Logitech Z-2300 apskats

2008. gada 10. aprīlis plkst. 22:53 kategorijā Tech Thoughts | Skatīts 1,102 reizes

Nedaudz vairāk kā 2 gadus sēdēju pie saviem 5 kanālu Logitech X-530 skaļruņiem un biju apmierināts, taču pēdējā laikā aizvien vairāk sāka kaitināt sabvūfers, kas, lai gan darbojās kā parasti, vairs nepārliecināja ar savu basu. Lētā un vidusmēra skaļruņiem ir raksturīgi basu izvilkt garumā. Lai paskaidrotu ko domāju, izmantošu nelielu analoģiju – pieņesim, ka bass ir kartupeļu maiss. Labs bass atskan precīzi un pareizajā brīdī. Kartupeļu maiss nokrīt – BUM! – un viss. Slikts bass: maiss nokrīt, ir BUM!, kam seko vairāki mazi bum! bum! bum!, it kā maiss atsistos vairākas reizes vai izraisītu zemestrīci. Papildus, agrāk domāju, ka 5 kanālu skaņa ir nākotne, bet reālistiski domājot – kam gan tie 5 kanāli ir svarīgi? Filmām – neparādās nekāda “klātbūtnes” sajūta no tā, ka tev aiz muguras tie dvestas kaut kādas skaņas. Mūzika – skan pilnīgāk (5 ir labāk par 2, ne? – nepareizi), vismaz es tā domāju agrāk. Spēles – nu pilnīgi vienalga. Dažreiz dzird, ka aiz muguras kāds runā un pielavās, bet 3D šedevri, kuros skaņa ir tik labi izstrādāta, lai no tā būtu jēga, ir gaužām maz. Šie abi fakti manā prātā dzemdēja spontānu ideju iegādāties kaut ko klasi augstāku.

Izvēle krita uz Logitech Z-2300, kas ir gandrīz pašas Z sērijas sākumā, pirms sevis atstājot Z-4. Smagākie brāļi Z-5450 un Z-5500 jau ir nedaudz cita cenu klase. Uz šo apgalvojumu, tad arī balstu raksta virsrakstu. Bet nu ķeramies spainim pie vangas.

Es, būdams rūpīgs mietpilsonis, vienmēr pirms lielākiem pirkumiem rūpīgi informējos par precēm, ko iegādājos. Lasot ārzemju mediju apskatu biju diezgan pārsteigts, jo vidējais vērtējums šiem skaļruņiem parasti bija starp 9 un 10 (no 10, protams). Nu neko, sure thing – pērkam nost.

Saņemdams iepakojumu biju smagi pārsteigts. Tiešajā nozīmē. Kaste svēra aptuveni 15kg no kuriem, kā izrādījās, smagākais onkulis bija subwoofers. Savienošana ritēja gaužām vienkārši. Katram satelītam savs color-kodētais vads, regulēšanas pultij – kaut kas līdzīgs COM porta štepselim (slinkums meklēt kā tieši sauc). Piespraužam strāvu, pievienojam pulti skaņas kartei un slēdzam iekšā. Neslēdzas. Atceramies, ka subwoofera aizmugurē bija slēdzis. Ieslēdzam to – pultij iedegas zila diode. Gatavs darbam.

Pirmā dziesma, kurai bija tas gods atskanēt uz jaunajiem skaļruņiem, bija Survivor – Eye Of The Tiger. Meldiņš no Rocky filmām. Cienīgs uznāciens, tā teikt.

Winampā uzreiz tika atslēgts Enhancer plugins, kas 2 gadus spieda sulu no X-530. Atslēdzu, jo ar to skanēja drausmīgi. Ekvalaizers tika gandrīz vai izlīdzināts (skat. attēlu), jo viss skanēja nedaudz pārspīlēti – augšas par augstu, basi par zemu.

Pirmais verdikts – skan labi. Sāku bakstīt visas savas mīļākās dziesmas, lai dzirdētu kā skan. Efekts līdzīgs kā brīdī, kad pirmo reizi klausījos mūziku caur savu Sound Blaster Audigy SE. Saprotu, ka nav nekāda varenā skaņas apstrādes karte, taču pēkšņi bija dzirdamas lietas, kas pirms tam nemanīju. Ar Z-2300 šis efekts bija vēl dzirdamāks. Sajūta it kā jāklausās viss pa jaunam, jo pirms tam to nebiji pilnībā aptvēris. Skaņa no satelītiem ir tīra, neskatoties uz to, ka nav pīkstuļu, un tie ir spējīgi radīt arī nelielu rībienu. Katra jauda ir 40W. Woofers, maigi izsakoties, spārda pakaļu. Precīzs, dziļš bass. Ar savām ausīm neko labāku neesmu dzirdējis. Jauda – 120W. Pults ir ērta – liela skaļuma regulēšanas poga, mazāka basu pieskaņošanai, ieslēgšanas poga un austiņu izeja.

Akustiskā mūzika, R&B, Hip-Hops, Tuc-tuc skan burvīgi. Tā kā vairāk esmu Rock cilvēks, tad ar to vēl pagaidām ir problēmas, kuras gan pilnībā noveļu uz ekvalaizeri. Šo problēmu atrisināšu, jo ciemos jau ir uzaicināts cilvēks, kas ar savu muzikālo dzirdi fine-tjūnēs iestatījumus.

Dizainu neapspriedīšu, jo gaume ir pikanta lieta. Vienam māte, otram meita, trešam kaķis aiz stūra.

Runājot par mīnusiem…sitiet mani gaļā, bet nav tādu. Daži brēks, ka plastmasas korpusos normālu akustiku nav ko meklēt. Es neesmu audiofīls. Man liekas, ka skan ekselenti. Ārzemju apskatos bija pieminēts, ka mīnuss ir īsie vadi, kas nav atvienojami skaļruņu pusē. Who cares? Tulpju jeb banānu pagarinātājs bodē maksā latu. Velkam kaut uz kamčatku. Nekādu čarkstoņu skaļruņos nenovēroju, tā kā, ja kādam tāda ir, tad pieļauju, ka tas ir dēļ integrētās skaņas kartes.

Verdiktējot – lieliski skaļruņi, kas, manuprāt, ir savu naudu vērti. Uz pilnu klapi vēl neesmu uzgriezis, jo, godīgi sakot, bail, ka kaut kur kaut kas nesalūzt vai nesaplīst. Aptuvenā vidējā cena veikalos ir ap 95 Ls.

Līdzīgi raksti:

• Jaunas Skaņas
• Ceļš uz Core i5 [Updated!]
• Labākais IT Speciālists 2009