Sikspārņvīrs un Ledžera Oskars

2008. gada 29. jūlijs plkst. 13:57 kategorijā Filmas | Skatīts 105 reizes

Nu tad vakar arī es pievienojos tā kluba locekļiem, kas redzējuši tumšo bruņinieku. Jāsaka, ka uz filmu devies nedaudz dalītām jūtām un īpašām šaubām par Hīta Ledžera atveidoto Džokera tēlu. Dalītas jūtas, jo biju dzirdējis daudzas jo daudzas labas atsauksmes. Mans brālis pirms manas došanās uz kino teica: “It’s gonna blow your balls off!”, līdz ar to gāju uz ekranējumu ar visai augstām cerībām. Šaubas par Ledžera sniegumu māca tādēļ, ka daudzi jau pirms filmas pirmizrādes spekulēja, ka tieši viņs varētu būt otrais aktieris vēsturē, kas par savu sniegumu saņem Oskara balvu pēc savas nāves. Pieļauju, ka neviens viņu nebūtu pieminējis ne ar pusplēstu vārdu, ja viņš šobaltdien būtu dzīvs. Vismaz tā es domāju vakar…

Nu tad par filmu…
Ļoti tumša. Storīlains izkopts gandrīz perfekti un spriedze tur uz krēsla malas visu filmas laiku. Dialogi bija inteliģenti un humoristiski izkopti. Ne tādi, kā friggin’ cartoonish Spiderman bazars. Specefekti, protams, bija atbilstoši, taču ne tik pārāki, lai novērstu no lieliskā scenārija. Es šo filmu vairāk klasificētu kā trilleri, nevis tipisku superhero-action-flick, jo interesantākie brīži bija tieši te, kas noveda pie kompleksajām eksplozijām nevis pats blieziens. Efekti, principā, bija glazūra uz jau tā ekselentas un kārtīgi izceptas kūkas.

The Joker
Neapšaubāmi filmas varonis. Es centos palikt neitrāls un aizmirst visu Ledžera debesīs celšanu tikai dēļ tā, ka viņš traģiski un pirmslaicīgi šķīries no dzīves. Pieļauju, ka man izdevās. Tik un tā – viņa sniegums bija vienkārši fenomenāls (labāks vārds nenāk prātā). Es neatceros tādu reizi savā saprāta mūžā (16 gadi un uz augšu), kad kāds filmas tēls (piekāst vai šausmene vai action) būtu manī tiešām ieviesis zināmas bailes un sirdsklapes. Drūmi slepkavojošais humors un tie smiekli. Tiešām jāsaka, ka svētki gan acīm, gan zosādai. Šādi salauzt savu smaidpuisīša un “kuprkalnmugurnieka” tēlu nevar katrs. Manas domas par šo aktieri mainījās par visiem 180. Viņš visu ekranizāciju pacēla jaunā līmenī. Ja viņš dabūs Oskaru, tad tas noteikti būs pelnīti. Lai gan daudzi, iespējams, to vērtēs kā līdzjūtības un “legacy” apbalvojumu, tomēr sniegums bija aizraujošs un izcelšanas vērts.

Atgriežoties vēl pie filmas. Visu laiku nepameta sajūta, ka ļaunie varoņi ir izcelti priekšgalā, tad nāk (nu jau) komišeners Gordons un tikai tad – klusais bruņnesis Betmens. Teikšu godīgi, nedaudz māc šaubas vai Beils tiešām bija labākā izvēle lomai. Viņš ir lielisks aktieris, taču varbūt ne gluži priekš šī žanra.

Visā visumā esmu neviltoti sajūsmināts par Tumšo Bruņinieku kā kopdarbu. Gandrīz 2 ar pus stundas spriedzes, sprādzienu un lieliskas aktierspēles, un tas viss par vienu no senākajiem supervaroņiem. Kura filma vēl par sevi to var apgalvot?

Līdzīgi raksti:

• Slepkavroboti, ticība un Kanēlis
• Aliens VS Predator : Requiem mazais apskats
• Southland Tales