Visi raksti šajā vietnē ir mans intelektuālais īpašums, līdz ar to - subjektīvi. Tie neatspoguļo citu personu un manas darba vietas viedokli. Neuzņemos absolūti nekādu atbildību par Jūsu emocijām un no tām izrietošajām sekām, kas var rasties lasot manu viedokli. Raksti pirms publicēšanas netiek pārlasīti, lai saglabātu sāpīgo autentiskumu. Atsauces uz visiem tekstiem obligātas.

Atvaļinājums?

2008. gada 14. augusts plkst. 14:38 kategorijā Darbs | Skatīts 104 reizes

Sēžu un marinēju pēdējās atvaļinājuma dienas, jo jau nākam pirmdien atkal došos uz savu darbu. Vai nedošos?

Ir diezgan stulbi censties baudīt atvaļinājumu, ja nav skaidrības par to vai finansiāli tu to vari atļauties. Šodien ir ceturdiena. Atvaļinājuma naudas otrajai daļai bija jābūt pirms nedēļas. Bija jābūt. Arī pēc pirmās daļas devos ar 4 dienu nokavēšanos un, lai to saņemtu, mani vēl pielika pie darba. Darbs arī ir tā lieta ar ko nodarbojos daļu šī atvaļinājuma. Paboksterēju vienu web lapu, sataisīju 2 datorus, kā rezultātā par datoriem nopelnīju 5-to daļu visas mēnešalgas. Šī “pozitīvā” nots pašlaik mani arī nodarbina. 4 dienas līdz darbam, kurā, reāli, nevēlos atgriezties.

Mana pirmā doma ir identiska SkaKri nesen paveiktajam taču, protams, viss nav tik vienkārši kā izklausās. Ir vairāki iemesli kādēļ spontāns darba aborts ir absolūti nepareizā izvēle šajā laika telpā. Vissvarīgākais ir nelielo, bet regulāro ienākumu zudums, jo, kā jau vienmēr, bez naudas jau nedzīvosi. Rēķini jāmaksā, mašīnai skate jāiet, bla-bla-bla.

Alternatīva ir manis jau nesen apspriestais variants, kuru tomēr vēl nevaru saņemties izpildīt līdz galam. Ir brīži kad liekas, ka tas ir ideālākais variants, jo man nevienam (izņemot VIDam) nav jāatskaitas un savu darbu varu plānot pats. Varētu visus atlikušos, nelielos iekrājumus ielādēt kaut kādos flaijerīšos, reklāmā un VIDa papīros, un gaidīt kas notiks. Optimālajā gadījumā kāds atsauksies, taču reālā situācija varētu būt klusums, kā rezultātā palikšu ar tukšām kabatām un, iespējams, sadragātu pašapziņu.

Principā, standarta ikdienas dilemma – paturēt darbu, kuru neciet vai riskēt ar visu (nosacīti) un, potenciāli, smagi nokrist uz mutes.

Iespējams, ka ir īstais laiks riskēt. Kad tad vēl, ja ne jaunībā?

Līdzīgi raksti:

  • http://www.skakri.net/ SkaKri

    Ir īstais. Atlūguma uzrakstīšanu ne sekundi nenožēloju.
    Starp citu – pēc tā nakts ieraksta uzrakstīšanas no rīta pamodos jau ar vienu īsziņu telefonā, diviem darba piedāvājumiem e-pastā un vienu skaip’ā. Šodien biju uz vienu no darba pārrunām, tā kā viss notiek.

    Ja alga “zīž” – jāiet uz augšu, neizejot uz kompromisiem.

  • http://senteevs.lv Senteevs

    Redz, Valmierā nav tas darba tirgus, kas Rīgā. Līdz ar to man uz visu biš no citas puses jāskatās.

  • http://peech.net peech

    Ir arī variants, ka strādājot darbā, kas nepatīk paralēli var k-ko meklēt, lai nebūtu iztrūkums naudas plūsmā.

    Brīdī, kad tiek atrasts labāks variants atmetam pirmo un pievēršmies vēlamajam;)

    Lai veicās! :)

  • http://senteevs.lv Senteevs

    Tā jau es dzīvoju pēdējos 3 mēnešus. Pieriebies.

  • Esers

    Izlasiiju gan tavu gan SkaKri ierakstu un, sasodiitaa ekonomiskaa situaacija Latvijaa. Neuzskatu, ka man maksaa maz, bet taapat dziivot ir sasodiiti gruuti. Protams, kad saaku straadaat nebija, bet tagad! Nebuutu jaapabeidz augstskola vareetu pilnu slodzi un taa teikt meegjinaat kaapt pa kaapneem, bet kameer veel maacos tas tomeer nav iespeejams.

Creative Commons License
Senteevs.lv by Senteevs is licensed under a Creative Commons Attribution 3.0 Unported License.

Senteevs.lv balsta Wordpress. Dizains no Free WordPress Themes ar nelielām korekcijām no manas puses.