City And Colour - Bring Me Your Love apskats

Visi raksti šajā vietnē ir mans intelektuālais īpašums, līdz ar to - subjektīvi. Tie neatspoguļo citu personu un manas darba vietas viedokli. Neuzņemos absolūti nekādu atbildību par Jūsu emocijām un no tām izrietošajām sekām, kas var rasties lasot manu viedokli. Raksti pirms publicēšanas netiek pārlasīti, lai saglabātu sāpīgo autentiskumu. Atsauces uz visiem tekstiem obligātas.

City And Colour – Bring Me Your Love apskats

2008. gada 8. februāris plkst. 14:29 kategorijā myTUNES | Skatīts 190 reizes

City and Colour jeb, pareizāk būtu teikt, Dallas Green ir atgriezies ar savu jauno solo ierakstu Bring Me Your Love, kurš grasās iznāk 12. februārī. Kopš iepriekšējā albuma “Sometimes” ir pagājuši 2 ar pus gadi un beidzot ir laiks jauniem meldiņiem.

Pirms sāku stāstīt savas domas par šo albumu, nedaudz info par pašu mākslinieku. City and Colour jeb Dallas Green daudziem varētu būt vairāk pazīstams kā Kanādas post-hardcore grupas Alexisonfire ģitārists un vokālists. Dzimis 1980. gada 29. septembrī Kanādā. Nedaudz info beidzās…pārējo var sameklēt Wikipēdijā vai viņa oficiālajā lapā.

Pirms lasat manus iespaidus par šo mūziķi un albumu, vēlos uzsvērt, ka neesmu profesionāls mūzikas kritiķis un tāds nevēlos būt. Rakstu TIKAI savas domas, nevis kopēju kaut kādus eksistējošus aprakstus. Mans blogs – Mans viedoklis.

Es 2005. gada “Sometimes” asociēju ar pozitīvām emocijām, lai gan reāli Dallas Green stils ir vairāk melanholiski depresīvs, reizēm pārklāts ar enerģiskām, akustiskām melodijām. Pirmo reizi dzirdot “Sometimes”, man atkārās mute, jo kaut ko tik akustiski spēcīgu līdz tam laikam nebiju dzirdējis. Vīrs, balss un akustiskā ģitāra. Nothing more. “Coming Home”, “Save Your Scissors” un “Like Knives”, kā arī viss pārējais albums ir TOP5 manā mūzikas vēsturē. Bet kā tad ir ar jauno ierakstu?

“Bring Me Your Love” ir tipisks Dallas Green gabalu apkopojums, kas gandrīz pilnībā izceļas ar lēnu melodiju un melahholiskiem tekstiem, taču ir arī izņēmumi. Pirmais singls “Waiting…”, manās acīs, ir Pure City And Colour, jo to klausoties uzreiz atpazinu savu iepriekšējā albuma favorītu “Save Your Scissors”. Jauks meldiņš, filosofisks teksts, un vakars var sākties. Tāpat jāizceļ daļēji enerģiskais “Sleeping Sickness”, kas negribīgi liek kājām kustēties līdz ģitāras folk-īgajam ritmam.

Salīdzinot ar “Sometimes”, “Bring Me Your Love” teksta ziņā liekas nedaudz pieredzējušāks un nobriedušāks. Ģitārspēle liekas raksturīgāka “folk rock” stilam, taču tas nebūt nav mīnuss. Ritmiska un vienkārši skaista stīgu striņkšķināšana, kombinēta ar pārdomu, filosofijas un melanholiju pildītām lirikām ir šī albuma esence. Vai jaunais ir labāks par veco? Varbūt. Dzirdējis jauno ierakstu tikai 3 reizes, neņemos spriest. Labāks varbūt nē, bet savādāks noteikti.

Atvēlat vienu vakaru un paklausaties skaistu mūziku. Dzīve ir īsa un nav ko gaidīt.

“Cause we’re all just Waiting… Waiting To Die!”