Jaunais gads, Avatar un… ehh… atkal par Rīgu

2010. gada 4. janvāris plkst. 16:28 kategorijā Filmas, On The move, Spriedelējieni | Skatīts 804 reizes

Katru jauno gadu cenšos sagaidīt nedaudz savādāk. Parasti šis “savādāk” aprobežojās ar lokācijas vietas variēsanu. Šogad, pirmo reizi, tā bija Rīga. Lai gan noprotams, ka tur devos 2010. gada gaidās, mana hidden agenda viennozīmīgi bija aplūkot Džeimsa Kamerona 3D veikumu. Papildus pabiju dažos Vecrīgas krogos un satiku perfekto sievieti. Ja šo vietu lasāt regulāri, tad pārsteigumi nav gaidāmi, ja nē – es esmu vulgārs un nepieklājīgs dīkdienis ar egoistisku un šauru skatu uz dzīvi. Skaidrojums tā, lai nebūtu asaras jābirdina. Nu tad tā…

Turp
Piedzīvojums sākās 30. decembrī ar došanos galvaspilsētas virzienā. Gandrīz 3 stundas, vienu avārijas situāciju un vairākus nepārdomātus bremzēšanas manevrus vēlāk ieripojām, balstoties uz vietējo nostāju, pasaules centrā. Pārtiku un vitāli nepieciešamos, promiliskos dzērienus ievākuši, ieradāmies kādā Brīvības ielas ēkā, lai tajā pavadītu nākamās 4 dienas. Pēc ierašanās (ap 18:00) bija plāns doties uz Avatar, taču, saprotamu iemeslu dēļ, visas biļetes bija izpārdotas. Forum Cinemas apmeklējums tika pārcelts uz nākamo rītu un tā vietā nolemts doties talkā pa Vecrīgas krogiem.

Krogi
Teikšu uzreiz, ka šī bija masīvākā (un praktiski vienīgā) vilšanās visa apmeklējuma laikā. Jāpiebilst, ka krogu apmeklējums lielpilsētā man bija jauns piedzīvojums un pielīdzināt to kādai Valmieras vai citas pilsētas iestādei laikam nebūtu korekti. Pulkstenis sita ap 23:00 un pirmais krogs, kurā mūsu 8 cilvēku banda ieripoja, bija Ļeņingrada. Par nožēlu būda bija pilna līdz augšai, tādēļ nolēmām doties tālāk, taču īsais iespaids liecināja, ka establišments ideāls, lai uzpildītu sevi ar vienu vai sešiem aliem, kārtīgi izdziedātos un izbļaustītos. Arī uz to brīdi tur esošais ģitāras koklētājs / dziedmanis likās tīri labs. Nesaprašanu izraisīja tikai fakts, ka, man neizprotamu iemeslu dēļ, uz dīvāna sēdēja divi mazi bērni.

Par nākamo galamērķi tika izvēlēts bārs “Aptieka”. Cilvēkiem, ka tur nav bijuši, esmu izstrādājis un ekstrahējis zinātnisku paskaidrojumu, kas liks šo vietu iztēloties mats matā. Tātad – ņemam jebkuru vidusmēra Rīgas publisko tualeti, tajā ievietojam pāris mazus galdus ar stikla virsmām, stūrī iemetam alus mucu un krogs gatavs. Saprotu, ka izklausās “aizraujoši”, taču šī vietas sterilums absolūti nelikās simpātisks. Kombinējam ar tumšu apgaismojumu, flīzēm un Piebalgas alu, kas pilnīgi noteikti nebija Piebalgas alus, un rezultāts ir vieta, kurā ilgāk par vienu alu uzturēties negribas. Tā arī darījām.

Nākamais upuris – Space Dog. ļoti patukšs un arī izteikti tumšs nostūris. Daudz vietas, kura visa bija brīva, tādēļ nolēmām doties tālāk.

Vakara kulminācija – Shot Cafe. Maz vietas, bezjēdzīgi skaļa mūzika un tumšs. Par tualetes poda vāku gan biju sajūsmā. Šķaidīts alus.

Es neesmu klubu karalis vai mega-hipster’u tusiņgājējs un krogi man vienmēr ir asociējušies ar feinu pasēdēšanu draugu vai svešu (nosacīti) cilvēku lokā, sarunām un, iespējams, nelielu padejošanu, taču ne ar pagraba tumsu, bezjēdzīgu troksni (mūziku), kas spiež blakussēdētājam bļaut sejā, kā arī suslainu un neadekvāti zemas kvalitātes alu. Vīlies devos mājup.

Avatar
Šeit nav jēgas gari izplūst – lieliski iztērēti 600 miljoni. 3D līmenis an brīžiem atkarināja muti. Diena un nakts, ja salīdzina ar pirmsfilmas treileriem. Pati filma bija tik laba cik biju gaidījis. Pietiekami daudz WOW momentu, jūtīgajiem arī līdz asarām sanāks. Visā visumā brauciena highlight’s.

Vecgada vakars
Standarta izklaides ar grādīgajiem dzērieniem + netipiski interesanti pavadītas stundas ar galda spēli “Alias”. Dēļ salūta uz centru nedevos. Skatījos tos sešus, kas bija pie mājas.

Perfektā sieviete
Ārkārtīgi skaļš izteikums, taču tas jāvērtē pēc konteksta. Mana konteksta. Man sieviete šķiet lieliska, ja tā prot tevi izklaidēt un liek tev justies labi viņas kompānijā. Šī bija visi 100% abos gadījumos. Iespējams gan, nedaudz savādāk kā līdz šīs rindas beigām varētu domāt.

Ir taču aizraujoši, ja pat krēsls uz kura šī sieviete sēž var justies kā raķešzinātnieks viņas klātbūtnē. Un ir neiedomājami izklaidējuši vērot kā viņa cenšas apstrīdēt vispār zināmus vēstures faktus ar frāzi “Nē! Tā nebija”. Pērles bira visu vakaru un nē, es nebiju vienīgais, kas bija ļoti patīkami pārsteigts. Ir taču lieliski, ja nav vajadzīgs koncerts vai filma, vai pat jebkāda veida talants, lai izklaidētu un līdz smieklu asarām novestu padsmit cilvēku kompāniju. Arī es turpmāk tādu lielisku emociju kā prieks vairs neizteikšu smejoties. Uztaisīšu nopietnu seju un vienkārši teikšu: “LOL!”

Summārijs
Kopumā šī jaunā gada sagaidīšana bija… kas savādāks. Brīžiem ļoti izklaidējoša, reizēm – vilšanos pilna. Viss, kas notiek ir labs, tādēļ nenožēloju pilnīgi neko, taču vienu atziņu gan Jums nodošu no šī visa: Silence, comfort and warm food is underrated!

Līdzīgi raksti:

• Atkal par Rīgu, ceļu uz to un “novērojumiem”
• Slepkavroboti, ticība un Kanēlis
• Kā es braucu Star Trek lūkoties