izmantoju 2 dažādu operatoru pieslēgumus, taču, lai gan gandrīz visas sarunas ar klientiem nu noritēja pa darba telefonu, privātā tālruņa rēķini turpināja grozīties ap 4 – 6 Ls. Protams, būdams es, vienmēr arī aplūkoju rēķinu izdrukas, lai pārliecinātos, ka bijušais priekšnieks neiekasē papildus “nodokļus”, taču viss bija kārtībā. Ja, manuprāt, sliktu sarunu un sms skaita, un izmaksu attiecību var saukt par “kārtībā”. Papildus, mans tā laika pieslēgums bija uz uzņēmumu un man ļoti nepatīk, ja man jāmaksā par kaut ko, ko pats nekontrolēju (kas nav uz mana vārda).

Kāpēc Bite?
Ap to laiku arī uzpeldēja pirmā informācija par (neteiksim agresīvajiem) konkurētspējīgajiem Bite tarifu plāniem. Paanalizēju konkurentu piedāvājumu un izvēlējos par labu Bite, konkrēti, tarifu plānam “Bite parunāsim”. (Godīgi sakot, salīdzināju tikai Bite un Tele2, jo ,paskatoties uz LMT izmaksām un paziņu pieredzi, bija skaidrs, ka viņu pakalpojumus noteikti nevēlos izmantot.) “Bite parunāsim” bija otrais plāns manā sarakstā, jo sākumā tēmēju uz “Bite 5″ (balstīdamies uz faktu, ka visi rēķini līdz tam man bija ap 5 Ls un vairāk). Dažreiz atmaksājas padomāt divreiz.

Izvēli, protams, pastiprināja fakts, ka sarunas ar visiem tīkla abonentiem ir bezmaksas (pieņemu, ka to tajā laikā piedāvāja arī citi operatori) un nebija nekādu līgumsaistību (šis bija milzīgs bonuss, jo ilgtermiņa līgumus ar nevienu neslēdzu. Es nezinu ko es darīšu pēc pusgada un šādējādi saglabāju mazu kriksi savas brīvības. Tādēļ arī par Lattelecom internetu maksāju nedaudz vairāk kā citi. Un atkal – manā galvā tas šķiet pareizi.)

Pieslēgšana
Pieslēdzos vietējā Bite’s būdiņā tuvākajā lielveikalā sestdienas dienā. Papildus, pierunāju arī savus biežāk sazvanāmos biedrus spert soli cita operatora virzienā kopā ar mani. Kopā bijām 4 cilvēki (You’re welcome, Bite naudas skaitītāji). Pati operatora maiņa bija ļoti ātrs un nesāpīgs process (tās 9 dienas, kas bija jāgaida, neskaitam) visiem klātesošajiem, izņemot mani. Es dabūju atvest atrādīt arī bijušo šefu un palūgt viņam uzlikt parakstu, lai varu atbrīvoties no Tele2. Taču arī šeit bija patīkams pārsteigums – nevajadzēja nekādus notāra apstiprinātus iesniegumus utt. (kā to man apgalvoja stāvu augstāk esošajā Tele2 būdā un pa Tele2 informācijas tālruni.) Nezinu vai abi man vienkārši sastāstīja briesmas, lai 2 reiz apdomāju operatora maiņu, vai arī Bite visu nokārtoja manā vietā – principā, man arī ir vienalga, jo man atkrita viena lieka galvassāpe.

Pārklājums
Atturējos šo pasaku rakstīt pagājušā gada beigās, jo vēlējos pārliecināties, ka rakstu “pilnīgi”, nevis pirmās eiforijas iespaidā. Īsumā – visur, kur esmu bijis, mani varēja sazvanīt (Lielpilsētas, mazpilsētas, lauki un daži meži). Ja arī kaut kur raustījās sakari, tad viss bija tikai “pāris soļu pa labi vai pa kreisi” jautājums. Papildus ir vērts piezīmēt, ka mana dzimtā puse atrodas tieši uz Latvijas – Igaunijas robežas. Tele2 pakalpojumu laikā tālrunis regulāri pārslēdzās uz torni Igaunijā, kas mani padarīja par viesabonentu savā valstī un, līdz ar to, sadārdzināja manas sarunas. Ar Bite šādas lietas nenotiek. Protams, drošības pēc, saviem tālruņiem operātoru izvēlos manuāli, taču uzskatīju par vajadzīgu arī šo niansi pārbaudīt un piezīmēt.

Izmaksas
Savos runāšanas paradumos neko neesmu mainījis, taču līdz šim neviens rēķins nav pārsniedzis 2 Ls robežu. Šeit, liekas, jāpiezīmē, ka Internetu tālrunī neizmantoju. Cilvēks, kas pārnāca no LMT, tagad runā par 3 Ls, kādreizējo 9 Ls vietā. Cilvēks, kas pārnāca no LMT Okartes, runā par aptuveni 2 Ls, 3 Ls vietā. Šeit jāpiezīmē, ka sarunas palikušas garākas. Tas pats attiecas arī uz cilvēku, kas pārnāca no Tele2 Zelta Zivtiņas.

Nig Nags jeb nu es nedaudz pakritizēšu

1. Rēķinu piegāde – lai gan visi, slēdzot līgumus, norādījām, ka e-pastu vēlamies saņemt pa e-pastu, visi to saņēmām arī pastā. Parakājos pa “Mana Bite” iestatījumiem un uzstādīju “Mana Bite“, kas, pēc manas apšaubāmās loģikas, lika domāt, ka nu rēķins parādīsies tikai tiešsaistē un saņemšu ziņojumu par jauna izveidi. Tā arī notika, taču atkal saņēmu rēķinu arī pastā. Mistiskais šeit – citi nesaņēma, lai gan citu iestatījumos nekas netika mainīts. Šāvu vēlreiz tumsā un izvēlējos e-rēķins, jo tas nu galīgi izklausījās pēc elektroniska rēķina, ko man piegādātu pa e-pastu. Kļūda! Nu varēju par pakalpojumiem norēķināties caur rekini.lv, ko galīgi nevēlējos darīt. Finālā, sazinājos ar uzņēmumu Twitter’ī un problēmu atrisināju tādā veidā.
2. “Mana Bite” in general – ļoti noderīga lieta, lai paskatītos kur, cik un kā es tērēju vai arī, lai pieslēgtu kādu papildus pakalpojumu, taču, manuprāt, dažas lietas, piemēram, Pakalpojumu saraksts nav tur, kur tām jābūt. Ja es vēlos aplūkot pakalpojumus, kurus, iespējams vēlos pieslēgt, pēc loģikas spiežu uz “Mani pakalpojumi”, taču tur sākumā ieraugu tikai kāds man ir tarifu plāns. Ja gribu pakalpojumus, papildus, kreisajā pusē no papildizvēlnes jāpaņem “Pakalpojumi”. Manuprāt, lieks solis. Tarifu plāns var mierīgi rādīties augšējā labajā stūrī zem mana tālruņa numura un “Mani pakalpojumi” var būt tieši tas, kam tiem jābūt – pakalpojumu saraksts. Arī tāda lieta kā rēķina piegādes veida nomaiņa ir pain in the ass, jo nav ātri un vienkārši atrodama.

Ieteikumi
Es pilnībā apzinos, ka, iespējams, mana minētā kritika nav ievērības cienīga un tie ir “sīkumi”, kas traucē tikai mani, taču, kā brīvs pilsonis, izpaudīšu savas vēlmes kā to sakārtot.

Bite’s tiešsaistes mini pārvaldības sistēma “Mana Bite”

Principā viss ir lieliski – pārklājums, izmaksas, uzņēmuma attieksme, taču, kā jau redzams pēc mazās kritikas, man ir nelielas problēmas ar “Mana Bite”. Liekas, ka viss ir sarežģītāks kā tam vajadzētu būt:

1. Ir 7 galvenās sadaļas ar vairākām apakšlapām. Man patiktu, ja viss būtu koncentrētāk un īsāk (pieejams ar mazāk klikšķiem). Piemēram, kādēļ lietotāja konta paroles maiņa nevar būt turpat kur vispārīgā informācija par kontu? Kādēļ tā jāliek atsevišķā lapā?
2. Derētu paskaidrojumus – piemēram, es nezināju, ka jēdziens “e-rēķins” nozīmē izmantot rekini.lv pakalpojumus. Neviens man to neteica. Ja nospiežu uz “Apraksts”, tiek atvērta Bite.lv sākumlapa un viss;
3. Būtībā – Keep it simple, Stupid! Ja man, kā cilvēkam, kas uzskata, ka nedaudz sajēdz no šīm tehnoloģiju lietām, liekas, ka daži sīkumi ir nepamatoti sarežģīti, tad negribīgi apziņā ielavas žēlības sajūta par tiem cilvēkiem, kas no tā visa saprot vēl mazāk.

Rezumē
Ne brīdi nenožēloju, ka mainīju operatoru, kā arī faktu, ka izvēle krita uz Bite. Manuprāt, uzņēmums lieliski veic savas funkcijas kā kvalitatīva pakalpojuma sniedzējs. Jauno tehnoloģiju, piemēram, Twitter izmantošana klientu konsultēšanā un problēmu risināšanā sadarbībai pieliek tikai vēl treknāku plusu. Ja kāds ir neapmierināts ar savu pašreizējo mobilo pakalpojumu izmaksām vai kvalitāti, tad Bite, manuprāt, ir nopietnas apsvēršanas vērti.

Nu ko. Visi “zīmuļu”, ābolfīli un pumpaini-hipie tīņi var priecāties. Būs Jums jauna mantiņa, kura liks Jūsu pirkstiem celties vēl augstāk gaisā.

Mana kristāla bumba man saka, ka līdz gada beigām katrs otrais mūzikucaursadirstuskaļruniklausošsunpaielustaigājošs neveiksminieks savu mīļāko hītu “Apolodžaiz” klausīsies tieši uz šī aparāta. Kāpēc? Jo tas taču būs lēts, spīdīgs, apaļs, pa ekrānu ar netīru pirkstu pabraukāt var arī konkrētā pālī un, galu galā, tas taču ir “ābols”.

Dievs radīja Stīvu Džobsu ar uzdevumu izveidot produktu, kas arī pašu sakarīgāko cilvēku pēc nopirkšanas padarīs par iedomīgu kretīnu. Principā Džobs ir tāds pats tips kā tas, kuram Dievs lika būvēt lielo kuģi, lai glābtu dzīvniekus, tik šoriez auzas būs tiem, kas kuģī.

Ja nu kāds vēl nav sapratis no konteksta – man riebjas ābolisti. Ne tādēļ, ka Apple produkti ir bezjēgā pārdārdzināti, bet tādēl, ka es savu mūžu vēl neesmu saticis nevienu sakarīgu MAC lietotāju. Visi uzvedas kā zilasinīgi rembranti ar kuriem snobi, salīdzinājumā, ir pieticības kalngals. Es nesaku, ka normālu jēpistu nav, es tik vēl neesmu nevienu saticis.

Nesen, viens no maniem labākajiem draugiem iegādājās Macbooku un jau tagad man jāklausās kā ābols visos līmeņos ir pārāks par PC:

• Viņiem esot kvalitatīvākas skaņas kartes;
• Leopards nekaras – vot šitais ir amizants apgalvojums. Es pats to balto kasti pusstundu paspaidīju un 2 reiz pakāru uzparikti. Nu jā. Man kā PC lietotājam jau droši nav tehniski pietiekami taisanas rokas, lai mācētu šādu kompleksu iekārtu darbināt.
• Attīecīgajai ābolgrāmatai nav DVD rakstītāja – nu, kas pie pienapakas šitais pa prikolu? 700 Ls un Stīvs noskauda ripu cepšanu?
• Viss strādā ātri un bez aizķeršanās – uz manas kastes arī viss lido, bet vienalga es esmu slikts.

Ābols jau nav arī tik balts kā to mālē. Ir arī dažas labas lietas:

• Bača tiešām tur ilgi, lai gan ar katru paaudzi paliek švakāka;
• Ekrāna kvalitāti ir vienkārši oj, oj, oj.

Atgriežoties vēl pie jaunās āboltrubas. Gudrs gājiens to piedāvāt par kapeikām, jo smagi varēs uzvārīties uz visiem papildus pakalpojumiem. Nesen pats pirmo paaudzi paspaidīju un reāli tur nekā nav. Nu, protams, daudziem jau patiks skaistās podziņas. Tādas lietas kā Stocks un Weather bez neta lietot nevasanāks. Un, ja nav wireless tuvumā, tad tik maksājam piķi par datu pārraidi.

Lai vai cik te viss slikti, es varētu iedomāties sevi kā jaunā aifouna īpašnieku, taču uz LMT pāriet netaisos, kā arī mani parasti piesaista trubas, kas nav visiem un visur, līdz ar to šitais aparāts varētu atkrist.

Aizvainotajiem ābolistiem piezīme – mans viedoklis ir mans viedoklis. Šeit es esmu karalis un rakstu ko gribu. Ja tu tagad sēdi un raudi par to, ka aizskāru tavas jūtas, tad turpini bimbāt. Es nevēlos apgalvot, ka esi slikts cilvēks, vienkārši komercializācija tevi ir sagrābusi un lēnām izvaro. Neņem ļaunā, bet man tāpat vienalga. Naids Welkomēts.

Iegāde: Šeit

Mans apskats par pašu tālruni lasāms Šeit

Pērkam Šeit

Tas iztur peldi, kritienu un pārbraucienu ar mašīnu (vairākas reizes), bet gumija DEG! Nevajag spolēt ar mašīnu uz telefona. Vismaz tad, ja ir zināšanas par to, ka berzes rezultātā veidojas siltums.

Kāpēc to rakstu? Dažiem IT cilvēkiem tas, acīmredzot, nav skaidrs. Ar pirkstu nerādīšu, bet nu ja par kaut ko iepriekš vienojas, tad pie tā vajadzētu arī turēties.

More To Come…

Ar vārdu “veidoto” es domāju, ka to saliku kopā, jo viss jau balstās uz tā paša vecā labā WordPress un vairākiem plug-iniem. Tomēr, pielāgošana, tulkošana, iestatīšana, koriģēšana, testēšana un uploadošana paņēma savu laiku, bet tagad viss notiek vairāk vai mazāk automātiski. Jāsameklē vēl kaut kāda figņa, laiuz vietas esošo tālruņu skaits rādās pirmajā lapā un tad jau būs perfekti.

Ak, saldie darba augļi…

Sonim XP1 oficiālā tirdzniecības lapa: sonim.simlock.lv

Ja esi strādnieks, makšķernieks, mednieks vai kodolieroču testētājs, tad šis telefons ir tieši priekš tevis. Sīkumi tālāk.

Ieradās šis dzeltenais brīnums pie manis veikalā pagājušajā ceturtdienā. Kartona kastītē ar dzeltenu apvalku. Izskatās tieši tāds kā augstākrādītajā attēla, tādēļ arī neuzskatīju par vajadzīgu fotografēt. Padzīvojos ar dzelteno variantu, lai gan pieejami arī melni.

Komplektācija

Komplektā ar tālruni nāk tikai lādētājs, belt clips jeb jostas stiprinājums, lietošanas instrukcija angļu valodā un pats tālrunis. Minimālisms sit augstu vilni, bet nerodas sajūta, ka kaut kas pietrūktu.

Dizains

Kā jau minēju, tad tālrunis izskatās tieši tāds kā attēlā. Pats biju pārsteigts. Lai gan tā primārais uzdevums ir izciest ekstremālus apstākļus un nevīžīgus saimniekus (cik no Jums kaut reizi mūžā kādu trubu ir noslīcinājuši?), tas, veicot tiešos darba pienākumus, izskatās pietiekami labi. Protams, tas nav ikdienas pumpainā tīņa LG šokolādnieks, bet uz šo auditoriju tas arī nav tēmēts.

Korpuss veidots no izturīgas gumijas, stūri ir papildus gumijoti, displejs pārklāts ar skrāpējumu izturīgu slāni (nezinu kas tas par materiālu), kas varētu būt kaut kas līdzīgs iPhonā atrodamajam. Pogas pārklātas ar glanci.

Kreisajā sānā atrodas liela poga, kas momentā atver tālruņa grāmatu un skaļuma regulācijas poas gas, kas kalpo arī kā izvēlnes pārvietošanās rīki. Izmantojot šīs 3 pogas, iespējams pazvanīt, neaiztiekot pārējos tālruņa taustiņus – “lielā poga” atver kontaktu grāmatiņu, ar +/- izvēlamies vajadzīgo tālruņa numuru, vēlreiz nospiežam “lielo pogu”, lai sāktu zvanu.

Tālruņa apakšā atrodas lādētāja ligzda (mini USB) un ārējās austiņas (sold separately) pievienošanas spraudnis.

Ierīces labajā puse, labi noslēpts un noizolēts, atrodams ārējās antenas (sold separately) pievienošanas kontakts.

Aizmugurē, kā jau visiem aparātiem, pozicionēts baterijas vāks, ko atvērt iespējams vien izmantojot skrūvgriezi vai kārtīgus nagus.

Funkcijas

Kārtīgam mežstrādniekam neko daudz nevajag, to saprot arī šis tālrunis. Less Is More.

Visi varam kliegt skaļu”Urā!”, jo šim tālrunim nav kameras. No “mūsdienīgām” funkcijām tālrunis var lepoties ar Bluetooth, kura lietošana noritēja bez problēmām (manu Motorolu atrada, failu saņēma). Diemžēl nav vibrozvana, bet tas, domājams, upurēts korpusa noturības labad. Caur tik izolētu apvalku to tāpat, droši, nejustu.

Standartā, protams, nāk visas iespējas, kas ir jebkurai skolnieka klases Nokia’i. Kā īpaši patīkamas varu pieminēt iespēju iestādīt ieslēgšanās un izslēgšanās laiku, kā arī “melno”sarakstu, kurā var ievadīt numurus, no kuriem zvanus saņemt negribas.

Tālrunim ir 10MB kopējā atmiņa, polifonija un 65,000 krāsu 128×160 pikseļu displejs. Iespējams uzstādīt vācu un krievu, kā arī dažas citas valodas. Letiņu mēli pagaidām aizmirstam, lai gan sarunas jau ir procesā.

Lietošanas ērtums

Pati truba sver 128 gramus (ar bateriju), kas man šķita ļoti pieņemami, jo neciešu verķus, par kuru atrašanās vietu plaukstā ir jāpārliecinās, uz to paskatoties. Gumijotais brīnums labi ieguļas plaukstā, pogas spiežas stingri, bet ērti. Starp tām ir atstarpes, tādējādi tiek izslēgta nejauša cita taustiņa nospiešana.

Navigācija pa izvēlnēm notiek ērti un intuitīvi. Ko nozīmē intuitīvi? To, ka mans šefs, kas no angļu valodas “ņi bum bum”, uzreiz saprata ap ko lieta grozās un visu varēja vienkārši atrast. Izvēlnes ir tik vienkāršas, ka pat “ezim skaidrs” kur kas atrodas. Tās sazarojas ne vairāk kā 2 līmeņos, kā rezultātā viegli atcerēties kur pieejama kāda funkcija.

Dzirdamība gan klausulē, gan otrā galā ir skaidra, zvana skaļums uz maksimālajiem apgriezieniem – brutāls (gandrīz 100 decibeli). Tas tā, lai būvlaukumā var dzirdēt.

Ekrāns ir skaidri salasāms. Akumulators tur vismaz 5 dienas. Konkrēti nemāku pateikt, jo tik ilgi vēl neesmu lietojis.

Nu tad beidzot – izturība

Kādu laiku atpakaļ visur Latvijas Interneta zonā varēja redzēt klipiņus kā šis tālrunis tiek mocīts, bet dzīvē, protams, viss ir savādāk. Jeb nav?

Šoreiz jāatzīst, ka nē. Truba tika pusstundu paturēta ūdens bļodā, tai periodiski zvanot. Bija pat iespējams parunāties, taču dzirdamība zem ūdens ir gauži slikta (vainojam fiziku). Atļāvos telefonu pāris reizes ar spēku sviest pret flīzētu, kā arī betona grīdu, sviedu to sniegā, kā arī tika uzrīkots fikss futbola mačs uz, iepriekš minētās, flīzētās grīdas.

Pēc visām šīm mocībām tālrunis vēl joprojām izskatījās kā jauns. Nopietni! Ne skrambas, ne robi. Izdomāju atriebties un sāku brutāli korpusu skrāpēt ar skrūvgriezi. Šis, maita, tāpat nekādas bojājumu pēdas neuzrādīja. Mans gar zemi – Truba uz mūžu.

Pats gan savas izvirtības nefilmēju, tādēļ reku šeku oficiāli un ne tik oficiāli pārbaužu klipi.

Bonusi

Sišanas izturībai ir savi bonusi – 3 gadu beznosacījumu garantija*. * – No Questions Asked. Ja saplīst – mainam nost.

Korpuss var lepoties ar mūža garantiju.

Īsi un Konkrēti

Truba pārsteidza ar savu vienkāršību, tajā pašā laika izceļoties ar sadomazohista cienīgu izturību. Celtniekam, makšķerētājam, medniekam vai ikdienas hroniskajam “trublauzis sapiens” tieši laikā.

Ja rodas jautājums, kur nopirkt, tad atbildēšu “Pie Manis”. Kur tas ir? Šeit.

Cena: Ja reāla interese, tad sazinieties ar mani, caur doto linku vai šejieni.