Visi raksti šajā vietnē ir mans intelektuālais īpašums, līdz ar to - subjektīvi. Tie neatspoguļo citu personu un manas darba vietas viedokli. Neuzņemos absolūti nekādu atbildību par Jūsu emocijām un no tām izrietošajām sekām, kas var rasties lasot manu viedokli. Raksti pirms publicēšanas netiek pārlasīti, lai saglabātu sāpīgo autentiskumu. Atsauces uz visiem tekstiem obligātas.
Es neesmu nekas īpašs…
2008. gada 6. novembris plkst. 23:10 kategorijā Spriedelējieni | Skatīts 190 reizes
Šim rakstam nav nekādas jēgas un tas ir vienkāršs randomizētu domu uzlidojums. Iedvesma spontāna. Pamatojums nekāds. Atkāpe no ikdienas un formāta.
Tikko atkal pašķirstot tīmekļa lapuses uzgāju blogu (nav svarīgi kādu). Dziļi, inteliģenti, filosofiski individuālistisku. Personība, kas noliedz elementārās domāšanas pamatprincipus un slēpjas aiz inteliģentiem terminiem un sarežģītām izteiksmes konstrukcijām.Ar elementāriem domāšanas pricipiem šoreiz jāsaprot mani. Tipisku vidusmēra latvieti ar vidēju (es vismaz tā domāju) intelektu. Es neesmu literāts un nemāku daiļi izteikties izmantojot aforismus, epitetus un deminutīvus, ja vien tie nenāk komplektā ar kādu lamu vārdu. Reizēm nesaprotu ko no manis grib. Tipisks savas vecuma grupas pārstāvis. Bet man ir labi.
Kāpēc to rakstu? Uzsita atmiņas. Gan jau katrs reiz skolā vai kur citur novērojis dažu “primātu” attieksmi pret “zubrīšiem”. Inteliģences nicināšana jaunības gados, liekas, ir visai normāla parādība, jo statuss apkārtējā sociālajā grupā ir svarīgāks par prāta spējām. Nu jau ir savādāk. Gudrajiem pieder pasaule un agrākie pārtiju karaļi ir segums uz veiksmes ielām. A Means To An End, tā teikt.
Palasot šo inteliģento (manuprāt) blogu, kurš vēl joprojām nav svarīgs, apzinājos, ka arī man reiz līdzīgas domas skraidīja galvā. Protams, ne tieši tādas, bet struktūrā atpazīstamas. Tāda pati sajūta pārņem pārlasot savus agrāk rakstītos skolas darbus vai šādus tādus vecā bloga ierakstus. Neticu, ka tā kādreiz esmu mācējis izteikties… kas tad arī noved pie domas formulējuma: Vai uz vecumu es palieku mentāli truls, vai arī sasniedzu jaunu apziņas un prāta spēju līmeni, tikai kuram pateicoties spēju apjēgt, ka, iespējams, manī agrāk bijusi ģenialitātes dzirkstele?
Atbildi nezinu. Secinājums viens. Es neesmu nekas īpašs… un citi arī ne. Bet katrs, liekas, savā veidā ir ģeniāls. Nianse slēpjas tik tajā vai par to zin tikai katrs pats, vai arī citi…
Līdzīgi raksti:
-
http://cepums.info Cepēja
-
http://blogs.deelis.lv ish
-
http://www.imebeles.lv Inese
-
Grrr
-
http://pagrabs.info/ PanZero
-
Es arī neesmu nekas īpašs
-
Es arī neesmu nekas īpašs
Ieraksta Info
-
2008. gada 6. novembris plkst. 23:10 -
Spriedelējieni -
9 Komentāri

