Atlūguma diena

2008. gada 19. augusts plkst. 10:35 kategorijā Darbs | Skatīts 425 reizes

Kā jau te svētdien čīkstēju, tad vakar bija tā diena, kad taisījos iesniegt atlūgumu, ko, protams, arī izdarīju. Viss gan nenotika ā biju iedomājies, jo par darba attiecību izbeigšanu neierunājos es, bet gan pats šefs. Ne tādā nozīmē, ka es būtu baigais svolač un mani vajag atlaist, bet gan kopīgi nonācām pie secinājuma, ka laiki grūti, noiets minimāls, līdz ar to klapējam bodi ciet.

Sūdīgais visā šajā afērā ir tas, ka piķi, kurš nu jau kavējas nedēļu un 4 dienas, vēl neesmu saņēmis. Nācās iegrābties zelta fondā – es vienmēr atstāju lieku 20-nieku neparedzētiem gadījumiem.

Labums, ko saskatu šajā, parasti sāpīgajā, procesā ir apziņa, ka pēc nedēļas jau būšu brīvs cilvēks, jo vienojāmies, ka līdz piektdienai vēl nomarinēju. Vakardien, atnākdams mājās, nedaudz pārdomaju dienas notikumus un visas sarunas un secināju, ka viss būs labi. Tāda dīvaina revolūcijas sajūta.

Nākotnes plāni sekojoši – pa šo nedēļu uzcept prakses atskaiti, jo skolā au ar vēl it kā eju, un tad nākam pirmdien uz dzimtajiem krastiem, precīzāk, Valkas VIDu, lai beidzot reģistrētos kā pašnodarbināta persona un lepni varētu teikt, ka “Esmu pats sev priekšnieks”.

Līdzīgi raksti:

• Atlūgums un pašreklāma
• Neatkarība – mēnesi vēlāk
• Pats Sev Priekšnieks jeb “Kā es gāju par pašnodarbināto reģistrēties”