Viscilvēcīgākā no visām īpašībām

2008. gada 4. aprīlis plkst. 16:21 kategorijā Spriedelējieni | Skatīts 152 reizes

Čārlzs Dārvins reiz teica: “Spēja nosarkt ir viscilvēcīgākā no visām cilvēka īpašībām”.

Nez ko šis pīpēja? Tikpat cilvēcīga kā vājprāts un caureja.

Kuram gan sarkšana var likties jauka un skaista? Pārspīlēta ķermeņa reakcija uz ārēju stimulu, ar nevienam nevajadzīgām sekām. Vai nu tevi izsmej, vai tikai izbrīnīti skatās.

Man, piemēram, labāk patiktu staigāt ar pliku plesi, nekā sarkt. Pieņemu, ka ļoti daudzi ikdienā pārbietē dažas reizes, bet tam visam jau ir vairākas stadijas.

Ir tie, kas saka, ka nosarkst, lai gan reāli tu to nepateiksi. Tad ir tie, kas apsārtojas, ja jūtas apkaunoti. Un tad ir tie, kas sarkst par jebko, jebkad un jebkur. Vot tāds esmu arī es.

Man kāds kaut ko uzprasa – Es nosarkstu. Es eju pa ielu, ieraugu kādu izskatīgu dāmu un nosarkstu. Es sēžu pie PC, lasu ziņas un pēkšņi nosarkstu. Nu kas tur cilvēcīgs? Būtu kāds labāk kādu ripu izgudrojis, lai no tās “sērgas” tiek vaļā, jo man riebjas staigāt ar sārtu rožu. Daži uz mani tā sāk lūrēt it kā es būtu nodarbojies ar maģiju un padarījis gaisu smirdošu. Citi atkal skatās – šams palika sarkans, značet melo. Lai vai kur, bet darbā ar klientiem šītais “cilvēcīgums” ir galīgi nevietā.

Pats sūdīgākais ir tas, ka to nekādīgi nevar kontrolēt. Ja būtu konkrēts “kairinājums”, kas izraisa uzplaukumu, tad varētu kaut ko darīt lietas labā, bet tā kā nav, tad nākas sadzīvot. Bet es negribu. Totāli riebjas.

Īsti arī nezinu uz ko vainu novelt. Iedzimts pasākums? Vienkārši tā gadās? Jeb, varbūt man pēc pāris gadiem jumts aizbrauks un šis ir pirmais mājiens?

Zīmīgi, ka bērnudārza man uz drēbju skapīša durvīm bija biete. Dzīve atļāvās kārtējo prikolu?

Līdzīgi raksti:

• Varenības Komplekss jeb Kāpēc Vecāki Pazemo Savus Bērnus?
• Mūsdienu zelta jaunatne
• Kā vīrietim salauzt sirdi / Truša pēcnācēju modulis