Benq G2420HDBL monitora apskats jeb revjū

2010. gada 2. februāris plkst. 19:02 kategorijā Tech Thoughts | Skatīts 498 reizes

Benq G2420HDBL

Pēdējos 3 ar pus gadus manus redzes orgānus ikdienā pie datora izklaidēja mans uzticamais Samsung SyncMaster 940BW monitors, un viss bija labi, taču laiku pa laikam aizdomājos par nelielo paradoksu, kas sevi prezentēja uz mana darba galda. Ik pa 2 – 3 gadiem veicu major dzelžu upgrade’u, kāds bija arī pagājušajā novembrī, taču līdz monitora maiņai šai laikā tā arī nebiju ticis. Ja godīgi, tad nebija vajadzības, taču 2 nedēļas atpakaļ, nokārtojoties dažām finansiālajām lietām, nospļāvos un pasūtīju virsrakstā minēto Benq G2420HDBL.

Jau vairākas reizes iepriekš plānoju ekrāna maiņu, taču pašreiz esmu gandarīts, ka toreiz nekas nesanāca. Kādēļ? Jo…

Vecais cīņu biedrs Samsung 940BW

…manuprāt, price/performance šim monitoram uz doto brīdi ir nepārspējams: 24″, 1080p, D-Sub un DVI-D, dizains (subjektīvi, bet tomēr) un LED apgaismojums. Tas viss par 114 Ls. Tālāk nedaudz sīkāk par katru no pozīcijām un kādēļ tās man ir nozīmīgas.

24″
Doma ņemt kāda mazāka izmēra monitoru tika atmesta uzreiz, jo, manuprāt, monitoru iegādē der vecais štatinieku teiciens “The bigger, the better“. It sevišķi tas attiecas uz tādiem seriālu un spēļu ārdītājiem kā es. Un, lai arī tas reti kad ir vajadzīgs, tomēr zemapziņā paturēts fakts, ka iespējams blakus novietot un normāli lasīt 2 dokumentus vienlaicīgi, reizēm tāpat vien uzdzen smaidu. Liekas, ka 24 collas arī ir visu monitoru sweet spot, jo, ja būtu jādarbojas ar kaut ko vēl lielāku (es sēžu nedaudz vairāk kā metru no ekrāna), tad neizbēgami kursoram līdz būtu jāgroza galva.

1080p
Lai gan reālu starpību starp 720p un 1080p varu saskatīt tikai spēlēs, tomēr nav lielāka ikdienas WOW efekta kā skatīties HD materiālus uz liela ekrāna. SD (standard definition) seriālus vairs nevēlos redzēt, lai gan jāatzīst, ka arī tie no nedaudz lielākas distances izskatās ļoti OK.

D-Sub un DVI-D
Šīs abas pieslēgvietas man bija, ir un būs nepieciešamas kā ūdens, jo abas tiek lietotas praktiski katru dienu. Pie DVI ir pieslēgta mana “kaste” un D-Sub’s palīdz risināt citu cilvēku datorproblēmas. Kādu brīdi spriedu vai tomēr man nepiemaksāt 20Ls un ņemt šo pašu monitoru ar HDMI, taču finālā izlēmu, ka vajadzība ir tuvu nullei. Priekš WD TV HD ir televizors, XBox360 iegādāties es netaisos un arī Blu-ray un PS3 pieslēgšana, kuriem būtu vajadzīgs HDCP, man tuvākos gadus nespīd. Skaidrībai – monitoram nav ne HDMI ieejas, ne HDCP atbalsta DVI-D ieejai.

Dizains
Attēlā jau ir skaidri redzams kā monitors izskatās. Burts “B” monitora nosaukumā nozīmē, ka melnais ietvars priekšpusē ir spīdīgs jeb glossy. Tā kā monitoru negrozu un nepārnēsāju, tad man ar pirkstu nospiedumu pēdām problēmu nav. Pats ekrāns ir matēts.

LED apgaismojums
Šis ir galvenais iemesls kādēļ priecājos, ka iepriekš nenopirku kādu citu monitoru. Ja noliek blakus veco Samsung 940BW, tad izgaismojuma kvalitātes atšķirība ir acīmredzama. CCFL izgaismojums ir nevienmērīgāks un atsevišķiem ekrāniem novērojams neliels backlight bleed. G2420HDBL nekā tamlīdzīga nav. Skaista un koša bilde. Novēroju, ka tumsā lasot, arī gaišāks ekrāns mazāk nogurdina un “grauž” acis kā Samsung’s pie tāda paša gaišuma līmeņa. Vēl viens pluss – mazāks enerģijas patēriņš. Papildus informāciju par CCFL un LED atšķirībām var aplūkot zemāk esošajā video (mārketingu ignorējam).

Attēla kvalitāte
Attēla kvalitāte nenoliedzami ir labāka, bet neko citu arī negaidīju, jo, galu-galā, arī LCD matricu izstrādes tehnoloģijas attīstās straujos tempos. Vecajam Samsng’am likās, ka pie jebkādiem iestatījumiem ekrānam pāri pārklāts pelēks palags, kas nomāc krāsu košumu. Benq attēls ir spožs un izteikti sulīgs.

Ja salīdzina tādu geimeriem svarīgu specifikācijas daļu kā reakcijas laiks, tad, lai gan Samsung’am bija 4ms GTG un Benq ir 5ms, Samsung’s spraigās šaujamscēnās mēdza netikt līdz, savukārt Benq tās attēlo visā daiļumā bez jebkādām aizķeršanās pazīmēm.

Gaišums Benq monitoram ir vairāk kā pietiekams un garantēju, ka neviens tā īpašnieks to netur tuvu maksimumam. Skatoties video vai spēlējot iestatu 70% gaišumu, lasot – aptuveni 20%. Salīdzinājumam, vecais Samsung’s staroja telpā ar 500 cd/m2, savukārt Benq uz pusi mazāk – 250 cd/m2.

Nianses
2 mazas nianses, kuras vēlējos atsevišķi izcelt: Svars un iestatījumu izvēlne.
Pakojot ārā biju pārsteigts cik maz monitors sver – 4,5kg. Šāda izmēra ekrānus parasti neviens nekustina, taču, ja nu tomēr vajag, tad nevajadzēs pacēlāju un 3 buļļus.
Otrā nianse ir vadības pogas un tām piesaistītā on-screen izvēlne. Pogas sākumā likās nedaudz neērtas un neparocīgas, jo novietotas perpendikulāri ekrānam, taču, kad pierod, diskomforts zūd. On-screen izvēlne ir gauži primitīva, taču kad pierod pie pogām, tās navigācija lielas problēmas nesagādā.

Mīnuss
Diemžēl ekrāna izvēlnē neatradu funkciju, kas man ļautu definēt vai automātiski ļaut ekrānam pārslēgties uz to ieeju, kurā ienāk signāls, vai gaidīt signālu esošajā ieejā un starp tām pārslēgties tikai manuāli. Šī funkcija kļūst aktuāla kad pie monitora pieslēgti, piemēram, 2 datori. Ja darbojos ar datoru, kas pieslēgts pie D-Sub ieejas un videokarte uz brīdi pārtrauc sūtīt signālu (piemēram, restartējot datoru), monitors automātiski pārslēdzas uz DVI ieeju pie kuras pieslēgts mans PC. Šis noteikti ir mīnuss ar mazo burtu, jo reti kuru šāda nianse traucēs, taču mani tā nedaudz iritē.

Rezumēt neko daudz nevaru, vien teikt, ka esmu 100% apmierināts ar savu pirkumu. Mazais mīnuss nekādi nespēj bojāt manu sajūsmu par šo tehnoloģisko brīnumu. Novēlu mums kopā ilgas un ražīgas izklaides attiecības.

Līdzīgi raksti:

• Aliens VS Predator : Requiem mazais apskats
• Ceļš uz Core i5 [Updated!]
• Transformers: The Revenge of the Fallen īsreview