Datora klusināšanas eksperiments

2009. gada 7. aprīlis plkst. 13:00 kategorijā Tech Thoughts | Skatīts 545 reizes

Daudziem cilvēkiem svētdiena ir paredzēta, lai ilgi gulētu, slinkotu un marinētu. Man svētdiena bieži vien ir tā, kad es saņemos un daru lietas. Pagājušā nebija izņēmums un, blakus mašīnas mazgāšanai, matu apgriešanai un atpūtas svaigā gaisā, paspēju piedalīties arī sava brāļa eksperimentā, kura mērķis bija padarīt nedzirdamāku vecu Codegen datorkorpusu. Pareizāk – komponentes.

Tā vietā, lai vareni ķēpātos ar custom dzesēm un dārgākām detaļām, kas bieži ir klusākas (kā to daru es), viņš bija nolēmis spiest maksimāli un kapeikrausi un tērēt pēc iespējas mazāk, cenšoties sasniegt datorkorpusu klusināšanas kitu līmeni.

Tika izlemts korpusa sienas aplīmēt ar “kaut ko”, kas labi izolētu skaņu, paturot nedaudz prātā ugunsdrošību un ventilācijas nianses. Šis “kaut kas” finālā bija putuplastveidīgs materiāls kas paredzēts klāšanai zem lamināta, lai mazinātu grīdas čīkstēšanu. Kā fiksācijas materiāls tika nolemts par labu PVA līmei.

Pirmais solis ceļā uz (iespējams) klusāku keisu bija pašreizējā apvalka demontāža un detaļu izvākšana, atstājot apstrādei tikai pliku korpusa karkasu. Katra aplīmēšanai nolemtā korpusa daļa tika izmērīta un izolācijas materiāls tai piegriezts. Līme tika uzklāta gan uz paša korpusa, gan materiāla, lai nodrošinātu maksimālu fiksāciju (cik nu PVA to var nodrošināt).

Pret manu ieteikumu tikai “izolēti” arī visi, izņemot vienu, korpusa ventilācijas caurumi, tādējādi par gaisa iekļūšanas avotu atstājot tikai vienu 80mm ventilatoru korpusa priekšā, un par izkļūšanas – barošanas bloka 80mm ventilatoru. Esošajam bilžu renderētājam Radeon 9600XT tika atrubīts esošais ventilators un zem kartes uz skūvēm novietots no manas puses projektam ziedots, kluss 120mm ventilators, kas pārņēma kartes dzesēšanas darbus. Vecais, bet vēl dzīvais Athlon XP 1800+ turpināja veldzēties ar jau iepriekš esošo Zalman dzesi.

Darba izpilde un laika patēriņš bija diezgan ievērojams, sasniedzot aptuveni 5 stundas. Protams, nevarēja iztikt arī bez nelieliem FAIL momentiem, kā arī spekulācijām par scenāriju, kāds izpildīsies datoru pirmo reizi ieslēdzot. Domas bija dažādas, taču gala vīzijas grozījās ap domu par milzīgu ugunsgrēku, kurā mēs varētu iet bojā vai vismaz smagi ciest. Dzīvs vēl esmu…

Saliekot, saskrūvējot un pievienojot, tika spiesta maģiskā “Power On” poga un… ir klusāks. Protams, ne jau utopiski, maģiski, fantastiski, bet tomēr dzirdami. Jeb, pareizāk būtu teikt – nedzirdami? Kā skaļākais nervu bende tagad ir palicis barošanas bloks, taču jau šodien, īsi pēc manas aizbraukšanas jau dzirdēju spekulācijas par pasīva barokļa izstrādi (May God help us all).

Visā visumā, labi pavadīts laiks un arī, zināmā mērā, pozitīvs rezultāts. Arī kapeikrauša regulas tika ievērotas, jo visa izvirtība izmaksāja tik aptuveni 1 Ls par PVA līmi + 2 x 0,67 Ls par divām 1m x 0,5m izolācijas materiāla plāksnēm.

Vai šīs perversijas rezultāts ir nopietns konkurents speciālajiem klusināšanas kitiem – nezinu, jo neesmu nevienu pārbaudījis, taču notikums kā tāds ir vārda “eksperiments” cienīgs. Papildus labums, par kuru es sākumā nebiju pārliecināts, ir komponenšu temperatūras, kas bija manāmi zemākas par pirms apstrādes novērotajām. Tas sniedza iespēju veco hlamu nedaudz paspīdzināt uzdzenot taksts frekvences procesoram un video kartei.

Uzskates materiāli zemāk.

Līdzīgi raksti:

• Ceļš uz Core i5 [Updated!]
• Vēlreiz par “štancētajiem” datoriem
• Labākais IT Speciālists 2009