Atkal par Rīgu, ceļu uz to un “novērojumiem”

2009. gada 7. janvāris plkst. 22:21 kategorijā Fiksā doma | Skatīts 236 reizes

“Šodien biju Rīgā”. Šādu teicienu no manis var dzirdēt maksimums 2 – 3 reizes gadā, tādēļ tas bija īpašs notikums. Laiks pasākumam bija “vairāk kā piemērots”, jo sasnigušie ceļi braucienu padarīja par “neaizmirstamu”. Braukšanas iemesls bija konkrēts. Iespaidi par galvaspilsētu – nemainīgi.

Ceļš
Braukšanas prieks sākās 8:00 no rīta dzimtajā Valkas pusē un veda caur Valmieru. Ceļš līdz Valmierai, ņemot vērā naktī sasnigušo kārtu, bija pieņemams. Tīrītāji, šķūrētāji, kaisītāji vizinājās – viss kārtībā. Pērle bija Cēsu rajonā. Kaisīts ceļš pēkšņi pārvērtās dabiskā idillē. Respektīvi, nevarēja īsti saprast vai apakšā ir asfalts, vai es jau kapāju pa pļavu. Ceļš pilnībā neskarts. Vienīgais šķūris, kas pāri gājis – priekšā braucošais bulku vāģis. Dabljū-tē-ef? Krīze? Slinkums? Vai vienkārši psc?

Braukšanas iemesls
Ziema ir ļauns laiks, jo mašīnas slidina pa ceļu un, reizēm, iebīda kādā kāpņu margā, un sabuktē automobīļa labo, pakaļējo spārnu. Ja minētajam sabuktētajam automobīlim ir Kasko apdrošināšana un garantija, tad neatliek nekas cits kā doties uz oficiālo servisu atrādīt postu. Tātad mērķis – Mazda serviss Skanstes ielā 33. Viss garais brauciens dēļ 5 minūtēm, kurās servisa apdrošināšanas ekperts uztaisīja 4 kadrus un pierakstīja kontakttālruni.

Par atpakaļceļu tika ievēlēta Pleskavas šoseja, jo vēlreizēju lauka ralliju piedzīvot nebija vēlmes.

Rīga
Jau iepriekš esmu rakstījis par Rīgu un manām antipātijām pret to. Šī reize nebūs savādāka. Man vēl joprojām ir liels riebums pret galvaspilsētu. Cilvēku masas, smaka un, starp normālo populāciju, tik daudz crazy-looking-people-that-look-like-they-try-to-figure-out-the-best-way-to-steal-your-money-while-slitting-your-throat-and-making-you-their-bitch, ka bail. Pilsētas centrā acīs īpaši iekrita 2 pigori.

1) Vecis labākajos gados, kas izskatījās kā pamodies uz vilciena sliedēm un provējis seju mazgāt ar blakus esošajām šķembām. Matu kārtojums ala “atradu pāris bombenes un izdomāju uztaisīt frizonu”, ģīmis apdolbīts. Dūra gar mašīnu lēnā solī, miglaini skatīdamies tālienē. Man par godu apstājās netālu, iespieda saujā kaut kādas 2 ripas, iešvilpa un brida tālāk. Ja man būtu jāmin, es teiktu, ka viņš agrāk bija klases spicākais čoms, kas meitenēm izpatika taisot trikus ar paštaisīto jojo (vai yoyo?). Bet tag kaut kas went terribly wrong…

2) Ja kāds ir skatījies Trailer Park Boys (awesome!), tad noteikti atceras kikeri vārdā Bubbles. Lūk, līdzīga paskata tips sekoja kādai garai jaunietei, kas aiz sevis vilka ratiņčemodānu. Izskats ir otršķirīgs, jo manu uzmanību piesaistīja mimika un žesti. “Čalis” iet aptuveni 2 metrus aiz meičas un nepārtraukti bolā acis. Tā izteikti. Tad pāris reizes pārlaiž ar mēli pār lūpām, sašķiebj galvu un atkal bolās. Ne tā kā cālis uz olu, bet kā cūka uz šniceli. Meitenei samazinot tempus, ātrumu samazināja arī tips, turpinādams vērot jaunieti. Galvā izvirzīju 2 domas – stalker (not the game) vai zaglis. Izpētot jaunkundzes kopskatu secināju, ka tur nav ko zagt, jo nav ne rokassomas, ne trubas rokā. Pēc stalkera ar neizskatījās, jo nu, bolīšanās notika arī baložu virzienā. Izskatījās pēc tāda kautrīgā tipa, kam gribas parunāties, bet nav ar ko. Es tiku atstāts bez ievērības un atstāts aiz muguras. Šai brīdī “tipa” pakausī pavērās bize, kas mani apmulsināja, jo, pirmkārt, kādēļ, lai meiča izsekotu meiču? Otrkārt, Bubbles izskatās aizdomīgs ar gariem matiem.

Atkāpjoties no, acīmredzami, nenopietnajiem novērojumiem ar kuriem sev kavēju laiku gaidot kamēr brālis uzrakstīs eksāmenu, atgriežamies pie tēmas.

Jāatzīst, ka arī Rīgu ir skārusi krīze, jo Hesburgera lielais burgeris bija zaudējis savu šarmu. Agrāk tas bija sulīgs un aromātisks, tagad nesaprašanā starp 2 maizes šķēlēm un gaļu atradu vēl vienu maizes riecienu. Doh? Policisti ar laikam depresīvi par benzīnnaudas apcirpšanu, jo ar mani atteicās sveicināties. Iepriecinoša bija autovadītāju atsaucība, jo tuvāk braucot Rīgai, un arī pašā pilsētā, visai bieži varēja sastapt laipnus vadītājus, ka palaida joslā, kā arī pateicās, ja palaida tos.

Ironiski, lakoniski, bullshitiski, sarkastiski – diena ir galā. Vakar apsolījos, ka rakstīšu tikai tad, ja būs ko teikt. Hmm…well – I LIED.

Līdzīgi raksti:

• Jaunais gads, Avatar un… ehh… atkal par Rīgu
• Šopping Trip Tu Rīga
• Slepkavroboti, ticība un Kanēlis