The Good, The Bad and The Bunney

2008. gada 11. augusts plkst. 15:19 kategorijā Bunney | Skatīts 250 reizes

Pārsviežoties no politikas šedevriem uz svarīgākām lietām, Ģirts norādīja, kā arī ierakstu statistika liecina, ka sen neesmu veltījis brīdi, lai atskaitītos, ko tad dara mans biedrs un kolēģis Čupa. Tā kā šodien ir lietains un darīt neko neprasās, jo sākusies pēdējā atvaļinājuma nedēļa, tad veltīšu brīdi Čupčika memuāriem.

Kopš pēdējā ieraksta nav noticis nekas ievērojams. Es dzīvoju, viņš piebalso. Es sēžu, viņš guļ. Es guļu, viņš lēkā man pa segu un galvu.

Me Need Food
Esmu nedaudz mainījis istabas mēbeļu izkārtojumu, kā rezultātā viņš vairs pats netiek pie pārtikas krājumiem. Agrāk, bada apstākļos, graužamo kaste tika novilkta no plaukta un ar zobiem nocelts vāks. Tagad, kad lielo pārtikas rezervuāru aizsedz lamināta jūra, tiek pielietots cits stratēģiskais paņēmiens. No “kakumājas” (truša buduārs) tiek pa vienai mestas ārā kokskaidu granulas. Ja granula lido kaut kur būra teritorijā – šis grib sauso, graužamo pārtiku. Ja granula tiek pieklājīgi ielikta trauciņā – ir uzradies kārums pēc siena. Piezīmēšu, ka pārtika tiek prasīta tad, kad iet uz beigām, nevis ir beigusies, un sīkais jau pāris dienas cieš Sibīrijas badu. Tas tā, lai atkal sevi nenostādu kā mežoni.

Vilnas vētra
Esmu iepriecināts, ka varu paziņot, ka kažokmaiņas vētra iet uz beigām. Pēc nelielas paijāšanas sesijas vairs nav nesaprašanas sajūtas par to, kādēļ man pēkšņi rokās uzradušies spalvaini cimdi. Arī tepiķis top tīrāks jeb, pareizāk būtu teikt – mazāk netīrs. Gan nezinu vai tas uz ilgu laiku, vai līdz nākamajam karstuma vilnim.

Cool Dat
Runājot par karstumu… visiem, kam ir mājdzīvnieki, nākas saskārties ar to, kā ceļabiedru atdzesēt karstākajās dienās. Suni var ņemt līdz uz peldi, kaķis pats gozējas žarā. Ar zaķi tā nevar. Trušiem normāla ķermeņa temperatūra ir par 2 grādiem augstāka nekā cilvēkam, līdz ar to arī lielāks cepiens. Karstumu pastiprina fakts, ka truši nesvīst. Ķermeņa dzesēšana notiek tikai caur mazajiem asinsvadiem ausīs. Vējš svilpo gar dzirdes orgāniem, tādējādi samazinot temperatūru.

Lai gan karstajās dienās abi logi vienmēr ir vaļā, normāla gaisma plūsma parasti neveidojas, jo ārā vienmēr sanāk karstāks kā iekšā. Arī caurvēju veidot nedrīkst, jo tad iespējams “galu atstiepšanas” scenārijs. Palasījos tīmeklī un izstrādāju sarežģītu dzesēšanas shēmu.

1. Ūdeni mainam vairākas reizes dienā;
2. Daudz dārzeņu un fruktu papildus šķidruma nodrošināšanai;
3. Uz jaunākajiem kriogēnikas principiem balstītas, supermodernas dzesēšanas sistēmas izstrāde (redzama attēlā zemāk).

Dzesēšanas sistēma darbībā

Kad viņs saprata, ka viņu fotografēju, viņš palika dusmīgs…

Kad viņam paskaidroju, ka bildes domātas viņa publiskā tēla spodrināšanai, viņš atvainojās par izlecienu…

Šāda pati pudele novietoja arī uz viņa mājas jumta, lai guļot būtu patīkams mikroklimats.

Wallpaper
Lai gan zaķim nav datora (pagaidām), viņš špiko no manis un grib sev wallpaperi jeb tapeti. Viņam gan ir citi nodomi. Ja es uz to skatos kā uz estētisku priekšmetu, tad Čupam to vienkārši gribas ēst. Līme taču ir garšīga un tā jaukā skaņa, kas rodas, kad tapete tiek plēsta no sienas, taču ir vienreizēja. Aizrādīšana pagaidām palīdz. Uz kādu brīdi…

Me Done Nothin’
Pieminot aizrādīšanu… laikam smadzeņplaukts ir attīstījies, jo pietiek pateikt 3 reiz un ir skaidrs, ka darāmais ir jāpārtrauc. Amizanti ir tas, ka kārtējo reizi pierādās – tas, ka izskaties mazs un mīlīgs, nenozīmē, ka es taure. Ņemsim to pašu piemēru par tapetēm. Pēc pirmā aizrādījum galva tiek fiksi pagriezta uz sāniem un šams tēlo, ka kūko un nesaprot ko no viņa gribu. Pēc otrā aizrādījuma viņš saprot, ka laikam tomēr redzu ko viņš dara, un labu laiku sastingst un skatās vai es skatos. Līdz ko novēršu skatienu, zobi ir atpakaļ pie sienas. Pēc trešā aizrādījuma atkal skats tiek vērsts uz manu pusi. Šoreiz īsāku brīdi. Tad viņš pie sevis klusi nosaka: “Ej tak tu…” un sāk sevi mazgāt vai arī kūkot.

ZZZZzzzzzzz…..
Miegs ar ir interesanta lieta. Vēl joprojām nespēju pierast pie viņa gulēšanas manierēm. Iedomājaties, Jūs ienākat izstabā un priekšā Jums guļ mazs trusis ar kājām uz sāniem, pārgrieztām acīm un nekustas. Ko Jūs darītu? Šāds skats paveras diezgan bieži, tādēļ esmu spiests regulāri viņu pasaukt, lai redzētu, ka deguns vēl kustas.

Tas laikam viss no aktualitātēm. Truba viņam patīk vēl joprojām, no ķemmes nebaidās, īsi sprinti pa laminātu nav problēma, ik pa laikam viņš paspēj uzlīst tādās vietās, ka jādomā kā tas iespējams…

Visā visumā – viss ok.

Līdzīgi raksti:

• The Final Frontier
• Eternal Boredom Of The Brainless Mind
• Bunney