Visi raksti šajā vietnē ir mans intelektuālais īpašums, līdz ar to - subjektīvi. Neuzņemos absolūti nekādu atbildību par Jūsu emocijām un no tām izrietošajām sekām, kas var rasties lasot manu viedokli. Raksti pirms publicēšanas netiek pārlasīti, lai saglabātu sāpīgo autentiskumu. Atsauces uz visiem tekstiem obligātas.
Dzimtā puse…
2008. gada 24. jūlijs plkst. 17:12 kategorijā Spriedelējieni | Skatīts 51 reizes
Pēc kārtējās ilglaicīgās prombūtnes, dažas stundas atpakaļ atkal ierados savā dzimtajā krastā – Valkā. Nodzīvoju šeit lielāko daļu sava jaunā mūža un tikai (kā jau daudziem) augstskolas gaitas mani pārsauca uz citu vietu. Pēdējo reizi šeit biju pirms nedaudz vairāk kā mēneša. Uzrodos te aizvien retāk, jo man te galīgi vairs nepatīk. Ne tāpēc, ka radies kaut kāds snobisma komplekss, kura rezultātā šeit visus uzskatu par lauķiem (kā to dara liela daļa rīdzinieku), bet tādēļ, ka tev vienkārši nav ko darīt. Kāpēc nav? Jo visi ir prom.
Visi draugi ir izmētāti pa pus valsti un barā sanākšanas, kādas tās bija agrāk, vairs nenotiek. Maksimālais, ko pēdējo reizi salasījām, bijām 5 tipi. Sēdējām, pamuldējām un viss. Nav jau vairs tie gadi kad jādara kaut kāds sviests tikai, lai būtu interesanti – pietiek ar alus kausu un vāvuļošanu, bet pat uz to vairs neviens nav spējīgs. Citas kompānijas, jauni draugi, citas, stipri negatīvākas lietas…
Biš nobīdījos no tēmas. Rezultāts viens – lai gan zinu šo mazo miestu kā nevienu citu, man nav ko darīt. Absolūti. Tādēļ arī patreiz sēžu un skribelēju blogā, lai gan ārā ir 27 grādi un skaidra debess. Neesmu tas tips, kas ies viens pie upes malas gaļu cept vai kaut kur citur klenderēt. Nekad īsti neesmu sapratis tos, kas vieni dodas kaut kur prosta pasēdēt vai izstaigāt kādu dabas taku. Mana vienatnes izklaide aprobežojas ar seriāliem, filmām un, pēdējā laikā, San Andreas Multiplayer.
Bet bija jau arī zaķis, ne? Bija. Un palika. Valmierā. Šodienas žaronis likās pārāk iespaidīgs, lai riskētu ar sīkā tapešēdāja veselību, kratot viņu 50 km pūrā aizlienētajā Audi 80, kam tuvākais kondicionierim ir atvērts logs. Viņš labāk jūtas savā “kondicionētajā” būdā.
Izskatās, ka šodien būs garš vakars. Seriāli, varbūt kāda filma un karstums. Rītdienas priekšpusdienas kulminācija būs mašīnas mazgāšana, vaskošana un salona tīrīšana (aizraujoši, ne?), bet vakarā jau atkal dzīve iegriezīsies pareizajās sliedēs, jo ieradīsies cīņu biedrs ar kuru tad štukosim vai jācep gaļa, vai tīklā jādragā “Svētais Andrejs”. Pateicoties Dieva dāvanai “Wireless”, iespējams, tiks darītas abas lietas vienlaicīgi.
Kā vienmēr, atkal kaut kāds vidussviests. Sāku runāt par vienu, bt beigās sanāk kaut kas pavisam cits. Piekāst. Varbūt vienkārši jāiet gulēt. Nezinu kāda vella pēc, bet acis krīt ciet. Īsumā, lai kompresētu domu – Valka nav vainīga, ka es esmu garlaicīgs.
P.S. Bildē redzama Valkas baznīca. To redzu no sava dzīvokļa balkona. Tas tāds mazs hints tiem, kas mēdz sprēgāt un solīt mani atrast, lai “aprunātos”. Reku šeku Jums baigais priekšā teiciens.
Priekā biedri!
Līdzīgi raksti:
Lasītāju Komentāri
Komentēt
Ieraksta Info
-
2008. gada 24. jūlijs plkst. 17:12 -
Spriedelējieni -
4 Komentāri


Pajem kāds als un dzīve būs saulaināka.
Bet uz brīdi gan, jāsaka par nozēlu. :C
“Ne tāpēc, ka radies kaut kāds snobisma komplekss, kura rezultātā šeit visus uzskatu par lauķiem (kā to dara liela daļa rīdzinieku)”
Par šito drūūūūsciņ iecepos. Pirmkārt, parādi man tagad Rīgā rīdzinieku, kurš Rīgā ir dzimis, bet nav pensis. Sit man’ nost, bet kas tiešām konkrēti tā iemesla pēc, ka kāds nav dzimis Rīgā, to par pāķi saukātu, es nezinu. Ok, brīnās, ka krievu mēli nemāk un nodevas santīmos pret neizdauzītu purnu nav maksājis skolas laikā – tas jā. Bet kopumā tas IMHO ir “dzelteniski” uzpūsts. Vai arī točna kāds ir pāķis un šim neskrien fiška.
“Nekad īsti neesmu sapratis tos, kas vieni dodas kaut kur prosta pasēdēt vai izstaigāt kādu dabas taku.” Vo! Plus viens tipo. Apbrīnoju cilvēkus, kas no sūda māk izsūkt konfekti jeb priecāties par NEKO.
P.S. Baznīcu nodedzināt, mācītāju kastrēt, pagāni rullē un bleķis arī dažreiz.
Tu nesaproti cilvēkus kas priecājas par NEKO, bet pats tai laikā dari kautko tik debīlu kā “Svētais Andrejs”. Čota nerīmējas kopā…
Kuram debīls, kuram ne.