Visi raksti šajā vietnē ir mans intelektuālais īpašums, līdz ar to - subjektīvi. Tie neatspoguļo citu personu un manas darba vietas viedokli. Neuzņemos absolūti nekādu atbildību par Jūsu emocijām un no tām izrietošajām sekām, kas var rasties lasot manu viedokli. Raksti pirms publicēšanas netiek pārlasīti, lai saglabātu sāpīgo autentiskumu. Atsauces uz visiem tekstiem obligātas.

To Whom It May Concern…

2012. gada 6. janvāris plkst. 18:32 kategorijā Par Blogu, Spriedelējieni | Skatīts 63 reizes

Sveiki. Kā klājas?

Pametot acis uz zemāk atrodamo rakstu ir skaidrs, ka esmu bijis ļoti slinks. Ne attiecībā uz dzīvi, bet gan šo vietu, kuru mēdzu dēvēt par savām tīmekļa mājām. Ir pagājuši gandrīz 2 gadi kopš šeit esmu ko nopietnu darījis. Par to, lielākoties, jāpateicas darbam, jo, ja jau ir ko darīt, tad nav laika “niekoties” un rakstīt tā pat vien…

Par darbu es joprojām nevaru sūdzēties (kas ir tikai labi), taču esmu nolēmis dažu savā brīvā laika atkal atvēlēt šī nostūra uzturēšanai, līdz ar to klusums ir beidzies.

Biju viens no tiem (bet noteikti ne vienīgais), kura blogošanas ieradumus iznīcināja mikroblogošanas serviss, ko visi pazīstam kā Twitter. Es pat vispār nezinu vai Latvija blogosfērā bez dažiem izlecošajiem personāžiem vispār vēl kaut kas notiek. No vienas puses tas arī ir labi, jo, ja kāds šo vietni lasīs (un, brīnumainā kārtā, joprojām lasa), tad drīzāk dēļ tā, ka ir uzrakstīts kas interesants, nevis, lai aplūkotu, ko uzrakstījis viens no daudzajiem tīkla pļūtītājiem, kuram derētu nedaudz ieriebt.

Šajos 2 gados nekas būtisks nav mainījies, ja neskaita jaunu dzīves vietu un darba vietas (jā, daudzskaitlī). Iespējams, esmu palicis nedaudz apdomīgāks, taču tikai pavisam NEdaudz.

Plāns ir pavisam vienkāršs. Es šeit centīšos ik pa laikam ierakstīt ko tādu, kas man šķiet svarīgs, un ko pārējie arī (varbūt) varētu atzīt par vērtīgu. Gribi – lasi, ja negribi… Morālo ateju atstāšu Twitter ziņā un šeit vairāk koncentrēšos uz saturīgākām lietām.

Jāsaka, ka šī nav pirmā reizi, kad plānoju savas WordPress datubāzes rindas papildināt ar jauniem ierakstiem, taču līdz šim tas viss ir palicis tīri garīgā līmenī un to ūdeni jau vairs nesasmelšu. Varbūt šoreiz, ja jau esmu tik daudz uzrakstījis, kaut kas no tā visa arī sanāks. Neko regulāru nesolu, bet kurš gan regulāri lasa privātos blogus?

Līdzīgi raksti:

  • http://krizdabz.lv Kristaps Skutelis

    Nu, re, labs nāk ar gaidīšanu! Lai viegla roka rakstot!