Neatkarība – mēnesi vēlāk

2008. gada 24. septembris plkst. 12:15 kategorijā Darbs | Skatīts 1,097 reizes

Pirms precīzi mēneša un 2 dienām aizvadīju savu pēdējo oficiālo darba dienu “regulārā” darbā. Esmu kļuvis pašnodarbināts, kas principā nozīmē, ka daru to pašu, ko darīju arī pirms 2 mēnešiem, taču sēžot mājās un izvēloties laiku kad strādāt. Pašnodarbinātība ir lieliska lieta, pie nosacījuma, ka ir klienti, kam savu pakalpojumu pārdot, tādēļ, ja arī riebjas savs patreizējais darbs, ieteiktu apdomāt divreiz pirms lekt aukstā ūdenī.

Par Rīgu nerunāšu, taču tā kā Valmiera ir, nosacīti, maza pilsēta, tad šeit viss jau ir smuki sadalīts un ienākt šajā tirgū ar savu pakalpojumu ir ļoti grūti. Nezinu vai patiess, bet man radies tāds iespaids, ka cilvēki tomēr vairāk uzticas uzņēmumiem nekā individuālā darba veicējiem. Varbūt tas tādēļ, ka uzņēmumam ir konkrēta lokācijas vieta un ir droša apziņa, ka nebūs variants – paņems remontā datoru un tad ar to pazudīs. Apgalvojumu par tirgū ienākšanu izvirzīju atsaucoties uz šī pirmā mēneša iespaidiem, jo praktiski visi darbi nāca no paziņu loka un samaksa parasti bija kaut kāda veida barteris. Papildus, liek aizdomāties fakts, ka reklāma vietējā avīzē sevi neatpelna un, ja nevar atpelnīt 4 latus, tad ir jāsāk domāt, kas, pie velna, notiek.

Pašnodarbinātība manā konkrētajā situācija šajā laika posmā bija pareizā izvēle, taču ņemot vērā patreizējo ekonomisko situāciju, kad pilsētas iepirkšanās centrā katru nedēļu likvidējas kāds veikals un pat lielie Valmieras datortehnikas monstri sūdzas par sūdīgu biznesu, jāsāk samierināties ar faktu, ka pēc skolas pabeigšanas būs jāatgriežas dīkdieņa rutīnā, pie tam, iespējams, ne savā jomā. Datorspeciālistus, neapšaubāmi, vajadzēs vienmēr, taču sāls slēpjas tajā, ka arī kaimiņu Feģa sevi dēvē par datortārpu un salabos paziņas kompi par zemāku cenu. Situācija turpina attīstīties virzienā, kad pieprasījums aug pēc specifiska novirziena speciālistiem, piemēram, programmētājiem un web dizaineriem, un mainstream “zinu kaut ko par visu” indivīds, pie kuriem pieskaitu arī sevi, tiek atstāts novārtā. Protams, var taču ņemt un mācīties kodēt, taču, ja tā nav sirdslieta – nekas nesanāks.

Pagaidām vēl nesvīstu, taču apradinos ar domu, ka pēc šī maģistra iegūšanas tomēr dabūšu pa grāmatām burties vēl pāris gadus, lai iegūtu alternatīvu izglītību ar kuru šajā pilsētā nopelnīt iztiku.

Līdzīgi raksti:

• Jautājumi pašnodarbinātām personām
• Pats Sev Priekšnieks jeb “Kā es gāju par pašnodarbināto reģistrēties”
• Pašnodarbinātais – pāris atbildes