Mans iecienītākais alus… nav alus…

2009. gada 5. maijs plkst. 23:21 kategorijā Fiksā doma | Skatīts 229 reizes

…bet ir kvass.

Pirms divām dienām pabiju nelielā grillēšanā, kurā, autovadītāja pienākumu spiests, nevarēju baudīt alu, tādēļ tuvākajā veikalā nolēmu meklēt bezalkohoslisku alternatīvu ar kuru remdēt savas slāpes.

Bija doma par kvasu, taču pirmās pudeles ko ieraudzīju bija standarta 1,5 litrenes, kuras neciešu no laika gala. Ne dēļ tilpuma, bet dēļ drausmīgi saldās masas, kas tajās iepildīta.

Lūkojoties pa veikala ledusskapjiem,pēkšņi netīro skatlogu caurdūra vientuļš saules stars, kas izgaismoja pudeli ar uzrakstu “Ulmaņlaiku kvass”. Uztverdams to par augstākas varas zīmi, izzvejoju pudeli no skapja un devos samaksāt.

Minūti vēlāk tā jau bija vaļā un veldzēja manas grillēšanas periodā uzkrātās slāpes. Pirmais secinājums – lieliski. Beidzot kvass, kas arī ir šī vārda cienīgs. Patīkama maizes garša, kas apvienota ar ļoti minimālu, raudzēšanas posmā iegūtu 0,5 promiļu alkoholizāciju. Nekādu lieku saldinātāju un “E” veida herņas.

Izcils padzēriens, ko izmantot ikdienas malkošanai. Arī cena ir izcili pateicīga, jo man tuvākajā bodē tas iegūstams par 0,43 Ls, kas ir ievērojami lētāk kā jebkurš lietojamais alus.

Kvasa pasūtītājs ir “Cēsu alus” un tas tiek ražots Baltkrievijā. Nezinu gan kādēļ tā, bet laikam tas nāk tikai par labu. Jācer, ka šīs dziras lieliskā garša noturēsies vēl vismaz pa vasaru un tas neies savu Cēsu alkoholisko brāļu pēdās paliekot izteikti nedzerams. Pagaidām saku: “Visu cieņu Cēsu alum. Man garšo!”

Līdzīgi raksti:

• Alus tirdzniecība naktīs: Jā vai Nē?
• Who Killed My Beer?