Visi raksti šajā vietnē ir mans intelektuālais īpašums, līdz ar to - subjektīvi. Neuzņemos absolūti nekādu atbildību par Jūsu emocijām un no tām izrietošajām sekām, kas var rasties lasot manu viedokli. Raksti pirms publicēšanas netiek pārlasīti, lai saglabātu sāpīgo autentiskumu. Atsauces uz visiem tekstiem obligātas.
Es neesmu nekas īpašs…
2008. gada 6. novembris plkst. 23:10 kategorijā Spriedelējieni | Skatīts 136 reizes
Šim rakstam nav nekādas jēgas un tas ir vienkāršs randomizētu domu uzlidojums. Iedvesma spontāna. Pamatojums nekāds. Atkāpe no ikdienas un formāta.
Tikko atkal pašķirstot tīmekļa lapuses uzgāju blogu (nav svarīgi kādu). Dziļi, inteliģenti, filosofiski individuālistisku. Personība, kas noliedz elementārās domāšanas pamatprincipus un slēpjas aiz inteliģentiem terminiem un sarežģītām izteiksmes konstrukcijām.Ar elementāriem domāšanas pricipiem šoreiz jāsaprot mani. Tipisku vidusmēra latvieti ar vidēju (es vismaz tā domāju) intelektu. Es neesmu literāts un nemāku daiļi izteikties izmantojot aforismus, epitetus un deminutīvus, ja vien tie nenāk komplektā ar kādu lamu vārdu. Reizēm nesaprotu ko no manis grib. Tipisks savas vecuma grupas pārstāvis. Bet man ir labi.
Kāpēc to rakstu? Uzsita atmiņas. Gan jau katrs reiz skolā vai kur citur novērojis dažu “primātu” attieksmi pret “zubrīšiem”. Inteliģences nicināšana jaunības gados, liekas, ir visai normāla parādība, jo statuss apkārtējā sociālajā grupā ir svarīgāks par prāta spējām. Nu jau ir savādāk. Gudrajiem pieder pasaule un agrākie pārtiju karaļi ir segums uz veiksmes ielām. A Means To An End, tā teikt.
Palasot šo inteliģento (manuprāt) blogu, kurš vēl joprojām nav svarīgs, apzinājos, ka arī man reiz līdzīgas domas skraidīja galvā. Protams, ne tieši tādas, bet struktūrā atpazīstamas. Tāda pati sajūta pārņem pārlasot savus agrāk rakstītos skolas darbus vai šādus tādus vecā bloga ierakstus. Neticu, ka tā kādreiz esmu mācējis izteikties… kas tad arī noved pie domas formulējuma: Vai uz vecumu es palieku mentāli truls, vai arī sasniedzu jaunu apziņas un prāta spēju līmeni, tikai kuram pateicoties spēju apjēgt, ka, iespējams, manī agrāk bijusi ģenialitātes dzirkstele?
Atbildi nezinu. Secinājums viens. Es neesmu nekas īpašs… un citi arī ne. Bet katrs, liekas, savā veidā ir ģeniāls. Nianse slēpjas tik tajā vai par to zin tikai katrs pats, vai arī citi…
Līdzīgi raksti:
Lasītāju Komentāri
Komentēt
Ieraksta Info
-
2008. gada 6. novembris plkst. 23:10 -
Spriedelējieni -
9 Komentāri
Senteevs.lv by Senteevs is licensed under a Creative Commons Attribution 3.0 Unported License.
Senteevs.lv balsta Wordpress. Dizains no Free WordPress Themes ar nelielām korekcijām no manas puses.
Manuprāt, lielāka māka ir izteikties vienkārši un saprotami, nevis ar sarežģītām teikuma struktūrām, kompleksiem izteiksmes līdzekļiem un ūberkrutiem terminiem. Domāju, ka blogā jābūt vienkāršai valodai, lai var ātri lasīt un uztvert galveno domu nepiepūloties.
Padalies ar savu atklāto blogu
labprāt arī palasītu tādu blogu.. ja vien tas, protams, ir latviešu valodiņā 
Blogs nav svarīgs, jo kalpoja tikai kā katalizators garīgai izplūdei. Un nē, nav viņš latviešu valodā.
hmm… mus visu mūžu macīja, ka katrs ir īpašs… bet ja nu tā nav?
uz jebkuru var norādīt ar pirkstu un tā vai citādi noreducēt līdz “nekam īpašam”. bet tas neko nepasaka par to uz ko norāda, tikai par rādītāja mērķiem.
Ja katrs ir īpašs, tad neviens nav īpašs. Jāsaskata nevis īpašais, bet atšķirīgais.
Vari sacienāt ar to blogu? Nu, kautvai uz jēpastu.
Ai, kā tev patīk tīksmināties! Protams, tu apzinies, ka tavs intelekts nav nosaucams par vidusmēru. Tu pat iedomāties nevari, cik labi es tevi saprotu, bet šis tomēr bija diezgan “netīrs” veids kā apmierināt savu ego. Savā tekstā, kas veltīts tavai vienkāršībai un inteliģences trūkumam, tu parādi, cik kodolīgi, saturīgi un baudāmi spēj izteikties. Tās nav vidusmēra latvieša spējas, ja kāds to zina, tad tas esi tu. Turklāt, ja kāds no lasītājiem vēl nav pamanījis, to, cik tu esi ārkārtīgi pieticīgs savās acīmredzami ievērojamajās prāta spējās, tu mums neliedz iespēju uzzināt, ka bērnībā biji gudrs. Turklāt vēl jautājuma formā izsaki ideju par šīs īpašības pavājināšanos. Kad darbs ar tekstu pabeigts, tu izlasi šī teksta komentārus, kas tev liek justies vēl labāk, jo, kā redzams, nevienam ar savu domu nav izdevies pārsist tevi. Respektīvi, pēc tam, kad tu esi “iebāzis” sevi vidusmēra latvieša kategorijā, cilvēki lasot šo tekstu un komentējot, izspiež tevi no tās atkal ārā.
Te ar ego apmierināšanu sakars 0. Ja būtu gribējis celt savu pašapziņu, tad būtu vaimanājis (kā to bieži daru) vai sentimentāli pārdomājis dzīvi (šis izskatās pēc tā gadījuma, bet nav), un licis citiem mani mierināt.
Ka jau ievadā minēts, pārdomu atkāpe bez zemtekstiem un slēptiem nodomiem.
Tev jau labāk zināms!