VID – Valsts Imbecilu Dienests

2010. gada 5. janvāris plkst. 22:01 kategorijā Fiksā doma | Skatīts 256 reizes

Katru reizi esmu arvien vairāk parsteigts par valsts iestāžu nevarēšanu un dīkdienību elementāru darbu paveikšanā. Arī šis īstais stāsiņš būs par šādu gadījumu. Tātad.

Kaut kad pagājušā gada beigās pa ausu galam dzirdēju, ka no 2010. gada visiem oficiāli pelnošajiem indivīdiem papīra kalnu vietā visas saistības ar valsti, respektīvi, atskaitīties par saviem ienākumiem, vajadzēs ar Elektroniskās Deklarēšanas Sistēmas starpniecību. Pagājušajā gadā nesanāca papīrus nogādāt savā reģionālajā VID iestādē, tādēļ devos šodien.

Kā apzinīgs un padevīgs valsts kalps, visus papīrus biju iepriekš sagatavojis, lai maksimāli minimizētu uzturēšanos jaukajā birokrātijas paradīzē. Visu aizpildīto veidlapu kaudzi liku uz letes un teicu: “Labdien! Vēlos slēgt līgumu par EDS lietošanu.” Darbiniece laipni ņēma un sāka pāršķirstīt manis aizpildītos papīrus. Nepagāja ne minūte kad darbinieces seja priecīgo grimasi nomainīja pret bažām. Viņa prasīja vai man ir laiks uzgaidīt. Protams, ka bija, jo vēlreiz skriet nevēlējos. Pie apvāršņa parādījās otra darbiniece ar kuru mani apkalpojošā persona uzsāka tipiskā biokrātu spiedzošā tonī ieturētu dialogu par manu dokumentu atbilstību. Tika apspriesta mana aizpildīšanas maniere utt. Es stāvēju blakus. Sekoja jautājums: “Kur Jūs dabūjāt šos dokumentus?” Paskaidroju, ka tie pieejami VID mājaslapā, kur skaidri pateikts kas jāaizpilda, lai tiktu pie EDS pieejas datiem. Sekoja kārtējā diskusija ar kolēģi. Pagāja minūte un tad sekoja trumpis visam pasākumam.

Darbiniece bažīgi pie sevis noteica: “Priekšniecei tas nepatiks.”
Es īsti neiebraukdams par ko ir runa jautāju: “Es kaut ko esmu nepareizi aizpildījis?”
Uz ko viņa atbildēja: “Nav aizpildīti visi dati.”

Man gan likās, ka visu ko vajag esmu aizpildījis, taču, neko no tiem papīra blāķiem nesaprazdams, pieļāvu iespēju, ka esmu kaut ko izlaidis. Jautāju ko esmu izlaidis. Saņēmu atbildi, ka neko.

Nu jau pilnīgi apjucis prasu: “Kur tad ir problēma?”
Uz ko viņa paskaidroja: “Priekšniecei nepatiks, ka viņai savi dati jāieraksta ar roku.”

Man iekšēji atkārās žoklis un īsti nesapratu vai smieties vai raudāt. Nevarēju izdomā vai man tagad tie viņas dati pašam jāieraksta, vai jādara kas cits. Beigās dabūju darīt kaut ko citu. Saņēmu kaudzi jaunu veidlapu, kurās datorrakstā bija ievadīta visa priekšnieces un iestādes informācija. No darbinieces saņēmu komandu: “Rakstīsim pa jaunam!”

Tad nu kopsavilkums – tā vietā, lai iestādes vadītāja parakstītu papīrus un ierakstītu dažas ailes ar savu vārdu, uzvārdu un iestādes datiem, saņēmu čupu jaunu lapu un datus atkārtoti rakstīju es. Savu izdrukāto un aizpildīto lapu kaudzi varēšu izmantot kā kurināmo. Viss, jo vadītājai pirksti par īsu, lai ar pildspalvu operētu.

Protams, ja skatās globāli un visi ir baigie cietie rieksti, tad jau sīkums, taču brīžiem tiešām atliek vien padomāt: “Seriously, you imbicil?”

Līdzīgi raksti:

• Pats Sev Priekšnieks jeb “Kā es gāju par pašnodarbināto reģistrēties”
• Pašnodarbinātais – pāris atbildes
• Labākais IT Speciālists 2009