Pirmdienas cepiens

2008. gada 21. jūlijs plkst. 11:18 kategorijā Spriedelējieni | Skatīts 136 reizes

Esiet sveiki dārgie lasītāji. Sāksim 1dienu vislabākajās Senteeva tradīcijās – ar kārtīgu cepienu!

Galvenā tēma – mans raksts par Salviju. Raksta apskatīšanas statistika liecina pati par sevi + tas tika publicēts TvNetā, kas gan bija viens liels eksperiments, kuru noteikti nekad vairs neatkārtošu. Lai neviens neliekas apbižots, sākšu ar faktiem par sevi un to rakstu:

1. Es neesmu lietojis Salviju vai cita veida smagās narkotikas (bē bē bē, alkohols ir smagā narkotikā utt. – piesienamies pie vārdiem), tātad visi rakstā izvirzītie apgalvojumi bija pilnīgi spekulatīvi un balstīti uz neko citu kā manu grandiozo iztēli. Par to arī raksta sākumā tikāt brīdināti. Šis punkts attiecināms tiem, kas slaucīja asaras izlasot, ka Salvija iedarbību pielīdzinu LSD;
2. Es esmu viens no tiem trulajiem naivuļiem, kas uzticas informācijai, ja tā identiskā vai ļoti līdzīgā veidā pārpublicēta vairākos (vismaz 3) avotos;
3. Attiecinot uz pirmo punktu, esmu viens no neizglītotajiem, kas nezin “zāles” grama cenu, par ko arī rakstā tikāt brīdināti;
4. Es savus “filosofiskos” ierakstus balstu TIKAI un vienīgi uz to, ko izlasu vai uzzinu, to papildinot ar savām idiota smadzenēm. Es neesmu ziņu portāls, kuram visi fakti jāpārbauda;
5. Visi raksti tiek rakstīti impulsīvi un netiek pārdomāti 5 stundu garumā. Ja es pārdomātu visu ko rakstu, tad, visticamāk, šo vietni neviens nelasītu. Raksti pēc to uzrakstīšanas netiek pārlasīti, jo esmu slinks.

TvNeta komentārus izlasīju tikai daļu, jo tur esošais kontingents mani nerūp – fokusējos tikai uz tiem cilvēkiem, kas lasa šo vietni un kuriem kasa ko rakstu. Tā arī nonākam pie iemesla kāpēc tomēr, lai gan netaisījos to debīlo faktu apkopojumu kādreiz vēl pieminēt, to daru. Pēdējais komentārs pie raksta:

Pietiks fantazēt, senteev, ar šito tu zaudēji respektu manās acīs :/

Pēc smieklu pauzes sāku apdomāt ko es tik greznu esmu izdarījis, lai, nepazīstot kādu, būtu ieguvis viņa “respektu”. Cieņa gadījienā nebija tā lieta kas veidojas laika gaitā nevis pēc raksta par Valentīndienu izlasīšanas? Lai vai kā – amizanti.

pats salviju neesmu lietojis, bet šitā “alus mediķu” gudrās izrunāšanas. Zinu es tādus mediķus – pierijās, stulbi rēc un iet mājās sievas sist

Jā. Es lietoju alu, man tas garšo. Ļoti. Protams, ka mēdzu arī pierīties un stulbi rēkt. Tu ne? Šķirba tik tā, ka pārpālī nesēžu pie klavieres un nedrukāju rakstus par potenciāli bīstamām vielām. Ak jā. Bija arī vārds “potenciāli”. Pēc manas vārdnīcas tas nozīmē kaut ko līdzīgu “iespējami”, nevis “pilnīgi noteikti Jūs visi būsiet atkarībnieki, jo es uzrakstīju šo rakstu, kura rezultātā Jūsu apziņā implantēju domu par narkotiku reklāmu un Salviju kā atbildi uz visas pasaules dziļākajiem noslēpumiem, kas tāpat nevienu neinteresē, taču ir izzināšanas vērti, jo Senteevs to pasludināja par cilvēces bojāejas instrumentu un viņam ir jātic, jo viņš balsta visu un nepārbaudītiem faktiem kā arī bērnībā daudzreiz tikai dauzīts pret izlietni, ar ko izskaidrojams viņa pilnīgais realitātes zudums, šizofrēnija un idiotisms augstākajā pakāpē…”

Ehh…aizrāvos. Pietiks ar filosofēt, tāpat hiperinteliģentais sabiedrības krējums, kas savu ikdienu pavada marinējot TvNEta un Delfu komentāros un izsakot savu viszinošo viedokli tāpat kārtējo reizi zinās labāk.

Beigās, neliels apstiprinošs citāts no manas puses – es neesmu ģēnijs un nezinu visu par visu. Es pilnīgi pieļauju, kas esmu aptaurētāks par pusi no cilvēces, taču spēju formulēt savu viedokli, lai tas vismaz aptuveni veidotu sakarīgu tekstu. Es nelamājos un šeit vairs nelamāšos – ne tāpēc, ka esmu kļuvis pieaugušāks, mācījies no savām kļūdām vai sapratis, ka tam nav jēgas, bet gan tādēļ, ka mana māte šo blogu lasa. Un ja mamma saka, ka lamāties ir slikti, tad ir jāklausa. (Čau mamma!)

P.S. Neaizmirsīsim kurš “vē vē vē . pilnidiotnodzīvesatpalikušaisnekonesajēdzošaissūdudzenošaissenteevs . ēl vē” ir superautoritāte. Jup. ES! Tādēļ, pirms kaut ko raksta atbildē uz šo rakstu, pārdomājam vai ir vērts tērēt laiku, jo man patīk dzēst komentārus, kas mani aizskar. Tas tāpēc, ka man ir zema pašapziņa un nav draugu. Ak jel, ceru, ka vēl vairāk aristokrātu nezaudēs savu “reselekta respekta” pret mani. Galu galā, tas ir vienīgais, kas mani dzen un izvelk no bedres grūtos laikos.

Visiem regulārajiem lasītājiem – pieņemu, ka zinat manu rakstīšanas stilu un neņemsiet šo uzlējumu nopietni. Mani interesē Jūsu sakāmais viedoklis.

Pārējiem – iepūšam sev un meklējam dzīvi. Man tādas nav, bet es jau arī esmu taure.

Oriģinālraksts tiek novietots slēptā vietā, lai vairotu “disrespektu” un naidu.

Blogs nav veikals – klienta taisnība ir ĻOTI relatīvs jēdziens.

Līdzīgi raksti:

• Parunāsim par politiku
• Pseidoelitetatitārisms