Visi raksti šajā vietnē ir mans intelektuālais īpašums, līdz ar to - subjektīvi. Tie neatspoguļo citu personu un manas darba vietas viedokli. Neuzņemos absolūti nekādu atbildību par Jūsu emocijām un no tām izrietošajām sekām, kas var rasties lasot manu viedokli. Raksti pirms publicēšanas netiek pārlasīti, lai saglabātu sāpīgo autentiskumu. Atsauces uz visiem tekstiem obligātas.
Pats Sev Priekšnieks jeb “Kā es gāju par pašnodarbināto reģistrēties”
2008. gada 2. septembris plkst. 20:57 kategorijā Darbs | Skatīts 4,152 reizes
Ilgi dziedāju un vakar, tad beidzot, arī draudus piepildīju – Piereģistrējos kā pašnodarbināta persona.
Pasākums nav nekāds grandiozais un arī neprasa lieku smadzeņu piepūli, taču darāms darbs, lai nodrošinātu, ka kādu skaistu dienu, pie nosacījuma, ka ir darbs un peļņa, valsts neizdara slikti ar tevi un taviem orgāniem. Turpinājums pasaciņas modē un soli pa solim.
Pats galvenais, ko vajag ir pase. Nevis tiesības, bet pase. Paņemam to un dodamies uz vietējo Valsts Ieņēmumu Dienesta (VID) filiāli. Vārds “vietējo” šajā gadījumā attiecināms uz vietu, kur esi oficiāli deklarēts. Piemēram, es pārsvarā uzturos Valmierā, taču deklarēts esmu Valkā, līdz ar to dabūju doties uz Valku.
Ierodoties VIDā sameklējam atbilstošo “kasi” un stājamies rindā. Kad pienāk kārta, svinīgi paziņojam, ka mīlam šo valsti un vēlamies to godāt ar saviem nodokļiem reģistrējoties kā saimnieciskā darba veicējs jeb pašnodarbināta persona. Laipnā valsts darbiniece Jums izniegs lapeli, kurā vajadzēs sarakstīt Jūsu datus, kā arī konta numuru kuru norādīsiet, piemēram, rēķinos klientiem. Es, pateicoties Valmieras Hansabankas burvīgajām rindām, to nebiju paspējis izdarīt. Valkā Hansabankas filiāles nav, līdz ar to veicu vienīgo loģisko soli – devos pie konkurentiem, precīzāk, Unibankas.
ATKĀPE. Valkā Unibankai ir tāda interesanta lieta. Ir tas podziņu draņķis, kurā norādam ko vēlamies darīt – atvērt kontu, naudas pārskaitījumi utt. Valkā bija vairākas pogas – naudas darījumi zem ciktur, naudas darījumi virs ciktur, kontu atvēršana juridiskām personām un vēl kaut kas pārāk sarežģīti uzrakstīts. Būtība, vervelējuma jēga sekojoša – uz nevienas pogas nebija rakstīts “Konta atvēršana privātpersonām” (Pašnodarbinātais tehniski nav juridiska persona, bet gan parasts mirstīgais, kas maksā ienākumu nodokli), kas mani, kā nedaudz smadzeņamputētu antiņu, samulsināja, līdz ar to randomā vienu nospiedu un devos darīt.
Kontu atvēru atguvu, jo kā izrādījās, man tur viens jau bija atvērts bērnības laikos. Kāds vēl atcerās to brīdi kad baigi populārās bija juniora kartes? Visi mazie caurkājāmskrējēji gribēja būt pieaugušie tēli un iepirkties ar karti. Es to plastmasas gabalu tā arī ne reizi neizmantoju.
SVARĪGA ATKĀPE! Par oficiālām finansēm runājot – blakus atsevišķa konta atvēršanai biznesa darīšanām, skaidras naudas norēķiniem nepieciešams iegādāties stingrās uzskaites kvītis un tās VIDā piereģistrēt. Papildus vajadzīgs arī ienākumu/izdevumu žurnāls, taču to var pats uzbliezt Excelī.
Pa ceļam no bankas iegādājos kvītis un devos atpakaļ uz VIDu. Aizpildīju konta informāciju, uzliku savu vareno parakstu un lieta darīta. Laipnā valsts darbiniece devās pie priekšnieces, lai iegūtu visapstiprinošo signatūru un jau dažas minūtes vēlāk rokās turēju ziloņrozā puglancētu papīra lapu uz kuras rakstīts “Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība”.
Tagad esmu uzņēmums, kura nosaukums ir mans vārds un reģistrācijas numurs – personas kods. Līdz nepelnīšu 10K LS gadā, arī PVN nebūs jāmaksā un līdz 150 Ls mēnesī, arī par sociālo nodokli varu aizmirst. Runājot par nodokļiem, ir 2 varianti: maksāt ienākumu nodokli 15% no peļņas (Ienākumi – Izdevumi) vai bleķot fiksēto, kas ir 25 Ls par katriem 500 nopelnītajiem Ls (gadā). Fiksētā labā puse ir, ka nav jāuzskaita izdevumi, sliktā – ja arī neko nenopelnīsi, 25 Ls tāpat būs jāmaksā.
Pēc papīru iegūšanas vēl ātri iegāju pie konsultantes taču visu, ko gribēju prasīt biju aimirsis. Iedevu tikai savu e-pasta adresi, lai varu saņemt līgumu par reģistrēšanos Elektroniskajā Deklarēšanas Sistēmā.
Viss it kā bija skaidrs (kā jau vienmēr), bet tagad sēžot atkal rodas jautājumi:
- Ja es kādam izrakstu kvīti, ko man rakstīt pie PVN? Es taču viņu nemaksāju.
- Vai, kamēr es nepelnu 150 Ls mēnesī un nemaksāju sociālo nodokli, man vispār ir jēga to ienākumu/izdevumu žurnālu rakstīt? Jo, laipnā darbiniece teica, ka kamēr nemaksāju sociālo nodokli, arī nekādas ceturkšņa atskaites nav jāiesniedz.
- Ja man ir tas žurnāls jāraksta, vai es varu kā izdevumus norakstīt Interneta rēķinu, kas ir uz mana vārda, taču ne manā deklarētajā dzīvesvietā?
- Vai uz visiem čekiem, kurus gribu norakstīt kā izdevumus ir jābūt maniem rekvizītiem? Neder tas variants, ka līdz 20 Ls pietiek tikai ar pārdevēja zīmogu uz čeka aizmugures?
Šodien arī avīzē iemetu sludinājumu, rīt bombardēšu konsultanti ar jautājumiem un atbildes iepostošu šeit (ja man komentāros kāds ātrāk neatbildēs). Ehh…jūtu, ka nākamajam solim ir jābūt grāmatveža meklējumiem. Man šitā visa piķa skaitīšana galīgi nepadodas. Labāk tupēt ar ģīmi monitorā vai datora korpusā.
P.S. Lai arī liekas neticami, bet šajā tekstā nav ne drusciņas sarkasma. Nu labi, varbūt nedaudz tajā teikumā par Hansabankas rindām.
Līdzīgi raksti:
-
Mārtiņš
-
http://ontuns-m.blogs.apollo.lv O.M.
-
Reincha
-
Reincha
-
emjeis
Ieraksta Info
-
2008. gada 2. septembris plkst. 20:57 -
Darbs -
8 Komentāri

