Visi raksti šajā vietnē ir mans intelektuālais īpašums, līdz ar to - subjektīvi. Tie neatspoguļo citu personu un manas darba vietas viedokli. Neuzņemos absolūti nekādu atbildību par Jūsu emocijām un no tām izrietošajām sekām, kas var rasties lasot manu viedokli. Raksti pirms publicēšanas netiek pārlasīti, lai saglabātu sāpīgo autentiskumu. Atsauces uz visiem tekstiem obligātas.
Zaķis nav muļķis…
2008. gada 17. aprīlis plkst. 17:04 kategorijā Bunney | Skatīts 635 reizes
… viņš tikai pēc tāda izskatās.
Lai arī mans mazais draugs reizēm liekas nedaudz smadzeņamputēts, pēdējā laikā viņu vērojot, var redzēt, ka tas ir tikai viņa imidžs. Lai gan viņš viens pats var ilgi un dikti flipot pa paklāju, dažreiz neveikli ieskrienot man kājās, arī tajā saskatāma zināma doma. Viņš neskries un neleks vienādi. Viņš izmet apli. Novērtē situāciju. Izmet tādu pašu apli. Atkal novērtē situāciju. Met trešo apli, kas jau ir līkumainās un sarežģītāks. Izmet vēl dažus dažādus apļus, izlemj kurš viņam vislabāk patika un tad mauc uz nebēdu, kamēr pēkšņi apstājas, apgāžas un sāk rubīties. Dīvaini, ka vakaros flipošana ir novērojama bieži, bet tā kulminē tikai, kad es eju gulēt un izslēdzu gaismu. Varbūt viņš priecājās, ka nav vairs jāskatās uz manu mūli?
Sīcis būdams, pelēko šūnu tomēr kustina, jo ir sapratis dzīves pamatdomu: “Nekod rokai, kura tevi baro!” Šoreiz vistiešākajā nozīmē. Es nezināju, ka tāds mazs vilnas klucis var tā pārskaisties. Mans sencis sāka šamējo kacināt viņa acu priekšā tirinot roku. Acīmredzot, nebija noskaņojuma. Tesās virsū rokai un šņāca. Un tā vairākas reizes. Kā es pakustējos, tā sabijās un noslēpās. Laikam domāja, ka bāršu. Piegāju, papaijāju un, līdz ko sencis aizgāja, piemetināju: “Labs zaķis!” Nav uz mutes kritis (Nu labi, pāris reizes ir). Zin kurš jāciena un kurš ne. Kaut kur reiz lasīju, ka šitie mazie spriņģotāji spēj noteikt cilvēka raksturu. +1 man
Pēdējā inteliģences pazīme atklājās vakar. Es, neko ļaunu nedomādams, vannas istabā birstēju zobus un atkal dzirdu sen pazīstamo skaņu – nagi uz lamināta. Sīkais izdomājis apskatīties, kas koridorī notiek. Negribēju, lai šis pa nakti tur paliek tādēļ nolēmu to atgriezt istabā. Neņēmu un necēlu, bet gan nokomandēju doties atpakaļ. Šis lūr uz mani kā cirvis uz āmuru. Es parādu ar pirkstu un saku: “Kusties!”. Šīs sēž un domā ko tas lielais duraks grib panākt. Turpināju atkārtot līdz apnika. Tad teicu: “Nu tu tak neesi muļķis. Ej istabā!” Parādīju ar pirkstu…un šis aiziet ar. Mute vaļā. Vai nu viņš saprata ko gribu vai arī viņam pieriebās.
Nonetheless, galva viņam ir ne tikai priekš acu turēšanas un deguna kustināšanas.
Līdzīgi raksti:
-
ita
Ieraksta Info
-
2008. gada 17. aprīlis plkst. 17:04 -
Bunney -
1 Komentārs


