Par pirmo ierakstu esmu izvēlējies gada man visvairāk tīkošās PC spēles. Tas, ka virsrakstā lietots apzīmējums “Top 5″ NEnozīmē, ka minētie grafiskās renderēšanas šedevri ir sakārtoti secībā no labākā uz sliktāko. Tās vienkārši ir 5 spēles, kuras, manuprāt, varētu patikt ikvienam, kas sevi kaut nedaudz uzskata par klaviatūras dauzītāju.

Visi kandidāti, protams, izvirzīti balstoties uz manu šauro un subjektīvo uztveri par dzīvi.

1) Race Driver GRID – aplūkojot pēdējos Electronic Arts mēģinājums atdzīvināt savulaik slaveno Need For Speed sēriju ir skaidrs, ka šī ēra ir beigusies. Varbūt tā arī ir labi. GRID, manuprāt, bez jebkādām šaubām ir gada braukšanas karalis. Lielisks vizuālais noformējums, aizraujošas sacensības, slow motion replay’i. Ko vēl var vēlēties? Tikai turpinājumu…

2) Crysis Warhead - lai gan Crysis pirmās daļas sliktajos pārdošanas rādītājos Crytek vainoja pirātus (porgrammatūras, ne jūras), visiem bija skaidrs, ka, lai gan spēles atvērtā sandbox vide (sākumā) ir lieliska, nevienam nav vajadzīga spēle, kas aiz kompleksiem liek sarauties pat jaudīgākajam video dzelzim. Crysis Warhead šajā ziņā jau ir spēlējama alternatīva. Dzinis ir optimizēts un šaujamprieks ir saglabājies. Ja ir vēlme vienkārši paskriet, pašaut un pasist, to visu pastiprinot ar izteicieniem ala “maximum speed”, tad ar Crysis Warhead, manuprāt nevar nošaut garām.

3) Dead Space – viena lieta ar ko EA šogad varēja iepriecināt. Aizmirstam repetitīvo Doom 3 un garlaicīgo Quake Wars, Dead Space ir kosmosa šūteris ar daudzām sīkām niansēm, kas spēli izceļ ārpus tipiskā space-shooter bezsmadzeņu gabala. Interesanti ieroči, ļoti laba informācijas pasniegšanas shēma un RPG elementi padara šo PC spēli par must-play.

4) Mass Effect – reti nākas spēlēt tik lielisku RPG. Milzum daudz scenāriju veidu, lielisks storīlains, kvalitatīvs vizuālais noformējums padarīja šo BioWare meistarstiķi par izcilu garo vakaru kavētāju.

5) GTA IV – nu, bet protams. Kā tad nu bez Niko Belika? Lai gan Rockstar saukto “future-proofing” (līdzīgi kā Crysis), kas nozīmē, ka spēle paredzēta nākotnes dzelžiem, uzskatu par atklātu kluča ielikšanu sērijas fanu sejās (pardon my french), spēle joprojām ir fantastiska. 30 stundu garš single-player stāsts plus tika daudz papildus laika kavēkļu, ka būs ko darīt līdz 2009. gada Jāņiem. Braucam, zogam, šaujam, spridzinam, peldam, lidojam, lecam, mirstam iekš dzīvas (nosacīti) pasaules, kas burvīgi adaptējas spēlētāja rīcībai. Ievērojami uzpulēts, jauns grafiskais dzinis, ko gan pagaidām pilnībā vēl nevar izbaudīt, ārkārtīgi daudz sīku uzlabojumu, kas geimpleju padara “reālāku”, un no laika gala saglabātā GTA “do whatever you please” formula atkal nostrādā perfekti.

Raksta pirmā daļa atrodama šeit

Ubisoft

Far Cry 2 - Iespējams lielākais šī gada Ubisoft trumpis. Pa pēdām pirmajai daļai, ko mums dāvāja Crysis radītāji Crytek, arī šeit tiek piedāvāta masīva, brīvi apstaigājama un izpētāma platība ar visa veida dabiskām īpatnībām un dzīvām būtnēm. Īpaši šai spēlei tika radīts jauns dzinis ar nosaukumu Dunia, par kuru jau rakstīju iepriekš. Kā jau Far Cry manierē, Jūs būsiet viens, bet viņi – daudz. Lai apturētu pretiniekus, protams, izmantot atļauts visu kas pagadās pa rokai – no snaiperenes līdz bobikam. Intelekts – gudrs, platība – liela, efekti – skaisti. KO vēl var vēlēties?
Treileris šeit

I Am Alive – šai spēlei pagaidām gan ir iznācis tikai tīzeris, no kura neko daudz nevar saprast, taču pirmie iespaidi ir skaidri: mistisks notikums, kas varētu būt arī vienkārša zemestrīce, iesviež varoņa dzimto Čikāgu haosā. (Uzreiz atmiņā nāk filma Cloverfield, kura pēc pirmā tīzera likās, ka būs fantastiska. Gala produkts mani tomēr nepārliecināja.) Tīzeriem ir tāda kaite, ka īsti nevar saprast kas un kā būs.  Tāpēc jau tas ir tīzeris – padod mazo pirkstiņu, bet visu roku mums pagaidām neredzēt.
Sprādzienus un neko tamlīdzīgu neredzēju, tādēļ minēšu, ka spēle varētu būt vairāk orientēta uz role play un resursu vākšanu(gan jau sajūsmai par nomesto ūdens pudeli ir pamats), kā arī izdzīvošanu, nevis hack’n'slash action.
Tīzeris šeit

Brothers In Arms: Hell’s Highway – Otrā Pasaules Kara šaudīšanās kā mēs to gribam un mīlam. Sprāgstoši tanki, brūkošas mājas, kliedzoši zaldāti un slow-motion eksplozijas – viss vienā. Papildus, daudzveidīgas pretinieka ambush-ošanas iespējas apvienojumā ar “savējo” komandēšanu apkārt. Izskatās, ka būs jauki.
Treileris šeit

Tom Clancy’s EndWar – “Introducing The First Videogame Controlled Entirely By Your Voice”. Šis treilera titulteksts jau vien ir pieminēšanas un intrigas vērts. Karš, kurā Jūs, kā varens ģenerālis, varēsiet stāvēt ar rokām kabatā un skaļi brēkt pavēles padotajiem. Pieļauju, ka no malas tas varētu izskatīties dīvaini un likt citiem šaubīties par Jūsu garīgo veselību.
Treileris šeit

Drīzumā raksta trešā daļa, kurā centīšos parādīt skaistāko un interesantāko no pārējām zivīm PC spēļu jūrā…

Electronic Arts

Dead Space – Kosmisks Survival Horror tipa šūteris, kur galvenā spēles darbība norisinās uz izrakteņu vācoša kuģa, kas devies misijā atlikušajai civilizācijai sarūpēt nepieciešamās izejvielas eksistences nodrošināšanai. Protams, kaut kas noiet greizi un sāk parādīties visādi briesmoņi, kas pārvērš esošos kuģa darbiniekus par nedzīvām, staigājošām gaļas kaudzēm.
Geimplejs izskatās visai interesants, jo izstrādātāji centušies tipiskos šaujamelementus kombinēt ar visuma īpatnībām, līdz ar to pastāv iespēja, ka kuru katru brīdi var pazust gravitāte un/vai skābeklis.
Gameplay paraugs šeit

Spore - laikam jau kopš pirmā spēles anonsa dažus gadus atpakaļ bija skaidrs, ka šis šedevrs būs nākamais dzīvības un dieva simulācijas spēļu karalis. Ko gan citu var gaidīt no Simcity un The Sims “tēva” Vila Raita? Civilizācijas evolūcija no vienšūņa līdz pat galaktiku izceļojošām, superinteliģentām būtnēm. Pie tam ar vārdu “civilizācija” nebūt nav domāts “cilvēce”. Radi ko tu gribi, kā tu gribi – varētu būt šīs spēles moto. Tā kā tiek solītas pašizveidoto planētu prezentācijas un dalīšanas iespējas ar tīmekļa palīdzību, tad septembrī, iespējams, radīsies pirmā virtuālā galaktika galaktikā.
Treileris šeit

Left 4 Dead – Half-Life fantastiskais stāstīšanas pamats, kombinēts ar Counter Strike un Team Fortress spēlētāju savstarpējo interaktivitāti, piemetam vēl kārtīgu devu Survival Horror un dzimis Left 4 Dead. Valve sniegs roku EA šī šaujamgabala izplatīšanā, kas arī ir iemesls, kādēļ šo spēli vispār pieminu. Domāju (ceru), ka tieši Valve inovatīvais piegājiens varētu šo zombijšķaidītāju pacelt virs visiem pārējiem “gaļiniekiem”.
Treileris šeit

Rage - pirmās personas šaušana apvienojumā ar braukšanu – tāds ir ID Software jaunākās spēles koncepts. No pirmā Quake radītāju treilera neko diži nevar saprast: neliels brauciens ar bagiju, dāma piedāvā iedzert un tad uzrodas patiešām neglīti ļaudis, lai sabojātu prieku. Gan jau visi šaujamelementi būs vecajā labajā Quake manierē, tik tā auto vadīšana ieintriģēja, kas arī ir pieminēšanas iemesls, jo spēle dienas gaismu solās ieraudzīt tikai nākamgad.
Treileris šeit

Mirror’s Edge – kaut kas pavisam interesants, ko dēvē par first-person action-adventure. Utopiskā paradīzē notiek noziegums un Jūs esat grēkāzis. Lēkāšana, skriešana, karāšanās, slīdēšana – viss labākajā Tomb Raider manierē, tikai ar futūristisku piesitienu. Blakus ieročiem izmantojam kājas un rokas, lai akrobātiski uz zemes noliktu ļaunos onkuļus. Šis noteikti būs kaut kas interesants.
Treileris šeit

Ubisoft turpinājums sekos…

Nu tad vakar beidzot izgāju šo tiešām vareno spēli. Kopā šajā spēlē izniekoju kādas aptuveni 20 stundas savas dzīves. Jau dienu pēc tās iznākšanas varēja lasīties kā visi sūdzas cik tā īsa utt., bet nevajag jau bezjēgā testies visam cauri. Svarīgi ir iedziļināties stāsta, notikumos un pašā procesā.

Gari nav ko klāstīt, jo, kas gribēs, tas izprovēs pats. Atzīmēšu tikai dažas lietas, kas man patika:

• Storylains – stāsts nu tiešām labāks par daudzām, pēdējā laikā redzētām, filmām.
• Dialogi – labi rakstīti, sakarīgi un ticami. Nav sajūtas, ka izvēloties citu sarunas opciju pēkšņi tiek aizmirsts viss iepriekšējais.
• Teritorijas – blakus spēles stāstam vajadzīgajām, ir vēl kaudze at planētām uz kurām iespējams nosēsties un pildīt sidequestus.
• Brīvība – saki ko gribi, dari ko gribi, ej kur gribi. Mass Effecta visums tiešām šķiet milzīgs un interesants. Ar daudziem var parunāties un katram ir savs sakāmais, nevis viena ierunāta frāze.
• Open Ended – viss ko dari, ietekmēs stāsta iznākumu. Brīžiem pat nāks izvēlēties kuru komandas biedru upurēsi, lai cits varētu dzīvot.
• Skaņa – man patika, ka mistērijas brīžos mans subwoofers sāka nedaudz kratīties sirdspukstu ritmā. Arī Gethu iznīcināšana tunelī skan lieliski.
• Ieroču tjūnings – mainam lodes, dzelžus utt. Pēkam, pārdodam.

Daži sīkumi, kas ne visai gāja pie sirds:

• Brīžiem garie lifta braucieni – saprotams, ka ar liftu braukšanu tiek maskēti ielādes laiki, taču tomēr kaitinoši gaidīt kad nu tā kaste apstāsies.
• Nelielie grafiskie gļuki – kadri sekundē sarūk 3 reizes, ja sākas apšaudes. Vaina – Dinamiskās ēnas. Lasīju, ka daudzi arī un ultra-gaming kompjiem par šito sūdzas. Atslēdzam un tad viss kustas raiti.

Kopumā šedevrs vērtējams kā viens no labākajiem šā gada laika kavēkļiem (so far). Stāsts piesaistīs jebkuru Sci-Fi fanu un liks sēdēt un spriedelēt ko un kā labāk darīt. Iespējas kā viss beigsies ir daudz, kas arī noteikti piespiedīs šo spēli iziet vēl pāris reizes, pamainot savu rīcību atsevišķās situācijās. Patīkami, ka ne brīdi neliekas, ka tiek spēlēts fiksi kopā samests XBox ports.

All in all – great.

Šo es ar pilnu atbildības sajūtu saku pēc demo spēlēšanas. Karalis ir miris un varbūt tā arī ir labāk.

GRID ir viss, kas nebija Need For Speed: Pro Street:

• Skaista grafika, kas izbaudāma arī uz nepašassvaigākās kastes;
• Damage – tiešām Damage. Ar lielo “D”, nevis kaut kāda pseido emulācija, kas pat neapjēdz, ka ir jāsašķīst stiklam, ja mašīna apmetas otrādi;
• Spēlētprieks – NFS:PS spēlēt bija kā opīti aizvest uz slidotavu un skatīties kā šamējais lēnām slīd zārka virzienā. GRID tev ieper sejā izplūdes gāzes, apžilbina ar sauli un izmētā tevi pa riepu kaudzēm pirms tu apjēdz kas noteik;
• Komentārs – kuram gan jau pēc 10 minūtēm negāja uz bumbām tas tizlais lunis, kas Pro Streetā nepārtraukti atkārtoja tavu vārdu un dziesmoja cik tu perfekts esi? GRIDā tu joprojām tiec slavēts, taču šoreiz to dara tavi komandas biedri caur radio;
• Skaņa – krītoši bamperi, čīkstoši rati, šķīstoši lukturi un arī menu tjūnis man likās ārkārtigi tīkams ausīm.

Palaižot pašu spēli, visus, kas spēlējuši Colin McRae Dirt, pārņems neliela deja vu sajūta, jo spēles loading starplaiki, tāpat kā Dirtā, mums ziņo vispārējo statistiku par līdz šim paveikto.

Jāsaka, ka spēle, lai gan vizuāli un pēc feelinga ļoti līdzīga tās priekštecei Dirt, tomēr liekas nopulētāka un optimizēta līdz atsitienam. Vizuālais ar neko neatpaliek, taču kustas plūstoši un bez aizķeršanās. Dirtā reizēm bija manāma aizrīšanās. Laiks rādīs vai labums attiecas tikai uz Demo vai arī visa spēle būs gluda kā bodybuildera dibens tikko pēc skūšanas.

Interesantākā spēles fīča ir Flashbacki, kas ļauj, ar Instant Replay palīdzību, pagriezt laiku mirkli atpakaļ un atsākt spēli no turienes. Think – Prince Of Persia tikai ar mašīnu. Šis papildinājums ļoti noder, ja nejauši vāģis ticis sanests un nelāgi izšķaidīts pret tuvāko betona bordi. Jāsaka gan, ka laiks, kuru var patīt atpakaļ ir visai mazs tā kā var gadīties, ka nedavilks līdz negadījuma sākumam un prieks apstāsies lidojuma vidū. Flashbacku skaits atkarīgs no grūtības pakāpes.

Pēc īsas, bet ļoti patīkamas mīcīšanās ar šo braukšanas šedevru, esmu sajūsmā. Pieļauju, ka nekļūdīšos, ja teikšu – GRID jau pirms iznākšanas pretendē uz gada Racing spēles titulu.

Trailer acu priekam:

Nu ko…tā diena ir klāt. Diena, kad konsoļu īpašnieki raud prieka asaras, bet PC geimeri meklē striķi un ziepes. Šodien, 2008. gada 29. aprīlī iznāk, jau tagad skaidri zināms, ka gada pārdotākā spēle – GTA IV.

Šaubos, ka man kādam, kas kaut reiz virtuālajā vidē ir nokniebis pretinieku, ir jāstāsta kas šis ir par zvēru, kā tas ietekmējis visu datorspēļu industriju un cik viennozīmīgs ir fakts, ka tā atkal lauzīs jaunus pārdošanas rekordus.

Gamespot spēli novērtēja ar 10 no 10. Kaut ko tādu es vēl ar savām acīm nebiju redzējis. Geimplejs izskatās fantastisks, pilsēta ir dzīvāka un izskatīgāka kā jebkad. Papildus, galvenais varonis Niko ir daudz kustīgāks kā tā priekšgājēji. Iespējams rāpties, karāties un pat slēpties aiz šķēršļiem, lai neatrautos ar kāda mafijas biedra lodi.

Stāsts, tā izklāstīšana un aktierspēle, kā jau no Rockstar ir pierasts, ir visaugstākajā līmenī. Netrūkst ne spēlējamo misiju, ne arī lietu, ko darīt blakus pamatstāstam. Ļoti cenšoties, story mode ir iespējams izspēlēt aptuveni 30 stundās, taču, tā kā vienmēr ir vēlme pabakstīties un izpētīt katru pilsētas stūri, tad šo spēlēšanas stundu skaitu var reizināt vismaz ar 4.

Gamespot review izlasīšana man vēlreiz nopietni galvā iesita domu par konsoles iegādi. Protams, nemirst naivā cerība, ka šo grāvēju ieraudzīšu arī uz PC, taču nekādi oficiāli plāni par to neliecina. Atliek vienīgi skaudīgām acīm noskatīties…

Spēlēšana noteikti būs to vērta, jo nezinu nevienu otru spēli, kas jau pirms iznākšanas ir sasniegusi leģendas statusu.

Jaunais grafiskais dzinējs izskatās daudzsološi. Attīstītāk kā Crysis un, ja var ticēt izstrādātājam (Ubisoft), tad arī resursu patēriņš nebūs tik liels. Tikai un vienīgi atbalstāmi, jo kuram gan patīk izsviest par galddatoru 500 – 700 Ls, lai secinātu, ka tāpat tas nespēj “sagremot” vācu grafiskās izvirtības.

Rekur arī klipi: