Diena, kad mira dziesmas

2008. gada 25. jūlijs plkst. 12:33 kategorijā Fiksā doma | Skatīts 83 reizes

Visi to reklamē kā ultra stilīgu un kulturālu pasākumu, bet tas ko es vakar pa starpai (garām ejot mātes istabai) dzirdēju, bija nekas cits kā genocīds visbrutālākajā izpausmē. Runa, protams, ir par neko citu kā slāvu…eee, neatvainojos… “Jauno Vilni”.

Pievienošos Streipa kungam un teikšu, ka, ja visi dzied slāvu mēlē, kā arī vadītāji nerunā ne vārda latviski, tad šo masu slepkavību varēja rīkot arī citur.

Ak jā. Kādēļ slepkavība? Tamdēļ, ka tik brutālu labu dziesmu kropļošanu un pat, nebaidos teikt – izsmiešanu, es vēl nebiju dzirdējis. Totālā pālī esoša, pusdzīves krīzi izcietoša (tāda vārda laikam nav) narkomāna karaokes gaudošana ir daudz baudāmāka par to, ko manām ausīm nācās izciest vakardien. Mūsu varenais “wannabe Westlife fag, but is only a poor playboy wannabe butwipe” Dons meistarīgi nocirta rokas un kājas Ray Charles dziesmai “Georgia On My Mind” (vismaz man liekas, ka tā bija tā dziesma). Tāpat arī Aerosmith asaru gabals “Don’t Wanna Miss A Thing” tika sazāģēts ar motorzāģi un beigās, pateicoties 50 traku suņu cienīgai gaudošanai, apliets ar skābi un izšķīdināts nebūtībā.

Ja nav cieņas pret šīs banānrepublikas valodu, tad tikpat labi šo te visu varēja sarīkot bijušajā Černobiļas lokatorā. Tad vismaz tie “”mākslinieki” saprastu, ka visam ir sekas.

Līdzīgi raksti:

Nav līdzīgu ierakstu