Latvju Tautas Downfall (Part I)

2008. gada 11. februāris plkst. 16:40 kategorijā Spriedelējieni | Skatīts 155 reizes

Kas notiek Latvijā? Maigi sakot – sūdi!

Mūsu visu labais sabiedrotais alkohols, neapšaubāmi ir valsts sērga Nr. 1. Jā! Pat trakāka par deputātiem. Kā tas var būt, ka vesela tauta aizvien vairāk nodzeras un nevienu tas nemaz nekasa? Varbūt tāpēc, ka mēs visi dzeram? Vai vienkārši par pārējiem ir pilnīgi piekāst un dzīvojam pēc moto: “Lai dara ko grib, ka tik mani liek mierā”?

Teikšu godīgi – man labu laiku bija piekāst, jo darba dēļ lielākoties apgrozījos Valmieras stacijas galā kur aizlietas rožas nav nekas vērā ņemams un īpašs, bet nu jau 3 nedēļas esmu pašā pilsētas centrā, taču alkānu netrūkst. Mūļi ir citi, bet smaka tā pati. Tas pats uz ielas. Ej kur iedams, ja neredzi ar acīm, tad pēc smakas tāpat uzreiz var saprast, ka pudeļbrālis tepat blakus vien ir. Bodēs, sabiedriskajā…vienalga. Visur kāds dzer!

Pats neesmu nekāds svētais bērns un ar alkoholu neesmu svešs. Uzskatu, ka ikvakara alus, vai kārtīga pasēdēšana nedēļas nogalē nav absolūti nekas slikts. Pilnībā atbalstu. BET, pie velna, kurā brīdī pēkšņi pārslēdzās kaut kādi mistiskie slēdzīši un visi sāka dzert darba dienās?

Zinu zinu…kādam no svētdienas vēl poha un no rītiem nācās uzlāpīties. Saprotu. Pēcpusdienā ar jau var vēl smakot, bet, ka nedēļas vidū nāk visādi kodēji un uzprasās pa zobiem, to gan es nesaprotu. Veci veči pārsvarā, kuriem nekā labāka nav ko darīt, bet pa starpu arī vecenes (sorry, bet piedzērušos un smirdošu čību nu nekādīgi par sievieti nenosauksi) un sīči. Joptvai, jaunāki pa mani nāk dvakodami un muldēdami mēslus! Skolā nav jābūt?

Kopš kura brīža ir iestājies tik universāls pohujs publiski atrasties un pat strādāt pālī? Es kaut ko esmu nokavējis un tagad tas ir “topā”, un esmu ultra “nekūls”, jo vēl esmu skaidrā? Kas notiek?Vieglāk strādājas? Man nē, ja man pretī sēž lops, kas nemāk taisnu zilbi izrunāt.

Vai pilnīgi nevienam vairs nav svarīga pat ne mazākā darba ētika un etiķete? Un cik nožēlojami ir tas, ka man savos 22 gados tas ir kādam jāskaidro? Es to uztveru par necieņu pret mani kā cilvēku, ka man ir jākomunicē un jāizturas pieklājīgi pret cilvēku, kas mani neciena tik daudz, lai pie manis nāktu ar pilnu saprātu nevis pusmiglainu ķobi. Acīmredzot, laiki ir smagi mainījušies, un sūdīkāk vien paliks.

Agrāk visi dzēra un darīja, kas jādara. Tagad visi dzer. PUNKTS.

Kāds ir risinājums? Aizliegt alkoholu? Kāpēc? Lai tādi “normāli” cilvēki kā es nevarētu nedēļas nogalē izbaudīt godam nopelnīto alēnu? Cenu paaugstināšana ar nav risinājums. Šmigošana ir atkarība, līdz ar to beigās sāks vēl viens otru mušīt nost, tikai, lai tiktu pie piķa pa kuru buteli nopirkt.

Kāda jēga no visa mana teiktā? Nekāda! Nemainīsies nekas. Bet kādēļ, dārgie līdzpilsoņi, mēs esam tik morāli un garīgi neattīstīti, ka atbildi meklējam pudeles apakšā? Es nezinu. Zinu tikai to, ka arī es neesmu upuris. Esmu viens no vaininiekiem. Tāpat kā TU!

Līdzīgi raksti:

• Latvju Tautas Downfall (Part II) – The Great Depression
• Lielā “tautas” sapulce
• Mūsdienu zelta jaunatne