Visi raksti šajā vietnē ir mans intelektuālais īpašums, līdz ar to - subjektīvi. Tie neatspoguļo citu personu un manas darba vietas viedokli. Neuzņemos absolūti nekādu atbildību par Jūsu emocijām un no tām izrietošajām sekām, kas var rasties lasot manu viedokli. Raksti pirms publicēšanas netiek pārlasīti, lai saglabātu sāpīgo autentiskumu. Atsauces uz visiem tekstiem obligātas.

Privātums = Miris

2008. gada 20. maijs plkst. 10:48 kategorijā Spriedelējieni | Skatīts 90 reizes

Diemžēl virsraksta apgalvojums laikam beidzot arī ir apstiprinājies šim necilajam tīmekļa žurnālam.

Nezinu vai tas bija likteņa mājiens jeb vienkārša, ārkārtīgi veiksmīga sagadīšanās, bet vakar vakarā īsi pirms gulētiešanas, pārskrienot pāri savai nelielajai lasāmo blogu listei, uzdūros uz šo Taustiņklabekļa rakstu. Izlasīju un atrāvos ar āmuru pa pieri. Uznāca apgaismība, ka, lai gan man vēl nav ne tuvu tik daudz lasītāju kā viņam, tomēr pietiekoši, lai, iespējams, varētu sākt apgalvot, ka šī mazā vietne ir publiska.

Balstoties uz šo apziņu, kārtīgi apdomāju un izņēmu ārā savu pēdējo rakstu, kas dažam labam komentāros jau lika apraudāties, jo redz es esmu slikts cilvēks :D Štelle tāda, ka es vēl joprojām šo blogu rakstu kā savu personīgo dienasgrāmatu, brīžiem pierakstot, ka tā atrodas publiskajā telpā. Daļa rakstu top temperamenta uzplūdes augstumos un to publicēju nepārlasot saturu. Tagad tikai nesākat brēkt, ka es atsmērējos, jo mani uzskati nav mainījušies, taču, acīmredzami, ir pienācis laiks apdomāt katru vārdu ko rakstu, pareizāk sakot – ko publicēju.

Mana iecere vienmēr ir bijusi rakstīt par lietām, kas nodarbina mani attiecīgajā brīdī. Lai gan dzīvē pārdomāju katru rīcību, šeit vairāk izpaužos impulsīvi, jo nav vēlmes ieslīdēt vienās sliedēs un rakstīt vienmuļu blogu, kurā atgremoju plašsaziņas jaunumus vai notikumus. Arī turpmāk tas nenotiks, jo neesmu ziņu aģentūra, bet cilvēks. Cilvēki, kā zināms, ir dažādi, līdz ar to daļai patīk dzīvot puķu pļaviņā un trallināt, bet citi labāk pastaigājas pa tuvumā esošo dzeloņdrāts sētu.

Īsumā, viss augšā minētais nozīmē, ka pieaugs manu ierakstu skaits, kas būs marķēti ar “Privāts” un līdz ar to Jūs, godātie lasītāji, tos neredzēsiet. Lai vai kā, savu valodu cenzēt netaisos, jo viens lamuvārds izsaka vairāk kā 100 dzejas rindas. Tiem, kas to nevar sagremot, ieteikšu vienkārši ignorēt šo vietni, jo neesmu ne tuvu kaut kas īpašs, lai par mani celtu globālu brēku.

Nobeigumā, vēlos pateikties visiem lasītājiem, dažiem komentētājiem, īpaši – RSS abonentiem, kā arī, protams, visiem, kas mani ir kontaktējuši ar kontaktformas palīdzību un (pats par to brīnos) izteikuši labus vēlējumus.

Lai gan smagi izklausās pēc atvadas vārdiem, es vēl tikai sāku…

Līdzīgi raksti:

  • http://www.zuz.lv/ Taustiņklabeklis

    He, he skarbi.

    Par to cenzūru ir kā ir. Iesākumā tā nebija problēma, tad lasītāji bija itkā ar mani nesaistīti. Tagad tomēr es nevaru atļauties uzrakstīt, ka “šodien bija ūber slinkums, tikšanos pārcēlu klientam samuldot…” vai “kā man besī tas programmētājs, kas kā āmurs neprata izdarīt ko lūdzu”. Tādas lietas vienkārši nedrīkst rakstīt.

    Kā arī, sāku rēķināties ar to, ka kādreiz itkā nevainīgi izteikts vārds var nonākt pret Tevi. Tu piemēram uzraksti, ka Hansabanka ir sūdīgākā banka pasaulē, bet tad Tev uzrodas lielisks darba piedāvājums no šīs bankas, kuras cilvēki atrod Tavu blogu, un…

    Itkā tie visi ir dzīves sīkumi, bet par to, ko runājam internetā ir jādomā, jo īpaši tad, ja anonimitāte nav Tavs draugs.

  • http://www.zuz.lv/ Taustiņklabeklis

    Jā, un vēl – ja gribas pateikt ko skarbu, tad jāmēģina nerīkoties impulsīvi, bet apdomīgi. Nekad nevar zināt, ko ar itkā vienu bloga ierakstu Tu vari izdarīt :)

    No otras puses, bezcerīgi sevi cenzēt arī ir nelabi, tādā gadījumā blogs pārtop par sausu notikumu izklāstu.

    Ko es vēlējos teikt – ka jārod līdzsvars starp visu. Iņ jaņ. :)

  • http://senteevs.lv Senteevs

    Piekrītu tev un šādā virzienā arī turpmāk virzīšos. Tomēr neuzskatu, ka šerps vārds vienmēr ir nevietā. Tad jau es sev bedri esmu izracis jau tagad ar to rakstu par nekomerciālu projektu reklāmas iespējām. Ziņu portālos man darbu nedabūt. :D
    Varbūt skan samāksloti un augstprātīgi, bet es arī nevēlētos strādāt uzņēmumā, kas nevar sadzīvot ar kāda cilvēka kritiku, it sevišķi, ja šis cilvēks ir attiecīgā uzņēmuma darbinieks.

  • http://mfz.lv Mfz

    Padomā, noteikti padoma pirms publicē, it sevišķi tagad, kad rss pieejams, viss tiek iegrāmatots. Nekur.lv arī iegrāmato. Starp citu, es novēroju ka daudzi blogi rakstus dzēš, bet tas jau nekas, rss jau paliek ka arī nekur.lv saglabājas ir. Ta kā, gluži vai labāk vispār neblogot, jo pēdas satīrīt gandrīz neiespējami, ja gadījumā kaut kas pasprūk. Tā ir kā spēlēšānās ar uguni, vienā mirkli vienkārši var apdedzināties.

Creative Commons License
Senteevs.lv by Senteevs is licensed under a Creative Commons Attribution 3.0 Unported License.

Senteevs.lv balsta Wordpress. Dizains no Free WordPress Themes ar nelielām korekcijām no manas puses.