Soundtrack Of My Life – The Goo Goo Dolls

2008. gada 7. marts plkst. 13:01 kategorijā myTUNES | Skatīts 210 reizes

Iepazīstieties: The Goo Goo Dolls. Tie ir: John Rzeznik (vokāls, ģitāra), Robby Takac (balss, basģitāra) un George Tutuska (bungas). Žanrs: Alternatīvais Roks ar Punk un Post-Grunge piesitienu.

Dibināta 1986. gadā, grupa ieraksta dziesmas gandrīz tik pat ilgi, cik es esmu uz zemes (Nogāzos te ar savu kosmoskuģi). Līdz šodienai Goo Goo Dolls ir izlaiduši 8 studijas albumus, 1 Live ierakstu, 3 Compilationus (Greatest hiti) un 3 DVD ierakstus. Ar savām emocionālajām balādēm un dinamiski dzīvīgajām kompozīcijām, viņu dziesmas ir garants labam/melanholiskam (atkarīgs no dziesmas) garastāvoklim. Pirmo reizi viņus dzirdēju pirms 10 gadiem un kopš tā laikatie ir iekarojuši stabilu un paliekošu vietu zem manas saules.

Jums vispazīstamāka kompozīcija noteikti ir Iris no 1997. gada asarfilmas City Of Angels, ko Rzezniks sarakstīja pēc filmas autoru lūguma, taču panākumi grupu piemeklēja jau labu laiku pirms tam. Līdz 1993. gadam grupa bija pazīstama tikai retajam, bet albums Superstar Car Wash un tajā iekļautais singls We Are The Normal spēlmaņus padarīja zināmākus plašākai publikai.

Zemāk We Are The Normal klips. Diemžēl neatradu video, kurā grupa šo dziesmu izpilda kopā ar orķestri VH1 raidījumā Storytellers. Ļoti silti iesaku noskatīties.

Nākamie panākumi (pirms Iris) sevi pieteica 1995. gadā ar albumu A Boy Named Goo, kas gan sākumā pārdevās viduvēji, bet kļuva par līdz tam laikam komerciāli veiksmīgāko (double platinum) grupas albumu, kad 1996. gadā kā singls tika izlaista dziesma Name.

Iris un 1998. gada albums Dizzy up the Girl iezīmēja jaunu ēru grupas pastāvēšanas vēsturē: jauna ierakstu kompānija un daudz “pieaugušāks” un nopulētāks skanējums. No šī albuma papildus jāizceļ tādi mākslasdarbi kā Slide, Black Baloon un Broadway. Tiešai izbaudīšanai piedāvāju Iris un Black Baloon.

Vienu Greatest Hits albumu un 4 gadus vēlāk veikala plauktu gaismu ieraudzīja Gutterflower.Šī ieraksta dziesmu lirikās vietām saklausāms tāds kā “sūrums”un melanholija.Kā noskaidroju citos avotos, tad tas varētu būt saistīts ar Rzeznika šķiršanos no sievas albuma tapšanas laikā.

Neskatoties uz personīgās dzīves neveiksmēm, arī šis albums “eksplodēja” komerciāli un dāvāja pasaulei Sympathy, Here Is Gone un jebkura gaisa ģitārista un gultas lēkātāja (Jā. Runāju no pieredzes) himnu Big Machine. Saplēšam drēbes, uzlecam uz galda, izvelkam no kabatas gaisa stīgu instrumentu un spiežam Play.

2006. gadā, atzīmējot savu 20 gadu pastāvēšanu, ansamblis izlaida Let Love In un albumā ietvertais, tāpat nosauktais singls grupai atnesa rekordu: 12 Top 10 dziesmas ASV Adult Top 40. Šajā ierakstā ļoti atzinīgi izceļamas Better Days, Stay With You un, filmas Transformers skaņu celiņā iekļautais, Before It’s Too Late. 

Before It’s Too Late tad arī piedāvāju noklausīties.

This is the story so far. 20 gadi un viss turpinās. Neskaitāmas kopā sanākšanas, kas beidzas ar tikko izdzertu alus pudeli, kas pārfunkcionēta par ģitāru, balss saitēm noregulētām uz “skaļi un šķībi”, un bezjēdzīgu lēkāšanu/skraidīšanu, vienlaicīgi cenšoties pārkliegt mūzikas centru. Dzīvē daudz kas mainās, bet labumi paliek. Pie šiem labumiem tad arī pieskaitāmi Goo Goo Dolls. Ir dziesmas, kas nāk un aiziet. Ir dziesmas, kas kādu laiku paliek atmiņā. Un ir dziesmas/grupas/melodijas, kas liek atcerēties “the good old days” un dzīves skaistās emocijas/notikumus/lietas. Kā fotogrāfija atsauc atmiņā sen aizgājušu mirkli, tā arī mūzika var aiznest atpakaļ uz senākiem, labākiem brīžiem. Kad, pēc 30 gadiem, visas fotogrāfijas būs izbālējušas un atmiņas izgaisušas, es ieslēgšu savu futūristisko audio atskaņošanas iekārtu, palaidīšu Goo Goo Dolls un atkal jutīšos kā tālajā 2005. gadā. Nopūtīšos un nodomāšu: “I’m Home”.

Līdzīgi raksti:

• Soundtrack Of My Life – TQ
• Soundtrack Of My Life Special Edition – D.A.R.K
• Gillmor – Counting The Days