Big Day Out

2008. gada 29. aprīlis plkst. 11:42 kategorijā Bunney | Skatīts 752 reizes

Kādas būtu Jūsu sajūtas, ja Jūs pirmo reizi, pēc ilga laika nodzīvošanas telpās, redzētu ārpasauli? Zaķis juka prātā.

Sākumā viss bija svešs un nepazīstams, gaišs un liels. Bet viss izskatījās tik labi. Kā Jūs justos, ja viss, ko apkārt redzat, būtu ēdams? Zaķis juka prātā.

Bailes izzuda un sekoja domu sakopošana un pārkārtošana pie upeņu krūma. Sejā bija manāma nesaprašana par notiekošo, kā arī aizvainojums par izraušanu no svētā zemkrēsla miega. Pirmā pusstunda – emo bunney.

Siksniņas “pieregulēšana” zaķa parametriem deva redzamus rezultātus. Līdz ko šamējais bija nedaudz pietjūnēts un uzmundrināts, viņš sajuka prātā. Īsi ievērtējis teritoriju, tas vienkārši sāka skriet. Ne tā, kā istabā vai pa gultu, bet gan kā spalvains delfīns. Augsti, kūkumaini lecieni, un tas viss nežēlīgā ātrumā. Lieki piebilst, ka es, kā pārliecināts klaviatūras sportists, jau pēc dažām minūtēm biju tuvu infarktam.

Kad lielais skriešanas maratons bija beidzies, sākās gremošana. Viss bija jāaposta un jānogaršo. Īpašu vilinājumu radīja kaimiņu dārzs. To gan nesaprotu, jo manā bija viss tas pats. Laikam vienkārši “aizliegtais auglis” izskatījās labāk.

Arī āra priekos izrādījās, ka zaķis nav muļķis, jo apzināti skrēja cauri krūmiem, zem krēsliem un starp kokiem, cerībā, ka es netikšu līdz un atlaidīšu siksniņu. Tā, protams, nenotika, savādāk droši tagad sēdētu bez mājlopa miniatūras.

Pēc šīs dienas, acīmredzami, mainījās arī attieksme pret mani, jo tiku attaisnots no noziegumiem pret zaķēci (tā tak sauc cilvēci, ja to attiecina un zaķiem, ne?) un atkal uzskatīts par savējo. Vēl tagad viņš liekas patīkami uzvilkts.

Ielaid bēbi vannā vai zaķi pļavā. Brīžiem tiešām jābrīnas cik maz dažiem vajag līdz pilnīgai laimei.

Aculiecinieku foto no notikuma vietas:

Līdzīgi raksti:

• Bunney’s Day Outside
• Dienas (ne)Darbs
• The Final Frontier