Kā jau vakar Twitter’ī vaimanāju, tad stress bija liels un pēdējās 2 dienas pavadīju studējot materiālus, jo spontānā ideja eksāmenu kārtot šodien radās tikai pašā 7dienas vakarā, kad uzzināju, ka pa brīvu ir iespējams tikt līdz galvaspilsētai. Stress nerimās līdz pat brīdim kad apsēdos pie testa pildīšanas datora.

Eksāmena kārtošanas vieta
Par eksāmena kārtošanas vietu izvēlējos Datorzinību centru Pulkveža Brieža ielā 4. Pamatojums vienkāršs – viņi vienīgie (no man zināmajiem) piedāvāja eksāmenu kārtot man ērtā, nevis iepriekš nodefinētā laikā, kā tas ir Baltijas Datoru Akadēmijā. Dāma, kas mani sagaidīja bija atsaucīga un laipna, un veselas 2 reizes man piedāvāja kafiju un/vai tēju.

Eksāmena sagatavošanās
Lai sagatavotos eksāmenam izmantoju tam paredzētās grāmatas

Papildus, liels PALDIES jāizsaka Kristapam par ieteikumiem un skaidrojumiem.

Rezultāts
933 no 1000 iespējamajiem punktiem. Jāsaka, ka pats biju pārsteigts, jo testos tiku līdz augstākais 830. No tā secinu, ka kārtīgā 2 dienu zubrīšanas sesija deva savu efektu. Iespējams, pēc ilgākas brain-burning sesijas varētu arī labāk, bet tāpat esmu apmierināts pilnīgi un galīgi.

Nākotnes plāni
70-271 un tad 70-621.

Ja tagad brīdi pasēžu un apdomājos, paskatos uz kausu Ingver kviešu alus, tad saprotu, ka par šī eksāmena nolikšanu esmu lepnāks kā par iegūto maģistra grādu. Nezinu kādēļ tā. Laikam jau savā ziņā bērnības sapnis.

Ceļš un MCDST turpinās…

Tiem, kas vēl mācās, novēlu veiksmi un izturību. Tiem, kam viss jau beidzies, piesaku savu iestāšanos klubiņā. Priekā.

pēc ilgas apspriedes ar sevi, nonācu pie atziņas, ka nav ko turēt sveci zem cietā diska, it īpaši tādēļ, ka daudzi, pēc anketēšanas rezultātu publicēšanas, vēlējās redzēt mana maģistra darba rezultātus. Apsveicu! Pierunājāt.

Iesākumā nelieli paskaidrojumi, lai būtu aptuveni skaidrs kā veidojās tas, kas zemāk redzams.
1) Visi iegūtie rezultāti tika iegūti imitāciju modelēšanas ceļā simulācijas vidē STELLA;
2) Dati modelēšanai iegūti izmantojot anketēšanu, novērojumus un ekspertu (blogeru) intervijas;
3) Pirms ievākto datu izmantošanas, tie tika apstrādāti ar statistiskās analīzes rīku SPSS;
4) Blogu servisu blogu modelēšanai par pamatu tika ņemti no 7 Latvijas blogu servisiem ievāktie dati – Orb.lv, Nee.lv, Blogs.lv, Blogiem.lv, Emu.lv, Klab.lv, Mix.lv.
5) Par datu ievākšanas brīdi uzskatāms 2008. gada oktobris un novembris;
6) Par modelēšanas periodu uzskatāms 2009. gads.

Kā zināms, tad daļa blogu servisu kopš datu ievākšanas brīža ir aizgājuši pa burbuli, kas, iespējams, jaunas modelēšanas gadījumā, nedaudz ietekmētu novērojamās tendences.

Diskleimers: Sīkāki paskaidrojumi par datu ievākšanas metodēm, to analīzi, kā arī pašu imitāciju modeli netiks sniegts. Spriedums par to vai zemāk esošais ir reālās situācijas atspoguļojums, vai delīrija iespaidā izdomāti murgi, paliek Jūsu ziņā. Viss zemāk esošais, lai gan brīvi izplatāms, izmantojams un publicējams, ir mans intelektuālais īpašums.Visiem web-snobiem, jauno mēdiju “speciālistiem” un pārējiem “greater-than-god” kompleksa mantiniekiem iesaku ieraut šļuku no indes pudelītes un šo logu / tabu aizvērt ciet. Paldies.

Pārējie interesenti, click below. Zemāk esošais ir 99%-īgs izvilkums no mana maģistra darba.

Aplūkojot izveidotā Latvijas blogosfēras attīstības modeļa rezultātus, jāsecina, ka tie sakrīt ar darba sākumā izteiktajiem pieņēmumiem. Lai gan modelis balstīts uz kvantitatīviem datiem, tā rezultāti (skat. tabulu) vērtējami kā Latvijas blogosfēras attīstības tendenču atspoguļojums nevis precīzas skaitliskas vērtības.

Izstrādātā attīstības modeļa pamatfunkcija ir kopējās blogosfēras blogu skaita attīstības tendenču aprēķināšana. Tabulā norādītie blogu servisu blogu skaita dati liecina, ka turpmāko 12 mēnešu laikā blogu skaits Latvijas blogosfērā turpinās pieaugt, tādējādi vairojot tīmekļa dienasgrāmatu skaitu Interneta telpā. Kā redzams kolonnā „blogu veidošanās gadā”, šis blogu skaita pieaugums nav vienmērīgs, kas varētu būt izskaidrojams ar tīmekļa lietotāju aktivitāti virtuālajā telpā atkarībā no ārējiem faktoriem. Izstrādātajā imitāciju modelī ārējais faktors ir mēnesis ar tajā valdošajiem laika apstākļiem. Aplūkojot modeļa sniegtos rezultātus, iespējams prognozēt, ka lielāka blogu veidošanās aktivitāte sagaidāma gada beigās un mazākā gada vidū. Šī tendence pamatojama ar laika apstākļiem attiecīgajos laika periodos. Siltajos mēnešos novērojama zemāka tīmekļa lietotāju aktivitāte, jo liela daļa izvēlas brīvo laiku pavadīt ārpus telpām, savukārt tuvojoties gada beigām un, līdz ar to, aukstākam laikam, vairāk laika tiek pavadīts telpās pie datora.

Dzēsto blogu skaits nākamā gada laikā saglabāsies konstants un katru mēnesi tiks dzēsti aptuveni astoņi blogi (Skat. 1. attēls).

1. attēls. Imitāciju modelēšanas periodā dzēstie blogi.

Dzēsto blogu skaita nemainīgums izskaidrojams ar blogu servisu nevēlēšanos dzēst neaktīvus blogus, lai neradītu lietotājiem liekus sarežģījumus, ja gadījumā tie pēc laika vēlas atsākt savas tīmekļa dienasgrāmatas aktualizēšanu. Blogu servisi blogus dzēš tikai gadījumos, ja pats lietotājs to vēlas un par to paziņo administrācijai, vai to izdara saviem spēkiem, ja šāda opcija ir paredzēta. Tiesa, daudzi lietotāji šo funkcionalitāti neizmanto, kas arī izskaidro grafikā (skat. 1. attēls) attēloto vienmērīgo tendenci un mazo dzēsto blogu skaitu. Pie dzēstajiem blogiem pieskaitāmi arī spama blogi jeb splogi, taču tie lielākoties ietekmē tikai uz plaši pieejamām blogu platformām veidotus blogu servisus, piemēram, WordPress MU, un, līdz ar to, sastāda un sastādīs tikai daļu no aplūkoto blogu servisu dzēsto blogu skaita.

Balstoties uz darba izstrādes laikā ievāktajiem aptauju datiem, nākamo 12 mēnešu laikā paredzams aktīvo blogu skaita minimāls pieaugums (Skat. 2. attēls).

2. attēls. Aktīvo un neaktīvo blogu attīstības tendences 12 mēnešu laikā.

Neaktīvo blogu skaits, uz kopējā blogu skaita fona un, salīdzinot ar aktīvajiem blogiem, pieaugs straujāk. Tas pamatojams ar faktu, ka daudzi blogu servisos piereģistrējās, lai novērtētu attiecīgā pakalpojuma sniedzēja iespējas un iemēģinātu savus spēkus blogošanā, taču interese drīz vien pazūd un blogs kļūst neaktīvs. Ļoti nelielais aktīvo blogu skaita pieaugums liecina par stagnācijas perioda iestāšanos blogosfērā, kas nozīmē, ka straujā blogu kopienas izaugsme, kas dažu gadu laikā akumulēja gandrīz 200 000 blogu, ir apstājusies un nākamā gada laikā runa var būt par esošo aktīvo blogu nostiprināšanos, nevis daudzu jaunu aktīvo resursu veidošanos. Abu blogu veidu attīstībā ir novērojamas nelielas svārstības gada vidū un skaita pieauguma palielināšanās gada beigās un sākumā. Šī tendence ļauj prognozēt, ka blogu veidošana aktīvāka būs gada sākumā, kad daudzi apņemas uzsākt savas timekļa dienasgrāmatas rakstīšanu, un beigās, kad vēsie laika apstākļi ietekmē pie datora pavadīto laiku.

Imitāciju modelēšanas rezultātā secināms, ka blogu ierakstu skaits pieaugs proporcionāli blogu skaitam un komentāru skaits ierakstiem (Skat. 3. attēls).

3. attēls. Ierakstu un komentāru skaita pieauguma prognoze.

Nedaudz aktīvāka ierakstu un komentāru veidošanās paredzama gada sākumā un nogalē, kas, tāpat kā blogu rašanās, izskaidrojams ar gadalaiku laika apstākļiem un to ietekmi uz Interneta lietošanas paradumiem. Blogu ierakstu un komentāru skaita stagnācija vai samazināšanās nav prognozējama, jo esošie aktīvie blogi turpinās veidot saturu, ko lasītāji komentēs. Papildus, ierakstu skaitu cels jaunizveidoti neaktīvie blogi, jo, lielā daļā blogu servisu, lietotājam izveidojot jaunu blogu, tiek sastādīts arī automātisks testa ieraksts, kas attēlo bloga satura kopskatu. Lielākā daļa blogu autoru šos pārbaudes ierakstus, sākot izmantot sistēmu, dzēš vai aizstāj ar sevis rakstītiem, tādēļ būtu aplami apgalvot, ka reģistrējot jaunus blogus, rodas tikpat daudz nederīgu ierakstu.

Svārstības ierakstu un komentāru skaita pieaugumā varētu ievest tikai masveida neaktīvu blogu dzēšana vai kāda lielā blogu servisa pastāvēšanas beigas, taču šāds scenārijs nav paredzams.

Neatkarīgi no blogu servisu blogiem, nedaudz pieaugs arī pašuzturēto jeb ārpus blogu servisiem izveidoto blogu skaits (Skat. 4. attēls).

4. attēls. Pašuzturēto blogu skaita izaugsmes prognoze.

Šie blogi sastāda redzamāko Latvijas blogosfēras daļu, jo atrodami zem individuāliem domēna vārdiem un apmaksātiem hostinga pakalpojumiem. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ pašuzturēto blogu kopienā nav paredzams tīmekļa dienasgrāmatu skaita samazinājums. Blogs šajā gadījumā ir finansiāls ieguldījums, kas nozīmē, ka retais, samaksājis par savas vietnes eksistenci, to vieglprātīgi pametīs un neturpinās uzturēt. Aplūkojot grafiku (skat. 4. attēls) ir redzams, ka arī pašuzturētie blogi lielāku izaugsmi piedzīvos gada pirmajos mēnešos.

2008. gada laikā parādījās tendence pašuzturētu blogu autoriem savus ierakstus pārpublicēt sevis izveidotā blogu servisu blogā, tādējādi cenšoties piesaistīt vairāk lasītāju. Prognozējams, ka šī tendence turpināsies un pārpublicētāju rindas papildinās vēl daži pašuzturēto blogu autori. Rezultātā, arī šie kopētie ieraksti papildinās esošo ierakstu skaitu, kā arī piesaistīs blogu servisa lietotāju komentārus, tādējādi palielinot kopējo blogosfēras komentāru skaitu.

Latvijas blogosfēras attīstības modelis konstruēts ar nolūku, lai arī nereālistiskās situācijas sniegtu ticamus rezultātus un, tādējādi, attēlotu reālo iespējamo situāciju dažādu neparedzamu notikumu gadījumā.

Ja, piemēram, izstrādātā modeļa lietotājs vēlētos pārliecināties par sekām, kādas izraisītu validācijas procesā aplūkotais scenārijs, kad blogu servisi apņemtos dzēst visus blogus (skat. 5. attēls), kas ir vai kļūst neaktīvi (saturs netiek atjaunināts 30 dienu laikā), būtu nepieciešama tikai neliela modifikācija modeļa struktūrā.

5. attēls. Imitāciju modeļa aprēķinātā blogu skaita samazināšanās tendence, ja tiktu dzēsti visi neaktīvie blogu servisu blogi.

Kā redzams imitāciju modeļa rezultātu grafikā (skat. 5. attēls), tad pēkšņa blogu servisu apņemšanās dzēst visus neaktīvos blogus atstātu katastrofālu iespaidu uz kopējo blogu skaitu blogosfērā. Jau pirmajā mēnesī blogu skaits saruktu par 90% un līdz imitācijas perioda trešā mēneša vidum turpinātu savu lejupslīdi. Neliela blogu skaita pieauguma tendence novērojama tikai gada beigās, kas ir aktīvākais blogu veidošanās laiks, taču, līdz ko daļa no tiem pēc mēneša kļūs neaktīvi, blogu skaits atkal sarūk. Tik straujš blogu skaita kopējais kritums izskaidrojams ar faktu, ka neizbēgami tiktu dzēsta arī daļa potenciāli aktīvo blogu, kas saturu atjauno retāk kā reizi 30 dienās. Paredzams, ka uz pašuzturētajiem blogiem šāds scenārijs savu ietekmi neatstātu, jo par to dzēšanu un aktivitāti ir atbildīgi tikai attiecīgās vietnes autori.

Secinājumi

Uz ievāktajiem datiem balstītais un izstrādātais Latvijas blogosfēras modelis ir pirmais šāda veida blogu savstarpējo sakarību un attīstības procesu imitācijas rīks Latvijā. Tas veidots ar nolūku kalpot kā iepriekš ievāktu statistikas datu analīzes rīks, kas iespējo pētītājam analizēt Latvijas blogosfēras tipiskos procesus (blogu veidošanās, izzušana, aktīvo un neaktīvo blogu īpatsvars) un ar tiem manipulēt, lai izteiktu minējumus par blogu vides turpmāko attīstību.

Modelēšanas rezultāti apstiprina pieņēmumus, ka blogu kultūra Latvijā 2008. gadā ir sasniegusi savu kulmināciju un nākamo 12 mēnešu laikā paredzams blogosfēras attīstības tempu palēninājums, kas izpaudīsies kā aktīvo un pašuzturēto blogu skaita minimāls pieaugums. Ierakstu un, likumsakarīgi, arī komentāru skaits turpinās palielināties, taču arī satura veidošanās noritēs lēnāk un rakstu skaits būs mazāks kā iepriekšējos gadus.

Argumentējot ar šo attīstības tempu palēnināšanos, paredzams, ka arī lasītāju un RSS abonentu skaits drīzāk nostiprināsies nekā turpinās palielināties. Lai gan, neapšaubāmi, blogosfēru, kā jaunu informācijas avotu, sev atklās daudzi, līdz šim tikai lielos mediju portālus lietojošie tīmekļa izmantotāji, blogeru auditorijas skaits nepalielināsies tik strauji, kā tas bija 2007. gada beigās. Savas pozīcijas blogosfērā nostiprinās daļa autoru, kas savas blogošanas gaitas sāka tikai šogad un viņi, galvenokārt, būs atbildīgi par jauna satura izplatīšanu.

Īsumā vēlreiz fakti: Anketa sastāvēja no 23 jautājumiem, uz kuriem laikā no 21. oktobra līdz 8. novembrim atbildēja 146 respondenti vecumā no 14 līdz 52 gadiem. No tiem 108 vīrieši un 38 sievietes. Jāpiezīmē, ka rezultātu lapā zem jautājumiem vietām uzrādās 147 respondenti. Tas tādēļ, ka viens respondents bija norādījis nepareizus datus (vecums 100 gadi), līdz ar to šīs personas dati tika izslēgti no galējās derīgās datu kopas.

Atliek vien piezīmēt, ka jebkāda šo datu vai to daļas izmantošana godājama ar atsauci. Papildus Web’iskajiem rezultātiem piedāvāju lejupielādēt 2 Excel’a tabulas. Vienā eksportēts rezultātu kopsavilkums, otrā – pilnie rezultāti.

Rezultātu kopsavilkums

Izvērstie rezultāti

Īsumā, esmu brutāli apmierināts un gandarīts par paveikto, ko arī apstiprina 9-nieks kā gala atzīme.

Rīt vai parīt (kad zudīs slinkums) publicēšu sen solītos anketas rezultātus, lai tie, kas man jau, izmantojot kontaktformu, jautāja, beidzot var redzēt manis ievāktos datus.

Pašlaik gan nav motivācijas vairāk neko rakstīt, jo esmu nedaudz noguris (tā ir, ka reizi gadā 8:00 jāceļas) un gandarījums spiež darīt pilnīgi neko.

To, ka principā jau esmu maģistrs, gan sākšu skandināt tikai tad, kad papīrs jau būs rokā.

Ceļš līdz tejienei nebija viegls, bet uzskatu, ka arī ne grūtāks kā jebkuram citam studentam/-tei. Turpinājumā neliela statistika par paveikto. Vairāk sev, nekā citiem.

Darba tēma: Latvijas blogosfēras attīstības modeļa izstrāde
Lapaspuses: 72 bez pielikumiem
Pielikumi: 3 uz 21 lapaspuses
Izstrādes laiks: 3 mēneši un 14 dienas jeb 105 dienas (protams, pa vidu bija arī kāda slinkuma diena)
Sastāvs (bez teksta): 12 tabulas un 16 attēli

Izmisuma un nesaprašanas brīži: vairāk kā vajadzēja
Brīži, kad likās, ka tēma un izpildījums ir sviests: vēl vairāk
Nodomi ņemt akadēmisko gadu: 3

Maģistra darba digitālais izmērs: 903 KB
Maģistra darba failu mapes izmērs: 16,8 MB
Izstrādē izmantotā programmatūra: MS Word 2007, Stella, QPR Process Guide Express, Mozilla Firefox, Skype, Jing, MS Paint
Izstrādes izmaksas: 20,74 Ls par iesiešanu, daļa no ikmēneša Interneta rēķina, milzīga kaudze nervu šūnu un biežas problēmas vakaros aizmigt

Nobeigumā piebildīšu, ka gandarījums par paveikto noteikti ir lielāks par bakalaura darba nodošanas laikā esošo garīgo un emocionālo stāvokli. Skaidrojums, domāju, slēpjas faktā, ka bakalaura darbs bija vairāk uz kodēšanu orientēts, līdz ar to varēja izlīdzēties ar šādiem tādiem skriptiem, tutoriāļiem utt. Maģistra darbā visu darīju no nulles. Sākot ar datu iegūšanu par blogosfēras aptuvenajiem izmēriem, anketēšanu, datu analīzi, līdz pat modeļa izstrādei un tendenču, kā arī prognožu apkopošanai. Lai vai kādu atzīmi par darbu man piešķirs godājamā komisija, gandarījums man pašam ir liels.

Vēlreiz atgādināšu, ka neesmu aizmirsis sen izteikto solījumu par anketēšanas rezultātu publicēšanu. Būs, bet tikai pēc aizstāvēšanas. Tas drošības nolūkos. Izstrādāto modeli gan paturēšu pie sevis.

Kur gan es citur griezīšos, ja ne pie Jums, cienījamie lasītāji. Šoreiz gan, liekas, ka palīdzēt man varēs vairāk tie, kas paši ir ar abām kājām blogosfērā – to veido, popularizē un informē. Ir 3 lietas, kas manā maģistra darbā, manuprāt, būtu jāapskata no pēc iespējas precīzāka skatpunkta. Ceru, ka dažos sīkumos Jūs man varēsiet palīdzēt.

Latvijas Blogosfēras Vēsture
Ļoti līdzīgi saucas sāpīgākā mana maģistra darba daļa. Sāpīga tādēļ, ka informācija ir ļoti skopa. Lai gan tēvzemes blogu plašumos esmu sastopams jau vismaz 4 gadus, tā īsti pirmsākumiem neesmu piegriezis vērību, taču nu ir pienācis brīdis informēties.

Domāju, ka nav šaubu, ka pirmais blogs mūsu platuma grādos bija un ir Kaspara Foigta laacz.lv. Tik daudz vismaz apstiprina manis lasītie tīmekļa avoti un žurnāli. Papildus, esmu noskaidrojis vēl dažus blogosfēras sentēvus – Artis Āre,  Kristaps Kaupe un mēneša cilvēks blogosfērā Artūrs Mednis. Saprotams, ka daudziem no Jums šie nav jaunumi, taču man puse no šiem vārdiem līdz šim neko neizteica. Palūgšu ieteikt vēl kādu cilvēku, kas šajā pasākumā jau apgrozās from the beginning.

Mērķis – tā kā oficiāla informācija par blogosfēras pirmsākumiem ir ļoti skopa, izlēmu doties alternatīvo ceļu un iegūt informāciju pa tiešo no pirmavota – cilvēkiem, kas bija klāt un iekustināja zobratus. Esmu iecerējis ar minētajām (un tiem, kurus ieteiksiet) personām sazināties ar lūgumu atbildēt uz dažiem jautājumiem par to kā viss sākās un, kas ir mainījies. Jautājumi ir izstrādes stadijā un tos, protams, variet ieteikt arī Jūs.

Blogu skaits
Ļoģiski, ka neviens uz pirkstiem neskaita cik tādu ir, tāpat kā jau ilgu laiku neviens vairs neseko tīmekļa lapu skaitam, taču mani ļoti interesē cik aptuveni šādu blogveida vietņu ir mūsu tautas ietvaros. Lauku avīzes rakstā izlasīju skaitli 420, kas, manuprāt, ir absurds, jo no tā rezultētu, ka manu anketu ir aizpildījusi piektā daļa blogosfēras. Varbūt skaits bija attiecināts uz pašuzturētajiem blogiem, taču, manā uztverē, blogs paliek blogs, arī, ja tas veidots kādā no pakalpojumu servisiem a.k.a klab.lv utt.

Lai noskaidrotu aptuveno reālo skaitu, strādāju pie neliela jautājumu kopuma Latvijas blogu pakalpojumu sniedzējiem. Jautājumi ir, piemēram, “Kad radās Jūsu projekts?” (noderēs blogosfēras vēstures aspektam), “Cik pašreiz Jūsu vietnē ir reģistrētu lietotāju?” (potenciāli blogeri, līdz ar to aptuvena nojausma par blogu skaitu). Ir vēl citi, specifiskāki, piemēram, “Cik no reģistrētajiem lietotājiem sava bloga saturu atjauno regulāri (vismaz reizi 2 mēnešos)?” (Lai vismaz nojausmes līmenī noskaidrotu cik cilvēku reāli blogo un cik piereģistrējušies tikai reģistrēšanās pēc), taču pieļauju, ka šāda informācija attiecīgajam servisam var nebūt pieejama, kā arī ticami, ka daži uz maniem jautājumiem nevēlēsies atbildēt vispār.

Pašreiz aptaujājamo servisu saraksts ir šāds: blogs.lv, blogiem.lv, klab.lv, nee.lv, orb.lv, mix.lv, six.lv. Kādu esmu izlaidis?

Mērķis – iegūt aptuvenu priekšstatu par Latvisko blogu skaitu.

Eksperti
Jau minēju, ka dati un pētījumi par Latvijas tīmekļa žurnālistiku ir skopi, tādēļ griezīšos pie cilvēkiem, kas pārzin šī jaunā medija attīstības tencences. Ekspertu intervijas man nepieciešamas, lai vairāk vai mazāk validētu sava modeļa datus, jo pētījuma par to, kā Latvijas blogosfēra uzvedīsies nākamgad, nav.

Neapgalvoju, ka mani dati būs precīzi, jo tie tādi nekādīgi nevar būt, taču vēlos pārzinoša cilvēka/-u apstiprinājumu, ka tas varētu būt viens no scenārijiem. Kas varētu būt šie cilvēki? Pieļauju, ka tie paši blogosfēras aizsācēji, jo kurš gan labāk zinās par kādas lietas attīstību, ja ne cilvēks, kas to radījis.

Mērķis – modeļa validācija.

Vēlējos īsi, atkal sanāca gari. Ieteikumi laipni gaidīti.

Lai nesanāktu ieteikumi bez atlīdzības, tad svinīgi apsolos publicēt aptaujāto atbildes uz jautājumiem. Protams, ja viņiem nebūs iebildumu.

Esmu izveidojis anketu, kura sastāv no īsiem jautājumiem, kas fokusējas uz Latvijas blogu veidošanas un lasīšanas paradumiem. Šīs anketas mērķis ir iegūt statistikas datus par Latvijas blogosfēru, lai tos tālāk izmantotu maģistra darbā attīstības modeļa izstrādei. Anketa būs pieejama 2 – 3 nedēļas, atkarībā no atsaucības. Mans optimistiskais mērķis ir 200 respondenti.

Komentāros, lūdzu, neizplūst apcerējumos par to cik jautājums ir relevants un nepieciešams. Aizpildīšana nav spiesta lieta, taču būšu ļoti pateicīgs visiem, kas atvēlēs 3 minūtes, lai to izdarītu.

Vēl pateicīgāks būšu tiem, kas savās vietnēs pieminēs šo anketu vai ieteiks savam kaimiņam to aizpildīt. Jo vairāk respondentu – jo precīzāki dati.

Par to cik anketa laba vai slikta vienmēr var diskutēt. Ceru uz sapratni, jo tā pielāgota mana veidojamā modeļa prasībām.

Jau iepriekš pateicos par aizpildīšanu, taču pirms ķeršanās pie atbilžu varianta ķeksēšanas, lūdzu, OBLIGĀTI izlasiet informāciju zemāk, kā arī anketas sākumlapā. Tā kalpos kā neliels paskaidrojums neskaidrību gadījumā.

Piezīme blogu autoriem – anketas jautājumi ir fokusēti uz VIENU blogu. Ja Jums ir vairāki, lūdzu, izvēlieties vienu, uz kura veidošanas pieredzi balstīsiet savas atbildes.

Ar terminu “Emuāru pakalpojumu sniedzējs” ir domāta tīmekļa vietne, kas Jūsu vietā nodrošina emuāra izveidi un uzturēšanu. Jums tika atliek to pielāgot savām vajadzībām un publicēt rakstus. Pie šādām vietnēm pieskaitāms, piemēram, WordPress.com, Klab.lv, Mix.lv, Blogiem.lv, ORB.lv utt.

Ar jēdzienu “Blogošanas platforma” aprakstīta gatava sistēma, kuru pats(-i) uzstādat un konfigurējat atbilstoši savām vajadzībām. Pie šādām sistēmām pieskaitāms WordPress, Movable Type u.c.

Piemērs - Ja Jūsu blogs stāv WordPress.com (piemēram, mansvarenaisblogs.wordpress.com), Jums jautājumā “Vai Jūsu blogu uztur kāds emuāru pakalpojumu sniedzējs?” jāizvēlas atbilde “Jā” un nākamajā jautājumā jānorāda WordPress.com. Ja Jums ir blogs, kas balstās uz WordPress dziņa, un pats to uzstādījāt uz tīmekļa servera un pielāgojāt (Piemēram, Senteevs.lv), tad jautājumā “Vai Jūsu blogu uztur kāds emuāru pakalpojumu sniedzējs?” atbildēsiet ar nē, bet jautājumā “Vai Jūs emuāru uzturat pats(-i), izmantojot kādu no blogošanas platformām?” izvēlēsieties atbildi “Jā” un nākamajā jautājumā norādīsiet savu izmantoto platformu.

Ja bloga platformu veidojāt pats(-i), izmantojot savu programmēšanas māku, to norādiet jautājuma “Vai Jūs emuāru uzturat pats(-i), izmantojot kādu no blogošanas platformām?” laukā “Cits”.

Ņemot vērā, ka anketa aizpildāma tikai par vienu blogu, abi varianti vienlaicīgi (ka Jūsu blogu uztur gan pakalpojumu sniedzējs, gan Jūs pats(-i)) nederēs un šādi aizpildītas anketas tiks uzskatītas par nederīgām.

Anketu vienai personai vēlams aizpildīt tikai vienu reizi, lai nodrošinātu datu ticamību.

Anketas rezultāti tiks publicēti visu apskatei un brīvai manipulācijai pēc maģistra darba aizstāvēšanas nākamā gada februārī. Es iegūšu pamatdatus modelim, Jūs iegūsiet statistiku, ko tālāk varēsiet izmantot savos darbos.

Otrā reize bija pirms gada, kad domāju ko darīt tālāk – studēt IT maģistros vai griezt visu kājām gaisā un koncentrēties uz ko pavisam citu. Protams, izlēmu studēt tālāk maģistros. Nevarētu gluži teikt, ka nožēloju šo soli, jo kaut kāda maģistra izgītība jau papīros tāpat jāieraksta, taču skaidri zinu, ka pēc skolas netaisos turpināt veidot imitācijas modeļus sociotehniskām sistēmām. Tāpat varu likt roku pie sirds un klaviatūru pie pieres, uz zvērēt, ka doktorantūrā mani nesatikt.

Tad ko darīt tālāk? Sēdēt, gaidīt un cerēt uz brīnumiem? Skuju. Pietiek kult mātesplates – Es gribu iegūt Microsoft Certified Profesional Setifikātus (vismaz censties).

Kādēļ?
Tas, ka es sev uz vizītkartes uzrakstu “Datorspeciālists” nevienu nekrata. No viena vārda neviens nesapratīs ko es varu un ko ne, taču, ja kādam teikšu, ka Bils man ir devis oficiālu atļauju tev izstāstīt, ka Windows mapi grūst Atkritnē nav laba lieta, tad attieksme būs cita (vismaz manā fantāziju pasaulē).

Galvenais iemesls noteikti ir vēlme pierādīt sev, ka to varu. Un šī ir viena no retajām lietām par kuru esmu pārliecināts, ka, ja labi gribu, tad varu. Un kāpēc gan ne? Apstiprinājums tam, ka to, ko daru katru dienu, veicu pareizi un ar atbildības sajūtu. Dažas lietas, protams, tiek darītas biežāk kā citas, taču

Neapšaubāmi, šāds neliels absolvēšanas ieraksts labi izskatītos jebkurā CV.

Uz ko es tēmēju
Sākumā uz neko lielu. Kā jau minēju, tad vēlos iesākumā apstiprināt to, ko zinu jau no laika gala. Patreiz padomā ir:

070-270, Installing, Configuring, and Administering Microsoft Windows® XP Professional     
070-271, Supporting Users and Troubleshooting a Microsoft Windows XP Operating System
070-272, Supporting Users and Troubleshooting Desktop Applications on a Microsoft Windows XP Operating System

Šos trīs eksāmenus summējot sanāk Microsoft Certified Desktop Support Technitian + Instalētājs.

Katram eksāmenam grāmata uz aptuveni 700 lpp. pa padsmit latiem + 40 Ls par eksāmena kārtošanu BDA, un lieta darīta.

Pieļauju, ka tas nenotiks šogad, jo līdz janvārim būtu maģiski jāuztaisa maģistra darbs, taču pēc skolas pabeigšanas prieki varētu sākties.

Šī ieraksta mērķis nav dalīties ar citiem pagaidām iluzionāros mērķos, bet gan ievākt informāciju no cilvēkiem, kas ir gājuši cauri šim procesam un labprāt dalītos savā pieredzē.

Iepriekšējos gadus esmu strādājis apkalpojošā sfērā par pārdevēju / konsultantu ar datortehniku un tās apkalpošanu saistītos uzņēmumos. Esmu veicis gandrīz visus tipiskos datortehniķa darbus – komplektēšana, apkope, nelielu tīklu konfigurēšana, programmatūras instalācijas utt.

No pienākumiem nebīstos un godprātīgi pildu savus pienākumus, pie nosacījuma, ka darba devējs pilda savējos. Prasības man nav lielas, bet tas nenozīmē, ka tādu nav. Svarīgākās ir labs kolektīvs un “bez aplokšņu” alga. Amatam nav jābūt tiešā saistībā ar datortehniku. Esmu gatavs apgūt un darīt ko jaunu.

Iemesls kādēļ darbu meklēju arī caur savu blogu – darba atrašanās vieta. Neesmu galvaspilsētas iedzīvotājs. Dzīvoju Valmierā, līdz ar to meklēju amatu šeit vai tuvākajā apkārtnē.

Ja kādam ir kas piedāvājams, vai zinat kādu, kam ir kas piedāvājams – Sazinieties:

• Izmantojot šajā vietnē atrodamo kontaktformu;
• Šī ieraksta komentāros atstājot ziņu un norādot korektu e-pastu;
• Sūtot e-pastu;
• Satekstojoties ar mani izmantojot Skype.

Savu personas datu aizsardzības nolūkos savu pilno CV izsūtīšu visiem interesentiem uz e-pastu.