Linkin Park Koncerta Atskaņas

2008. gada 12. jūnijs plkst. 11:24 kategorijā myTUNES | Skatīts 134 reizes

Šī raksta nosaukums varētu būt arī “Lauķa pirmais lielais koncerts”, jo, kā jau visi zinām, Latvija sākas un beidzas ar Rīgu. Tā kā šī bija mana pirmā vizīte arēnā “Rīga”, tad vēl pastāvošās eiforijas iespaidā noteikti pārspīlēšu, bet Jūs jau man piedosiet – es no laukiem. Bet nu tagad tad par visu pēc kārtas.

Pati arēna.
Es, godīgi sakot, nezinu vai to var dēvēt par arēnu vai par vienkāršu halli, jo biju gaidījis kaut ko lielāku. Tāda sardīņu bundža vien ir. Labums gan tāds, ka arī no otra gala visu var redzēt. Skatuve bija nedaudz atvirzīta no aizmugurējās sienas, kas redzēšanu papildus atviegloja.

Apmeklētāji.
Laikam lieki atzīt, ka lielākā daļa apmeklētāju man cauri kājām skraidīja, taču pavērās arī nedaudz necerēts skats – treniņtērpu mafija bija biezi pārstāvēta. Daļa bija ieradusies uz prostu piemaukšanos, jo visu laiku tikai dzēra. Viena blonda, kaulaina, solarizēta, urlu mātīte netālu no manas sēdvietas visu laiku gorījās un turēja pirkstus gaisā, it kā pats varenais “pusdolārs” būtu ieradies ar savu gaiļu unitu un ārdītu pamali – skats pa rubli. Man blakus sēdēja pāris, kas visu koncerta laiku nekustējās un sejas izteiksmes atgādināja bēres, kurās jāapglabā mī;lotais omes dalmācietis.

Skatot visu masu kopumā, brīžiem jutos nedaudz kā izlecējs, jo man krāsā bija gaišs apģērba gabals un neviena šmotka nebija saplēsta. Uz mani skatījās kā iedomīgu kretīnu, kad vienīgais no padsmit rindā stāvošiem purniem tualetē atļāvos pēc nokārtošanās rokas nomazgāt. Varbūt nevajadzēja zīmēties, bet nu jau par vēlu.

Iesildītāji.
Spēlēja grupa no Lielbritānijas – The Blackout. Te īsti daudz nav ko teikt, vienīgi – viņi SMAGI sūkāja. Pat mazās melnās meitenītes neizdvesa nekādas emocijas pēc vairākkārtējiem grupas aicinājumiem dziedāt līdz. Es būtu bijis vairāk izklaidēts, ja uz skatuves būtu sēdējis pavecs večuks, kas ar savu vienīgo palikušo zobu būtu vaļā taisījis konzervbundžas.

Kaitinošākais pie tiem, acīmredzamajiem, praida gājējiem bija bezjēdzīgā brēkšana mikrofonā katras dziesmas sākumā, kā arī atkārtotie aicinājumi doties uz viņu mājaslapu un nopirkt kādu maiku.

LP.
20 minūtes pēc “iesildītāju” izvirtībām uz skatuves uznāca visa vakara jēga. Viss sākās ar “What I’ve Done”. Pirmās dažas dziesmas publika bija nedaudz stīva (vainoju silidītājus), bet līdz ko sākās “Numb”, panesās vienkārši ārprāts. Stāvvietas lēkāja, sēdzvietas kratījās un visi brēca. Es tai skaitā. No tā brīža maiss bija vaļā un norisinājās nepārtraukts ārdeklis. Česters bļāva, Šinoda skaitīja, pārējie spēlēja, tik Mr. Hāns izskatījās dikti garlaikots. Droši nebija kārtīgi paēdis. Punktu pasākumam pielika “One Step Closer”.

Pa vidam ar kaut ko gadījās neliela ķibele dziesmas “Valentines’ Day” laikā, kad pēkšņi izcēlās viens specifisks troksnis un apklusa mikrofoni. Česters to nosauca par dziesmas “Special Version”.

Vairākas reizes skanēja pateicības vārdi auditorijai par atnākšanu, kā arī frāze “Thanks for supporting the band even though we don’t come up here. Ever.”

Rezumē.
Ja sāp visi kauli un rīkle, tad uzskatu, ka pasākums ir izdevies. Pieļauju, ka vajadzēja tomēr iegādāties stāvvietas , jo es un pāris sīkās meitenītes, bijām vienīgie no sava bloka kas kratījās un plaudēja līdz. Es beigās biju vienīgais, kas piecēlās kājās, lai applaudētu.

Jutos nedaudz saskābis, kad solīto 2 stundu laikā, viss izskanēja jau pēc pusotras. Labprāt būtu dzirdējis vēl vienu vai divus gabalus, bet visu jau nevar dabūt. Kaulos vēl tāda patīkama eiforija par to, ka viņi tiešam atbrauca un izārdīja pamali. Visu cieņu publikai par skaļo dziedāšanu un kratīšanos.

*Bilde bezkaunīgi nosperta no Apollo.lv

Līdzīgi raksti:

• Linkin Park Koncerts
• Par draugiem, šo zīmīgo datumu un something for the soul…
• Soundtrack Of My Life – The Goo Goo Dolls