Visi raksti šajā vietnē ir mans intelektuālais īpašums, līdz ar to - subjektīvi. Tie neatspoguļo citu personu un manas darba vietas viedokli. Neuzņemos absolūti nekādu atbildību par Jūsu emocijām un no tām izrietošajām sekām, kas var rasties lasot manu viedokli. Raksti pirms publicēšanas netiek pārlasīti, lai saglabātu sāpīgo autentiskumu. Atsauces uz visiem tekstiem obligātas.

Kapeikrauši

2008. gada 27. jūlijs plkst. 22:04 kategorijā Spriedelējieni | Skatīts 58 reizes

Es apzināti lietoju terminu “kapeikrauši“, nevis populāro un vispār pieņemto vulgāro alternatīvu. Tas tā kā tāds nākamais solis uz pieklājību. Bet tagad par tēmu.

No laika gala neesmu cietis žmogus un slīmestus:

  • slīmesti – uzskata, ka ir labāki par citiem un nav pakļauti vispārpieņemtajām normām kad iet runa par piķa mešanu kopīgam pasākumam, vai arī uzrodas uz pasākuma kulmināciju, ar pusdzertu alus pudeli rokās, un vakara gaitā turpina patērēt citu sagādātos labumus;
  • žmogi – uzskata, ka tādu sīkumu, kā kādas lietas pievešana vai darbs ārpus noteiktā darba laika ir brīvprātīgas rīcības un tiek veiktas “aiz labas sirds”, un, līdz ar to, nav finansiāli jāatlīdzina, jo… es taču galu gaļā esmu labs cilvēks.

Patreiz vēl šāda veida eskapādes klusībā pieciešu, izsakot vispārējas un nekonkretizēti asas piezīmes, taču, balstoties uz fakta, ka sabiedrības bezkaunība tikai palielinās, pieņemu, ka drīz būšu spiests vienkārši “nagļakā” iekasēt un tikai tad rīkoties.

Protams, nav runa par milzīgām summām, kuras vienmēr ņemu pirms darba, taču, kā jau tautā saka: “puslitru nekrāsi – pie mucas netiksi”. Ja paskaita visus tos sīkos “mīlestības darbus”, tad smagi jāsāk domāt no kuras vietas man galva aug. Par to naudu, kuru teorētiski esmu nopelnījis, man sen jau portablis būtu sanācis.

Atgriežoties pie augstāk minētajiem kapeikraušu veidiem, pieminēšu vēlvienu, ko dēvēju ebreju tautas alternatīvajā nosaukumā. Pie tiem pieskaitu arī sevi, jo vienmēr apdomāju ko pirkšu un vai to patiesi vajag. Pēc tam notiek lielā cenu salīdzināšana, un tikai tad – iegāde. Pārtikas jomā sākumā acis tiek mestas uz akcijām un tikai tad uz pārējo. Šajos “treknajos gados” pieļauju, ka esmu diezgan biezā kompānijā, ko pierāda arī nesen lasītie statistikas dati. Pirkšanas paradumi ir mainījušies.

Personīgās finanses ir jātērē apzinīgi un pārdomāti, taču tas nenozīmē, ka var tēlot anālu zaldātu un nemaksāt saviem padotajiem par brīvajā laikā uzņēmuma labā paveikto darbu, kā arī izcelties ar driftošanu uz citu (reizēm pat labu draugu) rēķina.

Atkal atklājas, ka nauda ir visa ļaunuma sakne un dzīvot meža vidū būtu vislabāk gan nerviem, gan sirdsmieram…

Līdzīgi raksti:

  • http://ghirts.nee.lv Ģirts

    Mjā, man arī bieži jāsaskaras ar šo situāciju. Pati debilākā situācija izveidojas tad, kad es palīdzu draugam un draugs par padarīto nopelna naudu (nebūt ne mazu), taču es esmu piekritis palīdzēt un man nevajag atmest pat nevienu grasi (kaut vai 10ls pa dienu). Cik daudz laika ir veltīts dažādiem šāda veida it kā sīkiem, nenozīmīgiem darbiem, kurus izdaru es, bet nopelna kāds, kurš palūdzis manu palīdzību. Reizēm tas kaitina, bet es naivi ticu, ka tas un tas cilvēks man palīdzēs, kad palīdzība būs vajadzīga man (jāsaka gan ne reizi vien esmu aplauzies prasot palīdzību). Pagājušās ziemas laikā par šādiem darbiem noteikti būtu nopelnījis laptopu vai divus, taču 80% gadījuma es saņemu “paldies”. Arī no šī gada man ir doma vispirms runāt par naudu un tad kaut ko sākt darīt. Pagājušajā ziemā pat 2 dienas pildīju dažādus organizatoriskos darbus, zvanīju visiem, iztērēdams ne mazu naudu, taču beigās saņēmu “paldies” un to, ka uz mani var paļauties.

Creative Commons License
Senteevs.lv by Senteevs is licensed under a Creative Commons Attribution 3.0 Unported License.

Senteevs.lv balsta Wordpress. Dizains no Free WordPress Themes ar nelielām korekcijām no manas puses.