Kā es braucu Star Trek lūkoties

2009. gada 5. jūnijs plkst. 16:58 kategorijā Filmas, On The move | Skatīts 73 reizes

Reti kad gadās filmas, kas ir kinoteātra apmeklējuma vērtas, kur nu vēl – brauciena uz manu “mīļoto” Rīgu, taču, no brīža kad redzēju slaveno Under Construction Teaser treileri, bija skaidrs, ka šī filma būs lielā ekrāna vērta.

Varens bija mans pārsteigums, kad Valmieras kinoteātris “Gaisma” Star Trek vietā izvēlējās rādīt Confessions of a shopaholic. Intereses pēc to gabalu vakar noskatījos un jāsaka, ka skatīties kā omītes 2 stundas ada zeķes un stāsta sīpolu zupas receptes būtu bijis daudz aizraujošāk. Worst piece of shit ever. Īsumā – kino “Gaisma” ar šo izgājienu raidīja precīzi tēmētu spērienu manu dzimumorgānu apvidū, bet nav jau pirmā reize. Protams, visu vainu jau arī viņiem nevar uzvelt, jo kino jau rāda to, ko tauta grib redzēt un, ja tauta grib skatīties bezsmadzeņu blondīņu filmas vai populāru filmu rīmeikus slāvu varinatā, tad to arī viņi rādīs. Aizrāvos…

Īsumā, vakar bija iespēja doties uz Rīgu, ko tad arī izmantoju, lai piepildītu savu ieceri – nostatīties Star Trek. Protams, es jau nebūtu es, ja šokējošās detaļās neizklāstītu visu “mīļajā” galvaspilsētā redzēto…

Diena sākās 6:30 un izbraucām 7:15. Laikapstākļi bija sūdīgi, līdz ar to ieguvu jaunas iemaņas akvaplaningā. Transports tika atstāts pie Alfas, lai nebūtu jāķēpājas ar lieku naudas tērēšanu stāvvietai. Maršruts līdz kinoteātrim tika paveikts ar tramvaja palīdzību.

Parex Plaza ieradāmies ap 9:00, kas nozīmēja, ka nācās laiku nosist līdz 10:00, kas savukārt nozīmēja, ka varētu paēst brokastis. Par barības uzņemšanas vietu tika izvēlēts pāri ielai esošais Hesburger. Līdz šim ēdot šīs ķēdēs ēstūžos man pārtika vienmēr likusies pieņemama, taču šoreiz viss, izņemot kolu, bija kaka. Frī kartupeļi bija pāreļļoti un vistas burgers garšoja pēc silta gaisa ar eļļu. Apkalpošana gan bija tik laipna un entuziastiska, ka, visticamāk, ja būtu palūdzis šamējai mums par prieku uzdejot kādu tautas deju, viņa to būtu arī izdarījusi. Šādas parādības apkalpojošajā sfērā redzu ļoti reti, līdz ar to klasificēju šo parādību kā rīta entuziasmu + pie\nemu, ka minētā meitene šo darbu strādā neilgi, jo šaubos, ka kāds ilgi var sajūsmitāties par advancētas gaļasmaizes pasniegšanu.

Laikrādis sita 10:00 un devāmies iegādāties biļetes, kas maksāja smieklīgi maz, jo trāpījāmies ZeDienā. Atlikušais laiks līdz seansam tika pavadīts kinoteātra foajē pavērojot visus dīvainos garāmejošos piparus. 20 minūtes pirms 11:00 devāmies uz 6. zāli, lai ieņemtu vietas. Brīdi pēc 11:00 viss sākās. Visapkārt ieslēdzās tumsa, gremojās popkorns un es iekšēji spiedzu kā sīks skuķis pirms pirmās bārbijas saņemšanas. Un jau 2 stundas vēlāk viss bija beidzies.

Nu tad par filmu
Godīgi sakot, man trūka kaut kāda nedefinējama odziņa. Stāsts bija labs, aktieri labi, specefekti maģiski, taču kaut kas pietrūka. Iespējams, to saka Star Trek fans manī, jo pieņemu, ka J.J.Abrams vēlējās pasniegt mainstream variantu plašākai stāsta saprotamības veicināšanai tautā. Manuprāt, ļoti apsveicams gājiens (Spoiler alert) bija vecā Spoka (Leonard Nimoy) atgriešana uz lielā ekrāna, kas manī uzreiz pavēra tādu kā pagātnes sentimentu. Viena lieta, ko gan no scenārija nekādīgi nevarēju saprast (Here comes the Nerd talk), bija izgājiens par bīmošanu (Energize!) uz kuģi, kas ar Warp speed’u dur caur galaktiku. Dīvaini, jo necienā citā Star Trek universa ekranizējumā šādi brīnumi nenotika. Un tik svarīgu lietu kā matērijas pārvietošanu no attālas vietas uz pār-gaismas ātrumā kustošos kuģi, domājams, neviens nebūtu aizmirsis. Otrkārt, manuprāt, bīmot varēja tikai noteiktu distanci. Treškārt, ainās, kur Enterprise tika apšaudīta, Spoks tika bīmots uz planētu, kas pats par sevi ir fiziski neiespējami, jo caur paceltiem shield’iem bīmot nav iespējams. Tik daudz par maniem Trekker novērojumiem.

Kopumā par filmu varu teikt visu to pozitīvāko, taču, kā jau tas pienākas, pāris piezīmes par pašu skatīšanās lokāciju. Filmas laikā man blakus sēdēja tīņu tips, kas ēda bekona popkornu. Aromāts bija “fantastisks”. Aiz manis sēdēja kaut kāds puņķītis, kam patika atkārtot tikko uz ekrāna teikto. Čekova akcents visiem likās manāmi uzjautrinošs, kas man, savukārt, lika šaubīties par publikas smadzeņu kapacitāti. Ir kaudze sliktu aktieru, kas slāvu akcentu attēlo graujoši, taču šajā gadījumā akcenta atveidotājs bija dzimis krievs. Tātad, zināmā mērā auditorijas krievi apsmēja paši savu spēju runāt precīzā angļu valodā? Iespējams. Bet nu jau es piekasos sīkumiem. Pēdējā un, iespējams, svarīgākā piezīme par pašu filmu – nekad, ne zem kādiem apstākļiem nedrīkst ļaut nejēdzošiem cilvēkiem tulkot Sci-Fi filmas. Brīžiem pametu acis uz subtitriem un ievēroju vienkārši graujošus pārnesumus. Daļa tulkotā teksta bija absolūti bezsakarīga, jo pat ne tuvu nepārnesa oriģinālvalodā izteikto domu. + 1 angļu valodas apguvei.

Pēc filmas tika ieēstas pusdienas “Karotēs” un apsvērta doma aiziet vēl uz kādu filmu, tāču, ieraugot pusaudžu invāziju, kas bija pārņēmusi kinoteātri ap plkst. 15:00, gribēšana novīta. Tika kāpts tramvajā un durts uz Alfu. Nedaudz noguruši, ievēlāmies mašīnā un zudām dzimtās puses virzienā. Par filmu bija prieks, taču no lielpilsētas atkal kādu laiku būs gana.

Live long and prosper…

Līdzīgi raksti:

• Slepkavroboti, ticība un Kanēlis
• Jaunais gads, Avatar un… ehh… atkal par Rīgu
• Transformers: The Revenge of the Fallen īsreview