New Year, Same Shit

Visi raksti šajā vietnē ir mans intelektuālais īpašums, līdz ar to - subjektīvi. Tie neatspoguļo citu personu un manas darba vietas viedokli. Neuzņemos absolūti nekādu atbildību par Jūsu emocijām un no tām izrietošajām sekām, kas var rasties lasot manu viedokli. Raksti pirms publicēšanas netiek pārlasīti, lai saglabātu sāpīgo autentiskumu. Atsauces uz visiem tekstiem obligātas.

2009. gada 6. janvāris plkst. 12:23 kategorijā Fiksā doma | Skatīts 58 reizes

NU kur tik rupji? Ai, tas jau slengs – tas nevienam nekaitē.

Sācies jauns gads, bet viss taču tāpat ir pa vecam. Ja neskaita kārtējo cenu pieaugumu. Ēdīsim, dzersim, lasīsim mazāk. Pārējais tā pat vien būs.

Janvārī visi parasti runā par finansiālām problēmām, bet ne tāpēc, ka krīze, bet gan tādēļ, ka pa garajām brīvdienām viss piķis notriekts. Katrs apņemas kaut ko mainīt un darīt savādāk. Šīs apņemšanās parasti tiek aizmirstas pēc pirmās cigaretes, slinkuma lēkmes vai 10. janvāra. Whichever comes first.

Es savus mērķus, kā vienmēr, turu zemus, lai sev nesabojātu savu priekšstatu par sevi:

1) Vairāk neblogot. Mazāk arī ne. Rakstīšu, ja būs ko teikt, nevis drukāšu drukāšanas pēc;

2) Neviens bloga ieraksts par blogošanu – pagājušogad publicēju vairākus rakstus par blogu veidošanu, Latvijas blogosfēru utt. Šogad vairs ne. Tādu vietņu pietiek gan tepat mūsmājās, gan okeāna otrā krastā. Lai gan pašam raksti publicēšanas brīdī liekas noderīgi, pēcāk, no malas paskatoties, nesaprotu kādēļ tos izvilku no maģistra darba un šeit pārpublicēju. Blogot par blogošanu ir aptuveni tas pats, kas domāt par ēšanu ēdot vai braukt ar mašīnu uz 50 metrus attālo pārtikas veikalu – sākumā tā šķiet laba doma, bet vēlāk pašam jābrīnās par savu smadzeņpodu. Šādas lietas labāk atstāt cilvēkiem, kas zin par ko raksta. Tas gan nenozīmē, ka nepublicēšu solītos sen aizmirstās blogu anketas rezultātus.

3) Kustīgās detaļas – katrs apņemas vairāk sportot, iet uz sporta zāli utt. Fuck that. Es vienkārši vairāk centīšos kustināt savu iesērējušo miesu, mazāk lietojot automobīli.

4) Skola – maģistrs ir gandrīz galā, skola tuvojas noslēgumam. Ja viss ies labi, tad februārī aiz laimes spiegšu kā sīks skuķis, kam mamma nopirkusi jauno diginarutomonu komiksu.

Īsumā, sveicu ar jaunu un sūdīgu gadu.

P.S. Atvainojos ar pārlielo optimisma izplūdumu. Sometimes I just can’t help myself.