Rambo apskats

2008. gada 11. februāris plkst. 23:17 kategorijā Filmas | Skatīts 214 reizes

He’s Back. Jānis…eee…atvainojos, Džons Rembo ir atgriezies, lai vēl pēdējo (?) reizi parādītu uz ko ir spējīgs. Stallone atnāca, uzrakstīja un notēloja. Filma noteikti ir kaut kas, bet vai tā ir labāka, sliktāka vai varbūt kas cits salīdzinot ar iepriekšējām 3 daļām, lasi tālāk.

Stāstu es nestāstīšu, jo prieku citiem bojāt nav ētiski. Pateikšu tikai to, ka biju pārsteigts. Pozitīvi pārsteigts. Filmā bija viss ko vien var vēlēties kārtīgs action fans, un pat iespējams vēl nedaudz vairāk, bet stāstīšu par visu pēc kārtas.

Aktieri, manuprāt, bija labi izvēlēti, lai gan daudzus redzēju pirmo reizi. Sniegums pieņemams. Vienīgais, ko īsti nevaru izprast ir, vai tiešām vajadzēja personu, ko spēlē Džūlija Benza (Julie Benz), kuru jau varēja apbrīnot Bafijas vampīru slepkavošanā, kā arī Dexterā. Viņs tēls man likās nedaudz lieks visā stastā, jo neko jēdzīgu viņa tā arī nepateica, tikai šaujamscēnās stenēja fonā. Vai viņas personāžs tika ielikts tikai, lai būtu viens cilvēks vairāk ko glābt? Vai vienkārši vismaz vienai sievietes lomai filmā bija jābūt, lai kāds nesāktu brēkāt par diskrimināciju? Es absolūti nenopeļu Džūlijas Benzas aktierspēli, taču, manuprāt, filmā nekas nebūtu būtiski mainījies, ja viņas teksti un izgājieni būtu vienkārši piešūti klāt kādam no pārējiem aktieriem.

Dialogs bija OK, lai gan brīžiem sviestains. Stallone man ir palicis atmiņā kā scenāriju autors, kas brīžiem pārāk traki fiksējas uz monumentālu tekstu radīšanu, kā, piemēram, “Live For Nothing Or Die For Something” vai “War Is In Your Blood. Don’t Fight It”, kā arī mans filmas favorīts “When Pushed, Killing Is As Easy As Breathing”, taču no tā cieš pārējais dialogs. Brīžiem man nācās smagi pakasīt galvu, lai iebrauktu ko attiecīgajā scēnā viņš ir gribējis pateikt.

Specefekti bija lieliski. Asiņaini, bet lieliski. Lai gan neesmu nekāds militārais eksperts, liekas, ka nevienā citā filmā līdz šim nebiju redzējis tik reālistiskus balistikas (ložu trāpījumu un to iespaida) efektus. Šī nav tipiska Rambo filma, kurā purnam miesā var iedzīt magazīnu kalašas ložu un šams tik nedaudz atgādinās Šveices sieru. Izcili tiek parādīts, kas notiek, ja tev trāpa šaujampulvera projektīlis. Gaļa šķist, ekstremitātes atdalās. Standing ovations specefektu komandai.

Kas visvairāk šo filmu atšķir no visām iepriekšējām Rambo daļām, manuprāt, ir fakts, ka šoreiz ir reāli saredzama un izprotama filmas doma. Pamatelementi nav izdomāti. Birmā (Laikam tā to latviski sauc) šogad aprit 60-tais gads kopš tur plosās pilsoņkars. Stallone ir paņēmis reālus (šokējoši reālus) faktus par pamatu savai filmai, tādējādi šai problēmai pievēršot skatītāja uzmanību, kas ir apsveicami. Lai gan esmu action fans un priecājos, ja filmā notiek kas “spēcīgs”, šoreiz man likās nepiemēroti jūsmot par katru galvā raidīto lodi. Domājams, ka to Stallone arī vēlējās panākt. Izdomāti notikumi ir viena lieta, taču, ja tev, skatoties visas brutālās slaktiņu ainas, pakausī visu laiku sēž doma, ka tas pašlaik reāli Birmā tā arī notiek, asinskārais prieks pāriet uz neatgriešanos.

Visā visumā Rambo IV ir laba filma. Manuprāt, labākā visā Rambo sērijā. Varbūt nav tik daudz kara skatu kā pārējās, taču to atsver stāsts. Nedaudz līks, bet tomēr ar domu. Viens fakts gan man šķita gaužām muļķīgs. Ir 2008 gads, bet Rambo tomēr pats sev pirms cīņā došanās kala mačeti. WTF? Visādu nažu apkārt pa pilnam, bet šim vajag speciālo…

Lai vai kā, uzskatu šo par cienījamu noslēgumu Rambo sērijai, lai gan klīst jau baumas par piekto daļu, kas varētu spēlēt Āfrikā un tikt balstīta uz tādu pašu reālu karu kā šajā gadījumā, bet tas jau ir cits stāsts.

Dodu 7/10.

Līdzīgi raksti:

• Transformers: The Revenge of the Fallen īsreview