Visi raksti šajā vietnē ir mans intelektuālais īpašums, līdz ar to - subjektīvi. Tie neatspoguļo citu personu un manas darba vietas viedokli. Neuzņemos absolūti nekādu atbildību par Jūsu emocijām un no tām izrietošajām sekām, kas var rasties lasot manu viedokli. Raksti pirms publicēšanas netiek pārlasīti, lai saglabātu sāpīgo autentiskumu. Atsauces uz visiem tekstiem obligātas.

Valentīna Aftermath

2008. gada 14. februāris plkst. 23:18 kategorijā Spriedelējieni | Skatīts 236 reizes

Thank God It’s Almost Over.

Nu neciešu es šo Valentīndienu. Nepārprotat! Ne tikai šo, bet vispār šos “svētkus” kā tādus. Kārtējā sieviešu (tūlīt mani saukās par šovinistu) pašcieņas pacelšanas diena. Vai kā mans brālis teiktu: “Get Broke Day”.

Nu izstāsta man kāds visa šī vājprāta jēgu. Tāpēc, ka kaut kāds tur Valentīns hren viņ zin cik gadus atpakaļ kaut kādai tur savai dūdai vēstuli uzcepa? Nu WHO THE FUCK CARES? Es rakstu bloga ierakstu, davai svinam Senteeva dienu.

Un nevajag te brēkāt, ka tā baigā afigennā mīlas diena. Mīlēt var arī pārējās 364 dienas! Lielākajai daļai “pārīšu” ko pazīstu tāpat viss šitais kaitina. Kam tad īsti visu šito štelli vajag? Vientuļajiem, lai tie sajūtas vēl sūdīgāk, vai pārīšiem, lai tie sajūtas vēl “laimīgāki”? Da joptvai! Man nevajag iemeslu, lai dūdai puķi nopirktu! Kārtējā komercializācijas izvirtība.

Un vēl atgriežoties pie sievietēm. Tak NEESAT Jūs tik neglītas, ka Jums vajag nepārtrauktus materiālus apliecinājumus tam, ka esat baigās daiļavas. Ja arī esat “neglītas”, tad no mantu kalna smukākas neizskatīsieties. Sviests vai nesviests, bet labāk sakarīgs dībelis (nesist! man vienkārši patīk šis vārds) nekā snobdaiļava. Tās solarizēti balinātās padauzas tāpat tik trīssvīttrenniņtērpmasterurlām patīk.

Njā…esmu es tagad tas ļaunais onkulis, kas visiem mīlas prieku sabojā. ME NO CARE! Vismaz es saku to ko daudzi slepus domā, nevis bezjēgā pielaizos visiem ar “smukinja izskaties, sawljiit” un “mcaa, mcaa”. Ja Jums vajag speciālu dienu, lai izpaustu visas savas “mīlas” pervelības, tad man Jūs patiešam ir žēl (patiesībā jau nav, bet spēcīgāk izklausās).

Valentine’s Day My Ass!

Līdzīgi raksti:

    Nav līdzīgu ierakstu

  • Kristiāna

    Man tā svētku padarīšana šķiet kā sauciens, aicinājums pēc uzmanības. Uzmanība no ģimenes, otras pusītes, draugiem… Sanāk, ka tie svētki tomēr nostrādā kā tāds mazs pastūmiens, sak, eu a kad es pēdējo reizi viņu samīļoju? , kad kopā tāpatvien kaut kur izgājām? … Veltīt uzmanību viens otram, jā, varam arī savādāk un citās dienās, bet šamējā komerciālajā rutīnā, kur tikai dun “Nauda, nauda!” sanāk visādi ar to uzmanības apliecināšanu… tikai problēma, ka uzmanība aprobežojas ar dāvanām (tiek izgrūsta uzkrātā nauda)… a bet žēl… Manuprāt, runa nav par svētkiem, bet par attieksmi! Skumji, ka kļūstam tādi neinteresanti un vienveidīgi un bez radošās domāšanas… tādi naudas krājēji un atdevēji…

  • Pingback: Slavenā Sieviešu diena | Senteevs.lv - Me No Care