Go Shorty, It’s Your Birthday
Go Party Like It’s Your Birthday
I Wasn’t Invited, But That’s OK
I’ll Just Stay At Home And Play Some Videogames.

Gads pagājis, spalva mainās, lielāks vairs neaug, ēd tapetes. Vairāk man nav ko teikt.

Priekā!

Trusis, tāpat kā visi pārējie lopiņi, ir jāapmāca. Visā. Arī labierīcību lietošanā. Ja vēl 6 mēnešus atpakaļ viņam gadījās neveiklas izdarības uz paklāja, tad šodien viņš skaidri zināja kur iet, lai “izgāztu dvēseli”. Nelaime bija, ka es “vajadzības brīdī” tīriju kunga mītni un visas ar to saistītās lietas. Būra durvis biju pievēris.

Mazgādams visas ikdienas utilītas sadzirdēju, ka viņš grauž būri. Aizrādīju. Viņš uz mani skatījās kā muļķi (vairākas reizes esmu teicis, ka viņš pazīst cilvēkus). Turpināju uzkopes darbus, taču biedrs cīnījās ar metālu un centās to pārkost. Veiksmīgi pabeidzis dezinfekcijas darbus, atgriezu atvieglošanās kasti būrī. Atvēru durvis un viņš momentā metās iekšā. Brīdi vēlāk jau atvieglots sāka ēst, jo svarīgais bija nokārtots. Tā vietā, lai brutāli piepriecinātu paklāju, viņš ar stingru nolemtību sagaidīja īsto brīdi un vietu.

Garantēju, ka daudziem liksies stulbi, ka sajūsminos par tāde veida sīkumiem, taču ieteiktu uz to visu paskatīties nedaudz liekākā diapozonā. Čupa = gudrs, jo zin kur un kad var nokārtoties, kas viņu padara stipri inteliģentāku par dažiem divkājainajiem specimeniem (Brīvības piemineklis, anyone?).

Uzņemoties jebkāda veida atbildību par citu dzīvu būtni ir jāizpilda zināmi priekšnosacījumi, kā arī jāuztur noteiktas rīcības iezīmes, lai nodrošinātu maksimālu simbiozi starp Jums un šo dzīvo radību. Kā daži jau noteikti zin, tad nu jau gandrīz gadu savu dzīvojamo platību dalu ar rudbaltu pundurtrusi vārdā Čupčiks (Čupa, Čupamens, Čūūp). Atceros kā pirms gada, iegūstot spalvu kamolu savā īpašumā, dienām meklēju informāciju tīmeklī par lietām, kas man jāzina, lai Čupa justos labi un man nebūtu galvassāpes. Tāds arī ir šī raksta mērķis – mazināt galvassāpes tiem, kas ir vai plāno iegādāties trusi kā mājdzīvnieku un sabiedroto. Turpmākais teksts ir balstīts tikai un vienīgi uz manu pieredzi. Truši mēdz būt atšķirīgi un ne uz visiem var attiekties zemāk rakstītais. Tāpat turpmākā informācija nevar tikt attiecināma uz citiem mājdzīvniekiem. Raksts balstīts uz manu pieredzi, kas iegūta praksē, kā arī lasot dažāda veida informācijas avotus par trušu turēšanu un kopšanu. Neuzņemos jebkāda veida atbildību par sekām, kas var rasties implementējot kādu no maniem ieteikumiem dzīvē.

Iegāde
Reiz lasīju, ka ārvalstīs ir aizliegts trusi pārdot, ja tas nav vismaz 2 mēnešus vecs. Latvijas likumdošanu nepārzinu, tādēļ piebildīšu tikai, ka Čupa pie manis kastē atceļoja mēnesi vecs. Sīkāk par Čupčika iegādes dienu šeit. Svarīgākais, kam vajadzētu pievērst uzmanību iegādājoties garausi ir, vai tas ir saņēmis nepieciešamās vakcinācijas. To var uzzināt patraucējot pārdevēju. Ļoti silti iesaku jauno kolēģi iegādāties tikai sertificētās trušaudzētavās vai Zoo veikalos. Ja kāmi mājās var sapārot katrs, tad trušu audzēšana ir sava veida māksla, kura jāapgūst ilgu gadu laikā. Zaķa vizuālais tēls ir katra gaumes lieta. Ja mērķis ir iegādāties konkrēta dzimuma trusi, tad gan būs jāmeklē jau padzīvojis eksemplārs, jo truša dzimumorgānus ārsts var noteikt tikai pēc 4 – 6 mēnešiem.

Trusi nevajadzētu iegādāties bērniem, kas ir jaunāki par 10 gadiem, kā arī, ja mājās jau ir mājdzīvnieks ar kuru zaķis varētu nesaprasties. Jāpiezīmē, ka saprašanās ir relatīva, jo mana brāļa trusis saprotams gan ar suni, gan kaķi. Suns zaķi mazgā, kaķis vienkārši izvairās no kontakta. Ar ko laist kopā, un ar ko ne, sīkāk paskaidros Zoo veikala darbinieki.

Inventārs
Kā jebkurai basketbola komandai, arī trusim nepieciešams savs inventārs, lai uzsāktu dzīves gaitas Jūsu mājoklī. Pamatlietas:

• Būris – atkarībā no zaķa gala izmēriem (truši aug ievērojami lielāki par pundurtrušiem), nepieciešams iegādāties krātiņu, kurā tas var vismaz nedaudz pacilpot apkārtu un arī pilnībā izstiepties. Es saku – jo lielāks, jo labāk. Čupčika būris ir 1,50m x 0,5m. Vēlams, lai būrim ir cieta pamatne (sietaina apakša (kā zoo veikalos) var savainot zaķa kājas) un restoti sāni/augšdaļa. Restēm ir 2 priekšrocības: vienmēr redzams ko biedrs dara un ir nodrošināta nepārtraukta gaisa cirkulācija;
• Māja – šo jēdzienu var uztvert plaši, jo tas raksturo jebko, kamī trusis var ielīst un paslēpties no pārējās pasaules. Pirmsākumos es iegādājos salmu būdiņu, kas paredzēta žurkām, jo Čupa bija sīks un tajā mierīgi varēja manevrēt. Mierīgi der arī kāda speciāla zaķu būda vai vienkārša kurpju kaste ar sānos izgrieztu ieeju;
• Barības trauks – krāsa un forma ir mazsvarīgi faktori, galvenais, lai nevar apgāzt;
• Dzeramais trauks / pudelīte – Čupa sākumā dzēra no trauciņa un tikai vēlāk tika iepazīstināts ar pudelīti. Protams, neviens neliedz uzreiz mācīt dzert no tās;
• Labierīcības – daudzi truša būri vienkārši nokaisa ar skaidām un ļauj kolēģim nokārtoties visur, kur tas vēlas. Manī valda uzskats, ka visam ir sava vieta, arī vajadzību nokārtošanai. Vislabāk iegādāties standarta plastmasas kasti ar zemām malām vai kaķa tualeti. Par labierīcību iekārtošanu lasiet zemāk.

Visiem minētajiem inventāra priekšmetiem vajadzētu atrasties būrī.

Pārtika
Trušiem ir ļoti trausls gremošanas trakts, kas pie visa ir jāradina pakāpeniski, lai izvairītos no komplikācijām pārtikas apstrādē. 2 pamatlietas, kurām jābūt pieejamām jebkuros apstākļos:

• Siens – trusis nav snobs. Jo prastāks siens, jo labāk. To var kaltēt paši vai iegādāties veikalā gigapaku par latu;
• Ūdens – pieņemu, ka dažviet krāna ūdens ir kvalitatīvāks par pudelēs pārdoto, taču Valmiera noteikti nav tā vieta. Čupa saņem filtrētu avota ūdeni. Ar “filtrēts” jāsaprot – caur ūdens filtra krūzi iztecināts.

Trešā lieta, kas nepieciešama uzturā ir sausbarība. Tā iegādājama jebkurā Zoo veikalā dažādās formās, krāsās, tilpumos un cenās. Es, nu jau labu laiku, pasniedzu Cuni Indoor Nature (skat. attēlu). Protams, der jebkura barība, kas paredzēta mājās dzīvojošiem garaušiem, taču pirms iegādes iesaku aplūkot sastāvdaļas. Neiesaku pirkt ēdienu, kurā ir daudz saulespuķu sēklas vai kukurūza, jo tie satur daudz tauku, kas ir neveselīgi mazajiem orgāniem.

Kā jau minēju, tad pie visa jāpieradina pakāpeniski. Tas īpaši attiecas uz zaļbarību. Viss, ko dodam degustēt, jāpasniedz mazās devās un, ja draugam iegaršojas, deva jāpalielina vienmērīgi vairāku nedēļu periodā. Trusis ēd visa veida zaļbarību, taču pirms kaut kā došanas, par ko nav īstas pārliecības, derētu pakonsultēt vetārstu vai globālo tīmekli. Es neizskaitīšu visu pārtikas sarakstu. Izteikšu tikai dažas piezīmes.

Jo vairāk kāda pārtika satur ūdeni, jo mazāk to vajadzētu dot. Kāpēc? Pārāk daudz šķidruma = caureja = ĻOTI bīstami truša veselībai. No zaļbarības nedrīkst dot ledussalātu (tieši ūdens daudzuma dēļ), blāvi zaļas salātlapas. Trušiem, protams, garšo burkāni, taču tikpat labi tie ēdīs arī banānu vai ābolu. Par bumbieri nezinu, Čupam negaršo. Arī šos kārumus jādod mērenās devās, jo tie satur daudz cukura. Pilnīgam kaitīgo pārtikas produktu sarakstam dodamies šeit.

Uztura īpatnība: Trušiem ir 2 veidu spiriņas – cietas un mīkstas. Cietās Jūs redzēsiet ikdienā, bet mīkstās Jūsu acu priekšā nonāks tikai retu reizi, jo tās trusis izmanto uzturā. Jā, es nepārteicos. Daļu savu izdalījumu truši izmanto uzturā. Šie mīkstie izdalījumi satur vitamīnus un vielas, kuras organismā netika uzņemtas pirmajā gremošanas reizē un ir vitāli svarīgi zaķa veselībai.

Burkāna ēšanas māksla novērtējama šeit un šeit.

Iepazīstināšana ar apkārtni
Pirmās 2 dienas pēc jaunā drauga atvešanas mājās, to nevajadzētu pārlieku traucēt ar mīlestības izplūdēm un turēt tikai būrī, lai aprod ar jauno apkārtni. Pēc tam (atkarībā no truša vecuma) var atvērt būra durvis vai izcelt mazo biedru ārā. Pirmai novietošanas virsmai vajadzētu būt neslīdošai, lai spalvainis nekristu panikā no kāju slīdēšanas. Ļaujiet tam brīvi izpausties un izpētīt jauno visi. Lieki teikt, ka sākumā trusis izskatīsies pagalam nelaimīgs un pārbijies (it sevišķi, ja mazs), taču pakāpeniski bēdas pazudīs un tas nodosies izpētei. Kad viņš vēlēsies atgriezties būrī, Jūs to manīsiet. Tad ieteicams izpildīt viņa vēlmi, pie nosacījuma, ka pats uz to vēl nav spējīgs.

Daži “eksperti” apgalvo, ka trusis ir būra dzīvnieks un to paskraidīt vajadzētu laist tikai 2 – 3 stundas dienā. Attieksmes jautājums, taču vai Jūs savu bērnus arī turētu tikai istabā. Esmu par brīviem dzīvniekiem, tādēļ Čupa būri var pamest un tajā atgriezties kad vien vēlas.

Ziņkārība par apkārt notiekošo redzama šeit.

Labierīcību iekārtošana
Par tualetes optimālo konfigurāciju informācijas bija vismazāk, tādēļ šeit stāstīšu tikai no pieredzes. Pirmo periodu, ko pavadīsiet kopā ar ausaino, vēlams būra grīdu noklāt ar kokskaidu granulām vai skaidām. Skaidas nedrīkst būt pārāk smalkas, lai nepastāvētu iespēja trusim tās ieelpot. Nokārtošanās kaste šajā posmā nav nepieciešama. Nolūks ir noskaidrot, kur trusis labprātāk nokārtojas. Iesākumā tās var būt vairākas vietas, taču laika gaitā “atbrīvošanās” koncentrēsiet uz kādu konkrētu stūri būrī. Tajā arī vajadzētu ievietot kasti.

Kasti nevajadzētu atstāt tukšu, lai mazinātu smaku un zaķim nebūtu jāmīņājas pa saviem ekskrementiem. Pirmsākumos es kā ieliekamo materiālu lietoju skaidas. Tad sekoja kokskaidu granulas. Abiem šiem materiāliem ir viens mīnuss – tie pielīp pie zaķa ķepām un iznēsājas pa visu paklāju. Šī iemesla dēļ iegādājos kaķu tualeti, kas principā ir tā pati plastmasas kaste, tikai ar papildu ieliekamu “grīdu”, kurā ir caurumi, lai nevajadzīgās lietas paripotu starp kastes un ieliktņa virsmu. Smakas mazināšanai starptelpā ievietoju skaidas.

Trusis savas labiericības uzskata par svētu un drošu vietu, tādēļ nevajadzētu likties pārsteigtam, ja kādreiz manīsiet, ka zaķis kastē ir atlaidies, lai ieturētu nelielu diendusu.

Bunny proofing
Tas nenozīmē neko citu kā “glābjam visu, kas glābjams”. Trusis ir grauzējs, vistiešākajā nozīmē. Tas vēlēsies nogaršot visu, kas būs degungalā, tādēļ jau laicīgi vajadzētu paslēpt visus vadus un cita veida saimnieciskas lietas, kuru iznīcināšana varētu bargi maksāt. Tāpat arī mēbelēs varētu aizķerties truša kārais zobs. Ja paklājs ir ar labiem diegiem, arī tie tiks paraustīti. Paklāja raustīšana, vismaz čupam, bija pārejoša fāze. Tagad sākusies tapešu ēra. Lai mazinātu kamola vēlmi postīt Jūsu istabas iekārtojumu, iesaku vienmēr pieejamā vietā turēt abeļu zarus. Trusis grauz, lai nodilinātu savus zobus, kas nepārtraukti aug. Ābolzari šim nolūkam būs tieši laikā.

Trusi nevajadzētu celt gultā vai citās mīkstās mēbelēs, jo iespējamība, ka viņš tajās vēlēsies nokārtot dabiskās vajadzības ir 100%. Daži paskraidelē un tikai pēc laika “atbrīvojas”, dažiem tas ir automātisks reflekss līdz ko pirmā ķepa pieskarā objektam.

Apiešanās
Zaķi ir trausli dzīvnieki, tādēl ar tiem arī attiecīgi jāapietas. Truši nav roku dzīvnieki un jebkurš garausis Jūsu rokās dosies nelabprāt. Tas saistīts ar to, ka nespēja sajust zemi zem kājām liek trušiem justies bezspēcīgi, kas automātiski nozīmē – panika. Trusi nēsāt un cilāt vajag tikai ārkārtējos apstākļos, piemēram, ja jāapgriež nagi. Ja pēc pacelšanas trusis nemitīgi spirinās un nenomierinās, ieteicams viņu atbrīvot no sagūstījuma, jo pārāk liels stress un nekontrolētas kustības var novest pie dzīvnieka (atsevišķos gadījumos arī Jūsu) traumām.

Audzināšana
Trusis nav vienšūnis, bet gan personība un, līdz ar to, pilnvērtīgs ģimenes loceklis ar saviem niķiem un raksturu. Tāpat, kā Jūs audzinātu savu bērnu, ir jāmāca arī trusis. Svarīgākais pārbaudījums ir pieradināšana pie nokārtošanās kastē. Kā palīglīdzekli var izmantot sienu. Trušiem nokārtojoties patīk gremot, tādēļ neliela siena daudzumu ievietošana kastē vai pie tās stimulēs vajadzīgos orgānus. Papildus, ja trusim sanāk nokārtoties ārpus kastes (un tā noteikti būs), urīnu vajadzētu saslaucīt ar salveti, un to ievietot kastē. Laika gaitā trusis sapratīs par ko ir runa. Tas pats attiecas arī uz ekskrementiem.

Visi reiz bijām jauni un palaidnīgi. Trusim bērnība iekavējas visu mūžu, taču ir svarīgi novilkt robežu starp atļauto un aizliegto. Audzināt var dažādi, taču mana pieredze rāda, ka roku sasišana, kam seko pārliecinošs “Nedrīkst!”, parasti problēmu atrisina. Protams, tas izlīdzēs tikai uz brīdi, jo trusis uzskatīs, ka esat pārteicies un nerunājat ar viņu. Atkārtošana ir zināšanu māte – vistiešākajā nozīmē. Pēc 3 – “atkarīgs no truša stūrgalvības” reižu atkārtošanas arī zaķis sapratīs, ka laikam pietiek. Viņš ļoti labi apzinās, ka dara ko tādu, ko nevajadzētu, tādēļ laika gaitā pietiks ar to, ka stingrā tonī pateiksiet biedra vārdu.

Ikdienas situācijās ar trusi vajadzētu runāt mierīgā, pieklusinātā balsī. Trusim ir ārkārtīgi laba dzirde, tādēļ viņu uzrunājot skaļā balsī, viņa ausīs tas var skanēt kā rājiens.

Audzināšanas paraugdemonstrējums video formātā redzams šeit.

Uzvedība
Trusis nav kaķis vai suns. Varbūt skan acīmredzami, taču to ir svarīgi atcerēties mājdzīvnieka izvēlē. Tie nav tik piemīlīgi un paklausīgi kā iepriekšminētās radības. Tie ne vienmēr darīs ko vēlēsieties un neklausīs uz vārda, taču pareizi ar tiem apejoties Jūs iegūsiet draugu uz mūžu.

Lai gan reizēm šķiet, ka truši ir nedraudzīgi un vientuļnieki, viņiem sociālais kontakts ir ļoti svarīgs. Vai tie skraidīs Jums ap kājām, kad iesiet garām, vai ieleks blakus gultā, ir atkarīgs tikai no Jums.

Trušiem ir hierarhistiska kopiena, kas nozīmē, ka Jūs, vai nu būsiet galvenais vai padotais. Svarīgi saprast, ka trusis Jūs uzskata par trusi. Lielu, dīvainu un atbaidošu trusi, bet tomēr trusi. Viņš uz Jums attiecinās visus sociālos rituālus, kādi pienāktos arī viņam līdzīgam sugas pārstāvim. Audzināšana šajā hierarhijas nostiprināšanā ir svarīgākais faktors. Ja trusis kaut o dara nekorekti un neklausa arī uz aizrādījumiem, tad efektīvs paņēmiens ir viņa galvas piespiešana pie zemes (maigi) un vēlreizēja aizrādīšana. Tas viņam liks saprast, ka Jūs esat galvenais trusis un viņš Jūsu padotais.

Arī trusim ir jūtas un viņš mēdz apvainoties biežāk kā varētu domāt. Pazīme, ka esat aizskāris radības Jūtas, ir viņa neskatīšanās uz Jūsu pusi vai muguras uzgriešana un atskatīšanās pār plecu. Šādas domstarpības parasti iespējams atrisināt ar nelielu galvas paglāstīšanu.

Ja trusis pienāk Jums klāt un padevīgi uz grīdas izstiepj galvu, tad tā ir pavēle papaijāt tūlīt un tagad. Šāda pieprasījuma ignorēšana var novest pie aizskartām jūtām.

Miegs zaķim ir trausls un var izskatīties dīvaini, jo bieži, pilnīgas relaksācijas nolūkos, trusis apkrīt uz sāniem un “guļ kā nosists”. Tas ir normāli, taču pie tā nākas pierast, jo brīžiem sāk palikt nelāgi un tā vien gribās trusi pasaukt, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.

Trusis ir teritoriāls dzīvnieks un tikai sev tuvos laika biedrus pacieš savā karaļvalstī (būrī). Čupčikam, liekas, ka ar to nav problēmu, taču lielākajai daļai trušu nepatīk, ka tos traucē, kamēr tie atrodas savās 4 sienās, tāpēc visus tīrīšanas darbus atliekam uz brīdi, kad kolēģis ir izgājis pastaigāties.

Zaķi ir labi rakstura noteicēji, bet iespaidu par sevi var sabojāt arī vienkārši nevajadzīgi paceļot balsi vai truša acu priekšā veicot liekas kustības ar rokām. Zaķi ir pacietīgi, taču, kad mērs ir pilns, sekos rūkšana un centiens iekost pirkstā.

Transports
Zaķi iespējams pārvadāt bez īpašām problēmām. Ieteicams viņu ievietot tam speciāli paredzētos groziņos vai arī kādā nelielā būrī. Ja sākumā būs neliels izbrīns un interese par notiekošo, tad drīz jau mašīnas dūkoņa iedungos saldā miegā.

Veselība
Regulāri apmeklējumi pie vetārsta ir obligāts priekšnosacījums truša veselības nostiprināšanai un nodrošināšanai. Svarīgākais, kas jāizdara pimā zaķa dzīves pusgada laikā ir kastrācija. Procedūra nav dārga, taču vitāli svarīga. Trušiem, kas netiek kastrēti, ir 70% iespējamība saslimt ar dzimumtrakta vēzi.

Trusim ir nepieciešamas vakcinācijas. Čupčika vetārsts paskaidroja, ka potēt var reizi gadā, taču, ja grib pilnīgu pārliecību, ka trusis nesaslims, tas jādara ik 6 mēnešus. Čupčiks, protams, vakcinējas reizi pusgadā.

Vasaras periodā īpaši jāuzmanās no pārlieku straujām temperatūras maiņām, kā arī karstuma. Truša ķermeņa temperatūra ir dažus grādus augstāka par cilvēka, tādēļ karsts laiks tos ietekmē vairāk kā mūs. Karstajā laikā jānodrošina svaigi ūdens krājumi, kā ārī atdzesēšanās iespējas, piemēram, šāda. Ja trusis ir pārkarsis, uzklājiet tam mitru dvieli.

Pastaigas svaigā gaisā
Ja Jums ir privātmāja ar dārzu – ideāli. Atvēliet nelielu, labi norobežotu teritoriju savam mīlulim un ļaujat no sirds izskrieties. Tiem, kam nav šādas iespējas, ieteicams iegādāties “pastaigu siksniņu”. Pie tās uzlikšanas un noņemšanas trusi vajadzētu pieradināt jau pirms dodaties laukā. Par Čupčika pirmo dienu ārā variet lasīt šeit.

Kopšana
Jūs mazgājaties un kopjat savu izskatu. Trusis vēlas to pašu. Par mazgāšanos tas parūpēsies pats, taču ir daži nieki, kuros viņam nepieciešama Jūsu palīdzība:

• Tīrība – kā jau teicu, tad trusis sevi nomazgā pats un to nekādā gadījumā nedrīkst likt ūdenī;
• Nagi – nagu griešana jāveic ik pa 6 – 8 nedēļām. Pirmā reizē tas būtu jādara vetārstam, kurš paskaidros kā pareizi un cik tālu griezt;
• Spalva – īsspalvainiem trušiem ķemmēšana varētu būt ne visai aktuāls jautājums, taču garspalvainiem radījumiem tā ir obligāta. Regulāra ķemmēšana palīdzēs mazināt spalvu daudzumu, kas nokļūst uz paklājiem un drēbēm;
• Zobi – tie aug nepārtraukti un trusim ir jābūt iespējai tos veselīgi nodilināt. Šeit palīdzēs jau pieminētie ābeļu zari.

Mazgāšanās paraugdemonstrējumi redzami šeit.

Izklaide
Truši ir ļoti ziņkārīgi dzīvnieki un pret izklaidi ir prasīgi. Ne tāda ziņā, ka tai jābūt ļoti oriģinālai un aizraujošai, bet – tai vienkārši ir jābūt. Es šim nolūkam iegādājos metru garu santehnikas trubu, ko Čupa izmanto kā tuneli. Kā prieks priekšmets var kalpot pilnīgi jebkas: sākot ar čību un beidzot ar kafijas krūzi.

Zaķi mīl skraidīt tādēļ skrejplatībai vajadzētu būt pietiekamai, lai draugs paspētu gan ieskrieties, gan nobremzēt. Papildus azartu maratonam piešķir nelieli šķēršļi, kas sarežģī manevrēšanu.

Izklaides priekšmetu maiņa un variācija ir svarīga, lai nodrošinātu truša smadzeņu attīstību un prāta trenniņu.

Čupčika izklaides ar kafijas krūzi redzamas šeit.

Izmaksas
Nauda ir subjektīvs lielums, jo katram ir savas ieceres un iespējas izdot konkrētu naudas summu. Izstāstīšu savas.

Vienreizējās izmaksas:

• Būris – 35 Ls;
• Ēdamais trauks – 2 Ls;
• Pudelīte – 2 Ls;
• Māja – 4 Ls;
• Ķemme (der maziem bērniem paredzēta) – 1 Ls;
• Nagu knaibles (var izmantot cilvēkiem paredzētās) – 2 Ls;
• Labierīcību kaste – 5 Ls;
• Kastrēšana – 17 Ls;

Regulārie izdevumi:

• Siens – 1 Ls. Giga paka tiek izēsta pusgada laikā;
• Barība – 3 Ls. Cuni Indoor 2,5 kg paka tiek izēsta 3 – 4 nedēļās;
• Potes – 10 Ls. Reizi pusgadā;
• Našķi – 3 Ls mēnesī. Šeit ietilpst burkāni, āboli utt.;

Rezumē
Trusis ir lielisks ikdienas biedrs, ja ir vēlme savu dzīvi dalīt ar biedru, kas lieki neuzmāksies un netraucēs darīt darāmo, tajā pašā bridī priecājoties par Jūsu kompāniju. Ceru, ka kādam noderēs šie ieteikumi un ļaus vieglāk lemt par vai pret jauna drauga iegādi.

Kopš pēdējā ieraksta nav noticis nekas ievērojams. Es dzīvoju, viņš piebalso. Es sēžu, viņš guļ. Es guļu, viņš lēkā man pa segu un galvu.

Me Need Food
Esmu nedaudz mainījis istabas mēbeļu izkārtojumu, kā rezultātā viņš vairs pats netiek pie pārtikas krājumiem. Agrāk, bada apstākļos, graužamo kaste tika novilkta no plaukta un ar zobiem nocelts vāks. Tagad, kad lielo pārtikas rezervuāru aizsedz lamināta jūra, tiek pielietots cits stratēģiskais paņēmiens. No “kakumājas” (truša buduārs) tiek pa vienai mestas ārā kokskaidu granulas. Ja granula lido kaut kur būra teritorijā – šis grib sauso, graužamo pārtiku. Ja granula tiek pieklājīgi ielikta trauciņā – ir uzradies kārums pēc siena. Piezīmēšu, ka pārtika tiek prasīta tad, kad iet uz beigām, nevis ir beigusies, un sīkais jau pāris dienas cieš Sibīrijas badu. Tas tā, lai atkal sevi nenostādu kā mežoni.

Vilnas vētra
Esmu iepriecināts, ka varu paziņot, ka kažokmaiņas vētra iet uz beigām. Pēc nelielas paijāšanas sesijas vairs nav nesaprašanas sajūtas par to, kādēļ man pēkšņi rokās uzradušies spalvaini cimdi. Arī tepiķis top tīrāks jeb, pareizāk būtu teikt – mazāk netīrs. Gan nezinu vai tas uz ilgu laiku, vai līdz nākamajam karstuma vilnim.

Cool Dat
Runājot par karstumu… visiem, kam ir mājdzīvnieki, nākas saskārties ar to, kā ceļabiedru atdzesēt karstākajās dienās. Suni var ņemt līdz uz peldi, kaķis pats gozējas žarā. Ar zaķi tā nevar. Trušiem normāla ķermeņa temperatūra ir par 2 grādiem augstāka nekā cilvēkam, līdz ar to arī lielāks cepiens. Karstumu pastiprina fakts, ka truši nesvīst. Ķermeņa dzesēšana notiek tikai caur mazajiem asinsvadiem ausīs. Vējš svilpo gar dzirdes orgāniem, tādējādi samazinot temperatūru.

Lai gan karstajās dienās abi logi vienmēr ir vaļā, normāla gaisma plūsma parasti neveidojas, jo ārā vienmēr sanāk karstāks kā iekšā. Arī caurvēju veidot nedrīkst, jo tad iespējams “galu atstiepšanas” scenārijs. Palasījos tīmeklī un izstrādāju sarežģītu dzesēšanas shēmu.

1. Ūdeni mainam vairākas reizes dienā;
2. Daudz dārzeņu un fruktu papildus šķidruma nodrošināšanai;
3. Uz jaunākajiem kriogēnikas principiem balstītas, supermodernas dzesēšanas sistēmas izstrāde (redzama attēlā zemāk).

Dzesēšanas sistēma darbībā

Kad viņs saprata, ka viņu fotografēju, viņš palika dusmīgs…

Kad viņam paskaidroju, ka bildes domātas viņa publiskā tēla spodrināšanai, viņš atvainojās par izlecienu…

Šāda pati pudele novietoja arī uz viņa mājas jumta, lai guļot būtu patīkams mikroklimats.

Wallpaper
Lai gan zaķim nav datora (pagaidām), viņš špiko no manis un grib sev wallpaperi jeb tapeti. Viņam gan ir citi nodomi. Ja es uz to skatos kā uz estētisku priekšmetu, tad Čupam to vienkārši gribas ēst. Līme taču ir garšīga un tā jaukā skaņa, kas rodas, kad tapete tiek plēsta no sienas, taču ir vienreizēja. Aizrādīšana pagaidām palīdz. Uz kādu brīdi…

Me Done Nothin’
Pieminot aizrādīšanu… laikam smadzeņplaukts ir attīstījies, jo pietiek pateikt 3 reiz un ir skaidrs, ka darāmais ir jāpārtrauc. Amizanti ir tas, ka kārtējo reizi pierādās – tas, ka izskaties mazs un mīlīgs, nenozīmē, ka es taure. Ņemsim to pašu piemēru par tapetēm. Pēc pirmā aizrādījum galva tiek fiksi pagriezta uz sāniem un šams tēlo, ka kūko un nesaprot ko no viņa gribu. Pēc otrā aizrādījuma viņš saprot, ka laikam tomēr redzu ko viņš dara, un labu laiku sastingst un skatās vai es skatos. Līdz ko novēršu skatienu, zobi ir atpakaļ pie sienas. Pēc trešā aizrādījuma atkal skats tiek vērsts uz manu pusi. Šoreiz īsāku brīdi. Tad viņš pie sevis klusi nosaka: “Ej tak tu…” un sāk sevi mazgāt vai arī kūkot.

ZZZZzzzzzzz…..
Miegs ar ir interesanta lieta. Vēl joprojām nespēju pierast pie viņa gulēšanas manierēm. Iedomājaties, Jūs ienākat izstabā un priekšā Jums guļ mazs trusis ar kājām uz sāniem, pārgrieztām acīm un nekustas. Ko Jūs darītu? Šāds skats paveras diezgan bieži, tādēļ esmu spiests regulāri viņu pasaukt, lai redzētu, ka deguns vēl kustas.

Tas laikam viss no aktualitātēm. Truba viņam patīk vēl joprojām, no ķemmes nebaidās, īsi sprinti pa laminātu nav problēma, ik pa laikam viņš paspēj uzlīst tādās vietās, ka jādomā kā tas iespējams…

Visā visumā – viss ok.

Sen pa mazo spalvu kušķi nekas nav rakstīts, jo viņš pēdējā laikā ar neko īpašu nav izcēlies, taču ir bijuši šādi tādi nieki, kurus, manuprāt, ir vērts pieminēt.

He Owns My Ass – viņš zin kur stāv barība un ir iemācījies paziņot, ka grib ēst. Tā kā pārtikas glabāšanas kaste apzināti novietota TV skapīša augšdaļā, ir krietni jāpiepūlas, lai pie tās tiktu, bet, tā kā blakus tai ir novietotas citas lietas, tās pa vienai tiek norautas zemē kā svinīgs paziņojums, ka derētu kaut kas ko uzkost.

Ziņkārība ir stiprāka par bailēm – katru nedēļu viens un tas pats rituāls Pedantiskais Senteevs izvelk no skapja putekļu sūcēju un taisās uzkopt tepiķi. Līdz ko aparāts tiek ieslēgts, Čupa paņem mežonīgo vafeli un ātrāk kā Flešs Gordons aizmauc uz būra māju. Šodien bija savādāk. Ieslēdzu sūcēju, viņš ieleca būrī, taču nepazuda savā mītnē, bet kādu brīdi, sēdēdams savā buduārā, vēroja notiekošo. Tad, tomēr, noslēpās. Sīkums, bet progress tā vai tā.

Vilnas maiņa – Vai tā ir lavīna? Vai tas ir Everests? Nē! Tas ir Senteeva tepiķis laikā kad zaķis sadomājis mainīt savu kažoku! Interesanti, ka pa gaisu iet tikai baltā spalva, rudums saglabājas. Moš būs drīz jāsauc par “Rudi”?

Look At Me, Look At Me! – visu dienu pampst, bet vakarā grib, lai ar viņu trako. Viņš, protams, nesaprot, ka patreiz par viņu rakstu, tādēļ var mierīgi atļauties flipot man ap kājām, raustīt džinsus un kost papēžos.

Dream Catcher - katru vakaru viens rituāls. Es eju gulēt, taču vienmēr guļot gultā kaut ko vēl noskatos. Viņš to vien gaida. Līdz ko esmu iekārtojies, šis ir klāt un sāk flipot ir kā širmenieks pa miķeļiem. Varētu padomāt, ka būtu ugunskurā sēdējis. Sāk rakt segu, lec man uz kājām un tēlo, ka kāds viņu ķersta. Tam visam pavadījumā tiek veikts ritmisks Headbangs, kas liecina, ka mana nepārtrauktā Shinedown klausīšanās nav bijusi veltīga.

Īsumā viss. May Carrots Be With You.

Kustas vai uzvedas slinkā veidā – Lounging:

Izrubas Latvijas izlases hokeja spēles laikā:

Ielien krūmos, novārta degunu un skatās uz tevi it kā tu būtu vainīgs:

Turpinājums sekos…kaut kad.

Čupčika animētais ārdienas piedzīvojums. Brīdinu, GIFs ir gandrīz megabaitu liels.

Kādas būtu Jūsu sajūtas, ja Jūs pirmo reizi, pēc ilga laika nodzīvošanas telpās, redzētu ārpasauli? Zaķis juka prātā.

Sākumā viss bija svešs un nepazīstams, gaišs un liels. Bet viss izskatījās tik labi. Kā Jūs justos, ja viss, ko apkārt redzat, būtu ēdams? Zaķis juka prātā.

Bailes izzuda un sekoja domu sakopošana un pārkārtošana pie upeņu krūma. Sejā bija manāma nesaprašana par notiekošo, kā arī aizvainojums par izraušanu no svētā zemkrēsla miega. Pirmā pusstunda – emo bunney.

Siksniņas “pieregulēšana” zaķa parametriem deva redzamus rezultātus. Līdz ko šamējais bija nedaudz pietjūnēts un uzmundrināts, viņš sajuka prātā. Īsi ievērtējis teritoriju, tas vienkārši sāka skriet. Ne tā, kā istabā vai pa gultu, bet gan kā spalvains delfīns. Augsti, kūkumaini lecieni, un tas viss nežēlīgā ātrumā. Lieki piebilst, ka es, kā pārliecināts klaviatūras sportists, jau pēc dažām minūtēm biju tuvu infarktam.

Kad lielais skriešanas maratons bija beidzies, sākās gremošana. Viss bija jāaposta un jānogaršo. Īpašu vilinājumu radīja kaimiņu dārzs. To gan nesaprotu, jo manā bija viss tas pats. Laikam vienkārši “aizliegtais auglis” izskatījās labāk.

Arī āra priekos izrādījās, ka zaķis nav muļķis, jo apzināti skrēja cauri krūmiem, zem krēsliem un starp kokiem, cerībā, ka es netikšu līdz un atlaidīšu siksniņu. Tā, protams, nenotika, savādāk droši tagad sēdētu bez mājlopa miniatūras.

Pēc šīs dienas, acīmredzami, mainījās arī attieksme pret mani, jo tiku attaisnots no noziegumiem pret zaķēci (tā tak sauc cilvēci, ja to attiecina un zaķiem, ne?) un atkal uzskatīts par savējo. Vēl tagad viņš liekas patīkami uzvilkts.

Ielaid bēbi vannā vai zaķi pļavā. Brīžiem tiešām jābrīnas cik maz dažiem vajag līdz pilnīgai laimei.

Aculiecinieku foto no notikuma vietas:

Es neesmu ļoti emocionāls cilvēks. Es principā sastāvu tikai no 2 jūtām – rēcu kā idiots vai arī vairoju naidu. Apskatoties kategoriju, kurā šis raksts ir noglabāts, gan jau sapratīsiet, ka nestāstīšu par to kā mani pametis kāds skuķis vai bumers saplīsis. Salīdzinājumā ar manu šodienas priekšpusdienu, tās (nosacīti) ir mazsvarīgas lietas.

Tātad, viss, kārtējo reizi, grozīsies ap manu mazo draugu (Es runāju par zaķi Jūs perveļi). Šodien no rīta Čupčiks (dāvana visiem tiem, kas baigi gribēja zināt viņa vārdu) tika nogādāts pie daktera, lai varētu veikt tādu lietu kā “kastrācija”. Pie šī vārda nedaudz apstāšos un izskaidrošu lietas būtību, lai kāds nesāk brēkt, ka esmu necilvēks un atņemu dzīvniekam dzīves pamatvajadzību.

Kāpēc vedu kastrēt? Nē. Ļauni izklausās. Teiksim – diseiblot pēcnācēju moduli. Tātad, moduli, īpaši trušiem, diseiblot ir svarīga nepieciešamība. Protams, ja Jums rūp Jūsu aizbildņa labklājība. Nekastrēšana 90% gadījumu Jūs atstās ar agresīvu (to es varētu pieciest) un slimu (nepieļaujami) trusi. Nekastrētiem ausaiņiem vēža risks ir 3 reizes lielāks. Respektīvi, process tika veikts tikai viņa labklājības dēļ, jo gribu ar šamējo bakstīties pēc iespējas ilgāk.

Kastrēšana? Nevar to tā nosaukt, jo nekas jau netiek “atņemts”. Tiek pārgriezti sēklinieku vadi un viss. Pļuk. Nav hormonu vētru, līdz ar to labāka veselība.

Labi. Apstāšanās beigusies. Tātad, aizvedu savu zaķi pie ārsta 9:00. 11:36 dakteris zvanīja, ka varu savākt savu sīci. Šeit arī spēkā stājas raksta nosaukuma pirmā daļa.

Kad ieraudzīju viņu pēc operācijas, viņš loģiski, ka bija miegains. Gulēja savā kastītē un veģetēja. Nezinu kāpēc (iespējams, ka tādēļ, ka izdzirdēja manu balsi) viņš tā viegli palupīja uz augšu un centās piecelties. Nu un tad…nja. Es ATGĀDINU, ka neesmu nekāds emocionālais tips un man par gandrīz visu, kas notiek man apkārt ir sulīgi piekāst, taču tajā brīdī, kad redzēju savu sanarkoto trusi…trīs krēsli pret pakausi, spēriens pa muti, dūriens emociju orgānā. Viņs provēja piecelties un, saprotams, ka narkozes iespaidā navigācijas sistēma piekliboja, novēlās uz sāniem. Paskatījās uz mani uz savām sapampušajām acīm un tad nu bija kā bija…

Uzskatu šo par lielu dienu savā dzīvē, jo aptuveni sāku nojaust kā jūtās vecāks, kad kaut kas notiek ar viņa bērnu. Ir jau zināms, ka viss būs labi, bet tāpat, redzot to bezspēcības brīdi un apzinoties, ka patreiz tu neko nevari izdarīt lietas labā… vienkārši psc. Nu naturāli sava veida izmisums.Aizvedu mājās, noliku kastītē, lai paguļ. Trīcoša nelaimes čupa. Dīvaini, ka jau naktī slikti gulēju un no rīta biju tramīgs kā vista pirms kaušanas. Uztraukums bija trakāks, kā aizstāvot savu bakalaura darbu. Vēl mājās vedot rokas trīcēja.

Nezinu vai vienkārši palieku vecs un drīz būšu sentimentāla gaudošanas iekārta, kas jutīsies aizkustināta par to, ka rīt sola lietu vai arī tomēr visā tajā “Suns un saimnieks” bazarā slēpjas kaut kāda patiesība. Ka pastāv kaut kāda saikne starp tevi un tavu “otru es”. Vai tas ir mājdzīvnieks vai bērns, šajā gadījuma, man liekas, ka ir mazsvarīgi, jo visu izšķir nevis slāpes, bet attieksme pret konkrēto būtni.

Līdz šodienai domāju, ka sajukšu prātā, ja man pēkšņi kompis nosvils. Un re kā, dažu stundu laikā vērtības stāv kājām gaisā.

Atgriežoties pie santehnikas…atcerējos, ka zaķi taču ir alu dzīvnieki, līdz ar to tunelis būtu tieši laikā. Domāts – Darīts. Atradu lielāko trubu, kas bija izlikta un gāju prasīt vēl lielāku, jo esošā diametrā likās nedaudz pa šauru. Pārdevējs saka, ka nākamā esot metru gara. Der. Samaksāju, iesviedu mašīnā un gādāju mājās.

Izmēros tiešām nav no mazākajām. Nebiju domājis, ka metrs ir tik garš, bet nu, jo lielāks šoks man – jo lielāks prieks miegamicei.

Lieki pieminēt, ka šo milzi, pirms nodošanas ekspluatācijā, rūpīgi nomazgāju.

Pirmais stingrā spalvu kunga iespaids bija visai kritisks. Šķībs skatiens un nesaprašana, taču jau mirkli vēlāk tikai ieslēgts radars (deguns) un pārbaudīta ierīce (truba). Konsistence tika noskaidrota dažos mirkļos un tika nolemts tajā zobus (pagaidām) necirst. Tās bija pirmā cēliena beigas, jo bija mans pusdienu pārtraukums un nācās braukt atpakaļ uz darbu.

Ierodoties mājās, ieraudzīju špicbūbu sēžam blakus jaunajam ložmetēja stobram. Viņš mani ar savu skatienu mēģināja… nezinu… dzīvs vēl esmu. Pakustināju portatīvo tuneli un kungs tam uzreiz atkal pievērsa pastiprinātu uzmanību. Palūrēja iekšā, iebāza ķepu, nokautrējās. Aizlīdu trubas otrā galā un sāku uz viņu lūrēt caur minēto objektu. Paskatījās, novērtēja situāciju ar radaru un sāka rāpot uz manu pusi (caur trubu). Tieši pirms mana deguna apstājās (neizlīdis no trubas), to apostīja un lēnā solī atpakaļgaitā pa trubas iekšu sāka maukt pretējā virzienā, pa vidam provēdams apgriezties, kas, protams, neizdevās. Man ir slikta elpa?

Rezultātā, mošķis vēl līdz šim brīdim ir dažas reizes iztipinājis cauri plastmasas kanālam. Tā kā lielākais flipojiens un ārdinieks sākas tikai ap 22:00, tad pieņemu, ka jautrākie skati vēl ir priekšā. Manās acīs – veiksmīgi iztērēti 4 lati. Zaķa acīs – lūgšana, lai es beidzu viņu pārsteigt.