Ja kādam ir vēlme atbalstīt šo projektu materiāli, vai kā savādāk, informācija atrodama briiC.lv grāmatas izdošanai paredzētajā sadaļā.

Papildus svarīgi piezīmēt, ka ikviens, kas noziedos vismaz 3,06 Ls, grāmatu saņems bez maksas. Šim gan nevajadzētu būt iemeslam ziedot tikai precīzi šo summu. Atblastat blogeri, atbalstat talantu, vai vienkārši atbalstat savu līdztautieti. Galvenais – atbalstat!

Lai šitais neliktos kā tukša muldēšana, tad piezīmēšu, ka arī pats piecīti noziedoju.

Attēls no briiC.lv

pēc ilgas apspriedes ar sevi, nonācu pie atziņas, ka nav ko turēt sveci zem cietā diska, it īpaši tādēļ, ka daudzi, pēc anketēšanas rezultātu publicēšanas, vēlējās redzēt mana maģistra darba rezultātus. Apsveicu! Pierunājāt.

Iesākumā nelieli paskaidrojumi, lai būtu aptuveni skaidrs kā veidojās tas, kas zemāk redzams.
1) Visi iegūtie rezultāti tika iegūti imitāciju modelēšanas ceļā simulācijas vidē STELLA;
2) Dati modelēšanai iegūti izmantojot anketēšanu, novērojumus un ekspertu (blogeru) intervijas;
3) Pirms ievākto datu izmantošanas, tie tika apstrādāti ar statistiskās analīzes rīku SPSS;
4) Blogu servisu blogu modelēšanai par pamatu tika ņemti no 7 Latvijas blogu servisiem ievāktie dati – Orb.lv, Nee.lv, Blogs.lv, Blogiem.lv, Emu.lv, Klab.lv, Mix.lv.
5) Par datu ievākšanas brīdi uzskatāms 2008. gada oktobris un novembris;
6) Par modelēšanas periodu uzskatāms 2009. gads.

Kā zināms, tad daļa blogu servisu kopš datu ievākšanas brīža ir aizgājuši pa burbuli, kas, iespējams, jaunas modelēšanas gadījumā, nedaudz ietekmētu novērojamās tendences.

Diskleimers: Sīkāki paskaidrojumi par datu ievākšanas metodēm, to analīzi, kā arī pašu imitāciju modeli netiks sniegts. Spriedums par to vai zemāk esošais ir reālās situācijas atspoguļojums, vai delīrija iespaidā izdomāti murgi, paliek Jūsu ziņā. Viss zemāk esošais, lai gan brīvi izplatāms, izmantojams un publicējams, ir mans intelektuālais īpašums.Visiem web-snobiem, jauno mēdiju “speciālistiem” un pārējiem “greater-than-god” kompleksa mantiniekiem iesaku ieraut šļuku no indes pudelītes un šo logu / tabu aizvērt ciet. Paldies.

Pārējie interesenti, click below. Zemāk esošais ir 99%-īgs izvilkums no mana maģistra darba.

Aplūkojot izveidotā Latvijas blogosfēras attīstības modeļa rezultātus, jāsecina, ka tie sakrīt ar darba sākumā izteiktajiem pieņēmumiem. Lai gan modelis balstīts uz kvantitatīviem datiem, tā rezultāti (skat. tabulu) vērtējami kā Latvijas blogosfēras attīstības tendenču atspoguļojums nevis precīzas skaitliskas vērtības.

Izstrādātā attīstības modeļa pamatfunkcija ir kopējās blogosfēras blogu skaita attīstības tendenču aprēķināšana. Tabulā norādītie blogu servisu blogu skaita dati liecina, ka turpmāko 12 mēnešu laikā blogu skaits Latvijas blogosfērā turpinās pieaugt, tādējādi vairojot tīmekļa dienasgrāmatu skaitu Interneta telpā. Kā redzams kolonnā „blogu veidošanās gadā”, šis blogu skaita pieaugums nav vienmērīgs, kas varētu būt izskaidrojams ar tīmekļa lietotāju aktivitāti virtuālajā telpā atkarībā no ārējiem faktoriem. Izstrādātajā imitāciju modelī ārējais faktors ir mēnesis ar tajā valdošajiem laika apstākļiem. Aplūkojot modeļa sniegtos rezultātus, iespējams prognozēt, ka lielāka blogu veidošanās aktivitāte sagaidāma gada beigās un mazākā gada vidū. Šī tendence pamatojama ar laika apstākļiem attiecīgajos laika periodos. Siltajos mēnešos novērojama zemāka tīmekļa lietotāju aktivitāte, jo liela daļa izvēlas brīvo laiku pavadīt ārpus telpām, savukārt tuvojoties gada beigām un, līdz ar to, aukstākam laikam, vairāk laika tiek pavadīts telpās pie datora.

Dzēsto blogu skaits nākamā gada laikā saglabāsies konstants un katru mēnesi tiks dzēsti aptuveni astoņi blogi (Skat. 1. attēls).

1. attēls. Imitāciju modelēšanas periodā dzēstie blogi.

Dzēsto blogu skaita nemainīgums izskaidrojams ar blogu servisu nevēlēšanos dzēst neaktīvus blogus, lai neradītu lietotājiem liekus sarežģījumus, ja gadījumā tie pēc laika vēlas atsākt savas tīmekļa dienasgrāmatas aktualizēšanu. Blogu servisi blogus dzēš tikai gadījumos, ja pats lietotājs to vēlas un par to paziņo administrācijai, vai to izdara saviem spēkiem, ja šāda opcija ir paredzēta. Tiesa, daudzi lietotāji šo funkcionalitāti neizmanto, kas arī izskaidro grafikā (skat. 1. attēls) attēloto vienmērīgo tendenci un mazo dzēsto blogu skaitu. Pie dzēstajiem blogiem pieskaitāmi arī spama blogi jeb splogi, taču tie lielākoties ietekmē tikai uz plaši pieejamām blogu platformām veidotus blogu servisus, piemēram, WordPress MU, un, līdz ar to, sastāda un sastādīs tikai daļu no aplūkoto blogu servisu dzēsto blogu skaita.

Balstoties uz darba izstrādes laikā ievāktajiem aptauju datiem, nākamo 12 mēnešu laikā paredzams aktīvo blogu skaita minimāls pieaugums (Skat. 2. attēls).

2. attēls. Aktīvo un neaktīvo blogu attīstības tendences 12 mēnešu laikā.

Neaktīvo blogu skaits, uz kopējā blogu skaita fona un, salīdzinot ar aktīvajiem blogiem, pieaugs straujāk. Tas pamatojams ar faktu, ka daudzi blogu servisos piereģistrējās, lai novērtētu attiecīgā pakalpojuma sniedzēja iespējas un iemēģinātu savus spēkus blogošanā, taču interese drīz vien pazūd un blogs kļūst neaktīvs. Ļoti nelielais aktīvo blogu skaita pieaugums liecina par stagnācijas perioda iestāšanos blogosfērā, kas nozīmē, ka straujā blogu kopienas izaugsme, kas dažu gadu laikā akumulēja gandrīz 200 000 blogu, ir apstājusies un nākamā gada laikā runa var būt par esošo aktīvo blogu nostiprināšanos, nevis daudzu jaunu aktīvo resursu veidošanos. Abu blogu veidu attīstībā ir novērojamas nelielas svārstības gada vidū un skaita pieauguma palielināšanās gada beigās un sākumā. Šī tendence ļauj prognozēt, ka blogu veidošana aktīvāka būs gada sākumā, kad daudzi apņemas uzsākt savas timekļa dienasgrāmatas rakstīšanu, un beigās, kad vēsie laika apstākļi ietekmē pie datora pavadīto laiku.

Imitāciju modelēšanas rezultātā secināms, ka blogu ierakstu skaits pieaugs proporcionāli blogu skaitam un komentāru skaits ierakstiem (Skat. 3. attēls).

3. attēls. Ierakstu un komentāru skaita pieauguma prognoze.

Nedaudz aktīvāka ierakstu un komentāru veidošanās paredzama gada sākumā un nogalē, kas, tāpat kā blogu rašanās, izskaidrojams ar gadalaiku laika apstākļiem un to ietekmi uz Interneta lietošanas paradumiem. Blogu ierakstu un komentāru skaita stagnācija vai samazināšanās nav prognozējama, jo esošie aktīvie blogi turpinās veidot saturu, ko lasītāji komentēs. Papildus, ierakstu skaitu cels jaunizveidoti neaktīvie blogi, jo, lielā daļā blogu servisu, lietotājam izveidojot jaunu blogu, tiek sastādīts arī automātisks testa ieraksts, kas attēlo bloga satura kopskatu. Lielākā daļa blogu autoru šos pārbaudes ierakstus, sākot izmantot sistēmu, dzēš vai aizstāj ar sevis rakstītiem, tādēļ būtu aplami apgalvot, ka reģistrējot jaunus blogus, rodas tikpat daudz nederīgu ierakstu.

Svārstības ierakstu un komentāru skaita pieaugumā varētu ievest tikai masveida neaktīvu blogu dzēšana vai kāda lielā blogu servisa pastāvēšanas beigas, taču šāds scenārijs nav paredzams.

Neatkarīgi no blogu servisu blogiem, nedaudz pieaugs arī pašuzturēto jeb ārpus blogu servisiem izveidoto blogu skaits (Skat. 4. attēls).

4. attēls. Pašuzturēto blogu skaita izaugsmes prognoze.

Šie blogi sastāda redzamāko Latvijas blogosfēras daļu, jo atrodami zem individuāliem domēna vārdiem un apmaksātiem hostinga pakalpojumiem. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ pašuzturēto blogu kopienā nav paredzams tīmekļa dienasgrāmatu skaita samazinājums. Blogs šajā gadījumā ir finansiāls ieguldījums, kas nozīmē, ka retais, samaksājis par savas vietnes eksistenci, to vieglprātīgi pametīs un neturpinās uzturēt. Aplūkojot grafiku (skat. 4. attēls) ir redzams, ka arī pašuzturētie blogi lielāku izaugsmi piedzīvos gada pirmajos mēnešos.

2008. gada laikā parādījās tendence pašuzturētu blogu autoriem savus ierakstus pārpublicēt sevis izveidotā blogu servisu blogā, tādējādi cenšoties piesaistīt vairāk lasītāju. Prognozējams, ka šī tendence turpināsies un pārpublicētāju rindas papildinās vēl daži pašuzturēto blogu autori. Rezultātā, arī šie kopētie ieraksti papildinās esošo ierakstu skaitu, kā arī piesaistīs blogu servisa lietotāju komentārus, tādējādi palielinot kopējo blogosfēras komentāru skaitu.

Latvijas blogosfēras attīstības modelis konstruēts ar nolūku, lai arī nereālistiskās situācijas sniegtu ticamus rezultātus un, tādējādi, attēlotu reālo iespējamo situāciju dažādu neparedzamu notikumu gadījumā.

Ja, piemēram, izstrādātā modeļa lietotājs vēlētos pārliecināties par sekām, kādas izraisītu validācijas procesā aplūkotais scenārijs, kad blogu servisi apņemtos dzēst visus blogus (skat. 5. attēls), kas ir vai kļūst neaktīvi (saturs netiek atjaunināts 30 dienu laikā), būtu nepieciešama tikai neliela modifikācija modeļa struktūrā.

5. attēls. Imitāciju modeļa aprēķinātā blogu skaita samazināšanās tendence, ja tiktu dzēsti visi neaktīvie blogu servisu blogi.

Kā redzams imitāciju modeļa rezultātu grafikā (skat. 5. attēls), tad pēkšņa blogu servisu apņemšanās dzēst visus neaktīvos blogus atstātu katastrofālu iespaidu uz kopējo blogu skaitu blogosfērā. Jau pirmajā mēnesī blogu skaits saruktu par 90% un līdz imitācijas perioda trešā mēneša vidum turpinātu savu lejupslīdi. Neliela blogu skaita pieauguma tendence novērojama tikai gada beigās, kas ir aktīvākais blogu veidošanās laiks, taču, līdz ko daļa no tiem pēc mēneša kļūs neaktīvi, blogu skaits atkal sarūk. Tik straujš blogu skaita kopējais kritums izskaidrojams ar faktu, ka neizbēgami tiktu dzēsta arī daļa potenciāli aktīvo blogu, kas saturu atjauno retāk kā reizi 30 dienās. Paredzams, ka uz pašuzturētajiem blogiem šāds scenārijs savu ietekmi neatstātu, jo par to dzēšanu un aktivitāti ir atbildīgi tikai attiecīgās vietnes autori.

Secinājumi

Uz ievāktajiem datiem balstītais un izstrādātais Latvijas blogosfēras modelis ir pirmais šāda veida blogu savstarpējo sakarību un attīstības procesu imitācijas rīks Latvijā. Tas veidots ar nolūku kalpot kā iepriekš ievāktu statistikas datu analīzes rīks, kas iespējo pētītājam analizēt Latvijas blogosfēras tipiskos procesus (blogu veidošanās, izzušana, aktīvo un neaktīvo blogu īpatsvars) un ar tiem manipulēt, lai izteiktu minējumus par blogu vides turpmāko attīstību.

Modelēšanas rezultāti apstiprina pieņēmumus, ka blogu kultūra Latvijā 2008. gadā ir sasniegusi savu kulmināciju un nākamo 12 mēnešu laikā paredzams blogosfēras attīstības tempu palēninājums, kas izpaudīsies kā aktīvo un pašuzturēto blogu skaita minimāls pieaugums. Ierakstu un, likumsakarīgi, arī komentāru skaits turpinās palielināties, taču arī satura veidošanās noritēs lēnāk un rakstu skaits būs mazāks kā iepriekšējos gadus.

Argumentējot ar šo attīstības tempu palēnināšanos, paredzams, ka arī lasītāju un RSS abonentu skaits drīzāk nostiprināsies nekā turpinās palielināties. Lai gan, neapšaubāmi, blogosfēru, kā jaunu informācijas avotu, sev atklās daudzi, līdz šim tikai lielos mediju portālus lietojošie tīmekļa izmantotāji, blogeru auditorijas skaits nepalielināsies tik strauji, kā tas bija 2007. gada beigās. Savas pozīcijas blogosfērā nostiprinās daļa autoru, kas savas blogošanas gaitas sāka tikai šogad un viņi, galvenokārt, būs atbildīgi par jauna satura izplatīšanu.

Īsumā vēlreiz fakti: Anketa sastāvēja no 23 jautājumiem, uz kuriem laikā no 21. oktobra līdz 8. novembrim atbildēja 146 respondenti vecumā no 14 līdz 52 gadiem. No tiem 108 vīrieši un 38 sievietes. Jāpiezīmē, ka rezultātu lapā zem jautājumiem vietām uzrādās 147 respondenti. Tas tādēļ, ka viens respondents bija norādījis nepareizus datus (vecums 100 gadi), līdz ar to šīs personas dati tika izslēgti no galējās derīgās datu kopas.

Atliek vien piezīmēt, ka jebkāda šo datu vai to daļas izmantošana godājama ar atsauci. Papildus Web’iskajiem rezultātiem piedāvāju lejupielādēt 2 Excel’a tabulas. Vienā eksportēts rezultātu kopsavilkums, otrā – pilnie rezultāti.

Rezultātu kopsavilkums

Izvērstie rezultāti

Daudzi paredz un arī es pievienojos, ka saturīgu blogu skaits drīz sāks strauji sarukt, kā arī gaidāmi stagnācijas laiki RSS un apmeklētāju skaitā, taču vai tad sākumā nevajadzēja klapēties ciet blogiem, nevis uzreiz blogu servisiem?

Labprāt uzzinātu sīkāku informāciju. Netaisos neko pāranalizēt, bet ziņkārība moka. Emu.lv likvidāciju pamato ar ekonomisko situāciju (saprotami). Toms pagaidām neko sīkāk nestāsta.

Ja kādu interesē mans viedoklis (šaubos), tad pašreiz zem ratiem nokļuvušajiem blogu autoriem ir 2 izvēles:

• kļūt pašnodrošinātiem – hostings + domēns;
• atgriezties pie pārbaudītām vērtībām ala wordpress.com.

Otrais var kalpot kā pārejas variants, bet visdrošākā sajūta šajos nepastāvīgajos “laika apstākļos”, manuprāt, noteikti būtu zem pašbūvēta jumta, kas spēcināts ar pašdomātu “māju” nosaukumu.

Pagājis kāds brīdis un laiks turpināt solītā izpildi – jautājumu atbilžu publicēšanu no Latvijas blogosfēras aizsācējiem. Būdams vairāk dators kā sociāla būtne, jautājumus centos formulēt saprotami un īsi. Cik ļoti man tas ir (ne)izdevies spriediet paši.

Šodien pie virtuālā e-pasta mikrofona sēdās Kaspars Foigts, kas ļoti daudziem pazīstams kā bloga laacz.lv un agregatora nekur.lv autors. Atbildes uz jautājumiem nav nekādā veidā rediģētas vai cenzētas. Pateicos Kasparam par ieguldīto laiku jautājumu atbildēšanai. Patīkamu informēšanos.

Kad radās Jūsu blogs?
2002. gada februārī, lai arī pāreja nebija momentāna, bet gan ilgstoša. Parasta mājaslapa (tapusi 1997/98 gadā) apsavedās ar jaunumu sadaļu, kas beigu beigās transformējās tīrā blogā. Man tolaik ne mazākās nojausmas nebija, kas ir blogs un ka tas ir tieši tas, kas man ir iznācis…

Kādi bija iemesli bloga veidošanai?
Iemesli bija mājaslapas veidošanai – biju gana emo tipa tēls sākotnēji, diezgan aktīvi iesaistījos interneta dzīvē (vēstkopas, ircs, utt), tāpēc arī izveidoju savu mājaslapu, lai kaut kā papildus izpaustos. Blogs ir loģisks šīs mājaslapas turpinājums.

Kāds bija Jūsu bloga pirmais ieraksts?
http://laacz.lv/2002/02/22/etzp/

Kādai mērķauditorijai rakstījāt/rakstāt savu blogu?
Nekad neesmu izcēlis konkrētu mērķauditoriju. Sākotnēji rakstīju tiem, kas mani zin/pazīst/vēlas iepazīt. Tagad rakstu sev

Vai kopš Jūsu bloga pirmsākumiem ir mainījies Jūsu bloga mērķis/nostāja/tematika?
Jā. Tas ir kļuvis nopietnāks. Principā, blogs atspoguļo manu dzīvi. Sākotnēji tā bija jaunība ar visu no tā izrietošo trakumu. Tagad jau
tas ir kaut kas mazliet nopietnāks, bet aizvien ne politkorekts vai kaut kādā veidā izpausmes līdzekļu ziņā ierobežots saturs.

Vai ir kāda persona(s), no kuras ietekmējaties veidojot sava blogu ierakstus, paužot savu nostāju?
Konkrētas personas nav.

Kuru Jūs uzskatāt par pirmo Latvijas blogu jeb Latvijas blogosfēras aizsācēju? Kāpēc?
pods.lv Vēsturiski tas bija pirmais blogs. Lai arī tehniski līdzīgāks tolaik populārajiem e-zines paveidiem (laiku pa laikam blāķis ar ierakstiem iznāk kā atsevišķs izdevums/numurs), tomēt pods.lv ir senāks par laacz.lv

Kuri, Jūsuprāt bija/ir Latvijas labākie blogi / blogu autori? Kāpēc?
Nekomentēšu. Tas ir ļoti subjektīvi. Kategorija “labākais” blogs vai “labākais” autors ir neadekvāta.

Kurus Latvijas blogus Jūs lasiet? Kāpēc?
Cenšos līdzi sekot blogosfērai kopumā, necenšoties koncentrēties uz kādu konkrētu blogu. Manā RSS lasītājā latvijas blogi cirkulē. Viens aiziet, cits nāk tā vietā.

Vai variet īsi raksturot kāda bija situācija blogosfērā, kad sākāt rakstīt savu blogu?
Tās nebija. Situācijas

Kā vērtējat Latvijas blogosfēras līdzšinējo attīstību un kā, Jūsuprāt, tā varētu attīstīties tuvāko gadu laikā?
Blogi lēnām specializēsies. Cilvēkam parasti ir kaut kāda joma, kurā tas ir zinošs. Līdz blogus rakstīja jaunieši. Tagad viņi izaug, specializējas un domāju, ka blogi atspoguļos šo tendenci – tā autors rakstīs par to, kas viņu interesē. Un bieži vien tas ir tas, ar ko cilvēks nodarbojas, pelnot iztiku.

Es sagaidu, ka parādīsies arī veids, kā Latvijas pašlaik strauji augošo, bet no tā arī aizvien sadrumstalotāko blogosfēru varētu kaut kādā sociālā veidā apvienot. Parastam cilvēkam to varētu asociēt ar draugiem.lv, kur lietotāji ir blogi, to veidotāji un lasītāji. Tam nav obligāti jābūt sociālajam tīklam klasiskajā izpratnē. Tas var būt kāds vienkārši nemanāms informācijas apmaiņas veids, kurš ļauj savienot šos blogus, to auditoriju, kopīgās tēmas, trendus, utt.

Iepriekšējie raksti:
Pirmais raksts ar jautājumiem Sviesta Cibas guru Watt
Otrais raksts ar jautājumiem Benvenuto no Nemirst.lv

Attēls no boingboing.net

Kā jau bildu pirmā raksta sākumā, tad vairāki no manis aptaujātajiem cilvēkiem devuši akceptu manis izsūtīto jautājumu atbilžu publicēšanai. Būdams vairāk dators kā sociāla būtne, jautājumus centos formulēt saprotami un īsi. Cik ļoti man tas ir (ne)izdevies spriediet paši.

Šodienas rakstā uz jautājumiem atbild Benvenuto no Nemirst.lv. Jāpiebilst, ka, lai gan intervija ir ļoti īsa, apskatoties uz aizpildītāja vietni ir skaidrs, ka arī dažos teikumos ir iespējams ielipināt ārkārtīgi daudz amizantu komentāru. Atbildes uz jautājumiem nav nekādā veidā rediģētas vai cenzētas. Pateicos Benvenuto par ieguldīto laiku jautājumu atbildēšanai. Patīkamu informēšanos.

Kad radās Jūsu blogs?
2002. gada 31. decembrī.

Kādi bija iemesli bloga veidošanai?
Tīkoju pēc literārā huligānisma.

Kāds bija Jūsu bloga pirmais ieraksts?
Pilns jauneklīgu ideālu.

Kādai mērķauditorijai rakstījāt/rakstāt savu blogu?
Stingrā kaula latviešiem.

Vai kopš Jūsu bloga pirmsākumiem ir mainījies Jūsu bloga mērķis/nostāja/tematika?
Nav mainījies. Vien adrese ir pāris reižu mainījusies.

Vai ir kāda persona(s), no kuras ietekmējaties veidojot sava blogu ierakstus, paužot savu nostāju?
Ulvja tētis.

Kuru Jūs uzskatāt par pirmo Latvijas blogu jeb Latvijas blogosfēras aizsācēju? Kāpēc?
laacz.lv Jo viņš ir sens kā krīta periods.

Kuri, Jūsuprāt bija/ir Latvijas labākie blogi / blogu autori? Kāpēc?
veidenbaums (bija laikam). klizma.lv (arī diemžēl bija), MP kolektīvais blogs. Kāpēc? Jo viņi neblogoja par blogošanu un nerakstīja par IT.

Kurus Latvijas blogus Jūs lasiet? Kāpēc?
Pārskrienu pāri nekur.lv un cibai. Kāpēc? Jo man ir internets.

Vai variet īsi raksturot kāda bija situācija blogosfērā, kad sākāt rakstīt savu blogu?
Diezgan klusa un neapdzīvota. Tagad tā ir ļoti piebāzta ar hujodkāsteriem.

Kā vērtējat Latvijas blogosfēras līdzšinējo attīstību un kā, Jūsuprāt, tā varētu attīstīties tuvāko gadu laikā?
Man pilnīgi vienalga.

Iepriekšējie raksti:
Pirmais raksts ar jautājumiem Sviesta Cibas guru Watt

Informācija par to, kā viss sākās, ir ļoti skopa, taču man (manam darbam) nepieciešama. Ar 11 jautājumiem centos noskaidrot katra aptaujātā autora bloga pirmsākumus un motivāciju, kas stāv aiz tā pastāvēšanas. Būdams vairāk dators kā sociāla būtne, jautājumus centos formulēt saprotami un īsi. Cik ļoti man tas ir (ne)izdevies spriediet paši.

Daļa no apjautātajiem ir atbildējuši un devuši akceptu savu atbilžu pārpublicēšanai, ko arī tuvākajā laikā darīšu. Daļa “interviju” (labāka vārda trūkuma dēļ) ir ļoti īsas, dažas izvērstākas. Publicēšanas iemesls ļoti vienkāršs – esmu absolūti pārliecināts, ka neesmu vienīgais, kuru interesē ne tikai viss, kas notiek aiz lielās peļķes, bet gan arī mūsu mazajā nostūrī. Patīkamu informēšanos.

Pirmā un līdz šim garākā atbilžu kopa saņemta no Sviesta Cibas radītāja un garīgā tēva Watt. Atbildes uz maniem jautājumiem viņš publicējis savā blogā, tādēļ tā vietā, lai pārpublicētu, sniegšu Jums saiti: ŠEIT

Tieši pirms nedēļas lielākajiem emuāru uzturētājiem izsūtīju meilu ar dažiem jautājumiem par reģistrēto lietotāju, aktīvo/neaktīvo blogu skaitu un projekta vēsturi. Querijs tika izsūtīts: blogs.lv, blogiem.lv, klab.lv,
nee.lv, orb.lv, mix.lv, six.lv, emu.lv; No visiem 8 atbildēja tikai Raivis no projekta Emu.lv.

Ar ko izskaidrojama šī neveiksme? Gadās jau visādi. Varbūt spama filtrs nošancēja, vai cilvēks aizmirsa atbildēt. Saprotami, jo gadās. Atkārtoti meilu sūtīt negrasos, jo lieka uzbāzība nevienam par labu nenāk. Reālistiski situāciju apdomājot nemaz sapņos nerādījās, ka atbildēs visi, taču kaut kā turējos pie domas, ka vismaz salīdzinoši mazāku projektu autori atvēlēs 10 minūtes, lai atbildētu. Nāksies iztikt ar publiskajā telpā pieejamajiem datiem.

Par veiksmi pilnīgi noteikti uzskatu pirms 2 nedēļām publicēto anketu, kura nu jau aizpildīta 127 reizes. Domājams, ka līdz nedēļas beigām tā vēl būs pieejama un tad ķeršos pie datu analīzes. Paldies visiem, kas aizpildīja un arī tiem, kas to vēl taisās izdarīt.

Jautājumam nebūs nekāds formāls spēks, taču atbildes uz to man, iespējams, kalpos kā iedvesmas veicinātājs. Atbildat īsi vai rakstat palagu – kā nu kurš māk izteikties. Interesē ko un kāpēc! Pateicos.

Jāpiezīmē, ka ievērot visus šos kritērijus iesācējam ir visai grūti un reizēm gadās “paslīdēt” (tas no pieredzes), taču nekļūdās tikai tas, kas neko nedara, vai ne?

Kvalitatīvs saturs un interesants informācijas sasniegšanas veids ir svarīgi faktori, tomēr arī tie negarantē plašu atzinību. Kas ir lielas bloga lasītāju auditorijas veidošanas noslēpums? Satura izplatīšana un atbalstošas pamatauditorijas attīstīšana. Tā ir patiesā panākumu atslēga. Svarīga nav tikai satura kvalitāte. Ir jābūt plašiem informācijas izplatīšanas kanāliem (Maki, 2007). Šo informācijas kanālu pamatā ir autors, kas savu blogu popularizē ievietojot saites citās vietnēs. Šīs saites ievēro potenciāli lasītāji un, ja bloga saturs šķiet interesants, tie izplatīs ziņu tālāk, tādējādi vairojot auditoriju.

Informācijas kvalitāte un tās izplatīšana ir katra bloga pamats, taču popularitātes veidošana un noturēšana ir darbs, kas prasa stingru pieturēšanos plānam un kritēriju izpildi:

Tematiskums – jebkurš lasītājs labprāt uzklausa autora viedokli, taču, lai ilglaicīgi noturētu interesi, nepieciešams visus rakstus virzīt kādā autoram tuvā virzienā. Kvalitatīvi ieraksti rodas par tēmām, kurās autors ir ieinteresēts;

Aktualitāte – raksti, par kuriem citi runāja pirms laika, vairs nevienu neinteresē. Kā TV un laikrakstos, arī tīmeklī tikai svaiga informācija piesaista lasītājus;

Informētība – ikviens raksts par konkrētu tēmu prasa zināšanas un informētību no autora puses. Faktus, pirms to publikācijas, nepieciešams pārbaudīt, jo nepareizas informācijas sludināšana var sabojāt bloga reputāciju;

Regularitātes ievērošana – satura regulāra atjaunināšana bieži izšķir bloga likteni. Viens ieraksts pie lasītāju atzinības nenovedīs, tādēļ, lai uzturētu interesi, nepieciešama regulāra informācijas publicēšana, kas garantē lasītāju atgriešanos. Lai noturētu vietni interesentu redzeslokā, retāka, bet konsekventa kvalitatīva satura izvietošana dos labākus rezultātus kā ikdienišķa mazsvarīgu atziņu laišana apgrozībā. Lasītājiem būtu aptuveni jāzina kad tiks pievienota jauna informācija (McCullough, 2008);

Vienkāršība – komplicēti frazējumi un gari teikumi saturu padara grūti uztveramu. Pataupiet sarežģītos vārdus advokātiem. Tā vietā pasakiet ko vēlaties un vairāk neko (Jackson, 2008).

Atslēgvārdi – laba ieraksta virsraksta izvēle piesaista papildus uzmanību, kā arī pareizi izvēlēti vārdi un frāzes palielina iespēju nokļūt meklētāju rezultātu augšgalā;

Kvantitāte – tīmekļa meklētāju piesaistes nolūkos nepieciešams veidot informācijas uzkrājumus, kas blogos parasti atrodami arhīva veidā. Šī agrāko ierakstu kartotēka laika gaitā akumulē lielu apjomu līdzīgu tēmu satura, ko indeksē meklētāji un ar meklēšanas rezultātiem piesaista vietnei apmeklētājus;

Biežums – bloga satura biežāka atjaunošana novedīs pie tīmekļa meklētāju biežākas lapas indeksācijas;

Pareizrakstības pārbaude un pārlasīšana – satura pārbaude pirms publicēšanas ir svarīgs faktors, lai izvairītos no liekām kļūdām vai pārprotamiem apgalvojumiem, kas vēlāk var novest pie nevajadzīgiem sarežģījumiem un paskaidrojumiem;

RSS – Really Simple Syndication viens no pamata informācijas izplatīšanas kanāliem, kas veicina Jūsu rakstu plūsmu pie lasītāja.

Papildus, manuprāt, vajadzētu būt vismaz vēl vienam punktam, kas uzsver saiknes ar lasītājiem nozīmīgumu, jo, lai vai cik traki kāds liegtos un teiktu, ka raksta tikai sev, vienmēr ir vēlme uzzināt citu cilvēku viedokli, jo, ja patiesi neinteresē līdzīgi domājošo sakāmais, tad jau var rakstīt arī notepad’ā un ierakstu glabāt slēptā mapē cietā diska dziļumos.

Šis ir pirmais ieraksts kategorijā “blogosfēra”, kuru izveidoju šāda tipa rakstiem. Informācija noteikti būs vēl, jo, sakarā ar jau vairākreiz minēto maģistra darbu, informēties par šādām lietām sanāks itin bieži.