Skriešana

2009. gada 28. aprīlis plkst. 14:52 kategorijā On The move | Skatīts 1,454 reizes

Pilnīgi noteikti zinu, ka neesmu vienīgais, kam krosi vai cita veida skriešanas pasākumi skolā likās debīlisma kalngals un vienmēr tika meklēti veidi kā šādus pasākumus apiet. Tā kā manos laikos skriešana notika pa mežu, tad nereti kādu apli varēja izlaist stratēģiski noslēpjoties krūmājos.

Liekas, ka sporta skolotāji bija tie, kas man samaitāja priekšstatu par skriešanu, to visu laicu asociējot ar konkrēta laika ievērošanu un atzīmes izlikšanu atbilstoši šim laikam. Laikam lieki pieminēt, ka nebiju nekāds dižais sporta frīks. Bet nu laiki mainījušies…

Jau gadus 2  atpakaļ radās vēlme atsākt skriet, lai atgrieztu savu pumpējošo orgānu jaunības formā un cīnītos pret dienišķās pie datora atsēdēšanas sekām. 2 gadus vajadzēja, lai saņemtos, bet šogad beidzot uzsāku un jāsaka, ka esmu pozitīvi pārsteigts.

Ikvienam, kas vēlas, vai varbūt nevēlas uzsākt, es tomēr ieteiktu pamēģināt. Nemelošu un neteikšu, ka viss būs jauki un lidosiet kā pa mākoņiem. Es pirmajā skrējienā miru nost un biju pārliecināts, ka tā bija pirmā un pēdējā reize, taču jau pēc dažām dienām miesa pati prasīja atkal izskriet kādu loku. Jāatzīst, ka vēl joprojām, pēc gandrīz mēneša skriešanas (3 – 4 reizes nedēļā) ir grūti, taču gandarījums pēc finiša ir milzīgs.

Lai nesabojātu sev garastāvokli, iespaidu un arī kājas, sākumā iesaku izvēlēties neolimpisku distanci ala 2 – 3 km un skriet lēnām. ĻOTI lēnām. Tā, ka skrienot var mierīgi parunāt un nav jāklepo ārā bērnībā pa kluso nopīpētās cigaretes un pilnā rīklē jārausta un pa malām jāspļauda siekalas. Vajag sasvīst un paātrināt sirdsdarbību, ne aizelsties.

Par sporta apaviem neko inteliģentu nepateikšu, jo pats vadījos pēc skopības principa, kas mani noveda pie Mizuno Wave Precision 9, kuras 100% Sportā iegādājos par 29,99 Ls.

 

Protams, var iegādāties arī kaut kādas Nike vai Adidas no pašām svežākajām kolekcijām par bešenu naudu un ar integrētu veļasmašīnu un fēnu, taču, manuprāt, tā ir bezjēdzīga naudas izšķērdēšana par hobiju ar ko nodarbojaties 30 minūtes dažas reizes nedēļā.

Es, liekas, pieturēšos pie iesāktā 3 – 4 skrējienu nedēļā grafika, katru reizi skrienot pa 3 kilometriem. Iesāku ar laiku, kas pārsniedza 20 minūtes, taču tagad esmu “noskrējies” līdz aptuveni 17 minūtēm. Protams, nav nekas olimpisks, bet vismaz pagaidām tas ir ideālais balanss starp sevis “izlikšanu” un labsajūtas saglabāšanu. Un, tā kā vairs nav skolas laiki, tad sportošanas labsajūta taču ir galvenais, vai ne?

Līdzīgi raksti:

• Skriešana pēc gada
• Kādēļ Borderrock 2009 bija izdevies
• Cik mūsdienās maksā izpūtēja remonts? Neliela cenu aptauja