Slepkavroboti, ticība un Kanēlis

2009. gada 11. jūnijs plkst. 14:06 kategorijā Filmas, On The move | Skatīts 369 reizes

Aizvakar atkal biju galvaspilsētā un, kamēr citi darīja lietas, kas tiem jādara, es atkārtoti izvēlējos izklaidēt sevi kinoteātrī, tādēļ, iespējams, precīzāks ieraksta virsraksts būtu: Terminator Salvation, Angels and Demons un Cinamon. 2 vasaras blockbuster’i, viens populāri nopelts kinoteātris, tam visam pa vidu es un apkārt – galvaspilsēta.

Jāatzīst, ka šoreiz Rīga man likās simpātiskāka kā citas reizes. Nejutu to iekšējo nervozitāti, kas man parasti sekoja uz katra soļa. Lielās cilvēku masas mani netraucēja un jutos diezgan omulīgi bradājot pa Latvijas centra galvenajām ielām. Centrā nonācu mirkli pēc 10:00 un ar kompanjonu uzreiz devāmies Forum Cinemas virzienā ar mērķi iegādāties biļetes uz Terminator’a ceturto installment’u. Pēc filmas beigām tika veiktas top-secret aktivitātes, kuras arī bija brauciena mērķis, un tad, ap plkst. 15:00, devāmies Alfas virzienā. Satiekot pārējos ceļa biedrus tika nolemts piekāst veikalus un ievērtēt Cinamon kinoteātri un tur piedāvāto Toma Henksa jauno ekrāngabalu. Pēc tam, kā parasti, atgriešanās dzimtajā krastā. Tāda tā diena īsumā. Bet nu, nedaudz izvērstāk par minēto kinoteātri un katru no filmām. Brīdinu uzreiz, ka būs spoileri.

Terminator Salvation

Visas iepriekšējās Terminator’a daļas attēloja notikumus, kas noveda līdz ceturtās daļas tuksnešainajai, tehno-slepkavu piemēslotajai pasaulei. Savā ziņā tas bija liels pluss, jo rezultāts bija zināms, taču visi vēlējās noskaidrot, kā līdz tam nonāca. Šajā reizē nācās samierināties tikai ar rezultātu. Teikšu uzreiz – es biju gaidījis ko labāku. Sižets bija neorģināls un diezgan garlaicīgs. Protams, tā ir action filma un sižets automātiski ir otrajā plānā, taču, salidzinot ar iepriekšējām daļām, šīs filmas stāsta turpināšanas vērtība ir ļoti tuvu nullei. Vienīgais, ko šī daļa atklāja par vecākajās daļās redzēto nākotni ir kā Džons Konnors ieguva savu rētu uz sejas. Pēdējās dienās Twitterī parādījās vairāki daiļā dzimuma pārstāvju izteikumi par labu Terminator’am, kas izraisīja aizdomas, jo par nevienu citu daļu šādas skaistas lietas nebiju dzirdējis. Tagad arī ir skaidrs kāpēc. Tik daudz emocionāli pārsaldinātu momentu nevar atrast sametot visas pirmās 3 daļas kopā. Man ik pa laikam uzpeldošās “jēlības” ievērojami traucēja. Manuprāt, Terminator’ā emocijām ir jāizpaužas tikai scēnās, kur māte ārstam pie rīkles tur šļirci, kamēr dēls ar shotgun’u kontrolē apsargus.

Ja skatāmies uz aktieriem, tad Beils tomēr laikam ir visai ierobežots, ja runājam par aktiermākslas range, jo visu filmu viņš nežēlīgi atgādināja Betmenu. gan pēc uzvedības, gan zemās, aizsmakušās balss. Tips, kas atveidoja Markusu būtu bijis labāka izvēle galvenajai lomai. Common šajā filmā bija abismāls. CGI atdarināto “Ārniju” uztvēru kā klaju necieņas izrādīšanu. Kāda velna pēc tas bija vajadzīgs? Ja nevarat dabūt oriģinālu, tad nav ko zaimot svētu kino vēstures tēlu.

Protams, ne viss ir tik melns kā to mālē, jo, skatoties uz režiju, uzslava jāizsaka McG, jo daži kameras “šāvieni” un action sekvences ir ļoti labas.

Kopumā, filma noteikti ir izklaidējoša un piedāvā kārtīgu devu eksplozīvas spriedzes, taču patiesi Terminator’a sāgas fani būs smagi vīlušies. Ja filma būtu izlaista ar citu nosaukumu, tad es noteikti nebūtu tik kritisks, taču kā Terminator’u evolūcijas nākamajam solim filmas vērtība ir nulle, jo sižets nekādā veidā netiek virzīts uz priekšu. Mans piedāvātais nosaukums: Another ordinary day in the life of John Connor.

Angels and Demons

Šeit, domājams gari neizplūdīšu, jo viss tāpat ir skaidrs. Filma tika uzņemta ar mērķi paspēt papeldēt uz pirmās daļas slavas viļņa, bet finālā sanāca nebaudāma. 2 stundas baznīcu slavinošu, absolūti neinteresantu samazgu ar miljards reižu redzētu sižetu. Silti iesaku netērēt naudu par šo drazu. Acīmredzot, arī Henksam vairs nav svarīgi zem kādas drazas viņš liek savu vārdu.

Kinoteātris Cinamon

Biju salasījies kaudzi ar citu blogeru atsauksmēm par šo jauno kinoteātri un, līdz ar to, dodoties uz turieni skatīties filmu, cerības nenospraudu visai augstu, taču viss jau nemaz nav tik traki kā nostāstīts.

Iesākumam, dažas lietas, kas liekās traucējošas:

• Biļešu pārdošana tajās pašās kasēs kur popkorns ir diezgan plānprātīga doma;
• Krēsli bija dīvaini, taču, kad pierod, tad dīvainā šūpošanās vairs netraucēja;
• Zāļu plānotājam vajadzētu salauzt rokas, jo, kāda velna pēc labāko sēdvietu vietā ir celiņš?
• Ekrāns bija lielāks kā Forum Cinemas, taču šajā gadījumā tas ir vairāk kā mīnuss, jo baudāma skatīšanās iespējama tikai no divām pēdējām sēdvietu rindām;
• Rindu izgaismojums tumsā nedaudz novērš uzmanību;
• Biļešu cena priekš pēcpusdienas seansa, manuprāt, pa šerpu.

Lieta, kas man likās pilnibā pieņemama, bija skaņa. Daudzviet lasīju, ka tā esot nebaudāma, taču, tā kā man audiofīlija izpaužas tikai atsevišķu mūzikas skaņdarbu klausīšanās brīžos, tad nekādus dzirdes diskomfortu neizjutu. Balsis dzirdēju, grīda rībēja. Man vairāk neko nevajadzēja. Varētu pat teikt, ka skaļuma ziņā Cinamon uzvar FC, jo Parex Plaza reizēm troksnis ir uzgriezts pārāk skaļi priekš manas gaumes.

Ar iepriekšējo apgalvojumu, protams, nenostādu Cinamon līdera pozīcijās, jo Parex Plaza ir un būs galvas tiesu pārāks. Iespējams, neesmu pietiekami izlepis, lai man liktos, ka Cinamon ir kino mēslu bedre Nr. 1, tādēļ ar mierīgu sirdi varu ieteikt turp doties, ja ir vēlme redzēt kādu filmu, taču nav noskaņojuma doties uz centru. Piezīme, ka filmu skatīties baudāmi iespējams tikai no pēdējām 2 rindām, paliek spēkā.

Līdzīgi raksti:

• Jaunais gads, Avatar un… ehh… atkal par Rīgu
• Kā es braucu Star Trek lūkoties
• Sikspārņvīrs un Ledžera Oskars